Raksti

Viedokļi

Ko ēd un dzer mūsu bērni?

Sallija Benfelde

Nupat Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir publicējusi datus par pētījumu, kas liecina, ka pasaulē ir 124 miljoni pārāk resnu bērnu un 123 miljoni bērnu ar lieko svaru.

Tas nav nekas jauns, arī Latvijā katrs piektais pirmklasnieks jau ir ar lieko svaru. Par to ir ne mazums rakstīts, ir bijuši sižeti televīzijā par skolu virtuvēm, ēdiena kvalitāti un to, ka bērni pusdienu vietā izvēlas dažādus našķus, ja vien skolas tuvākajā apkārtnē ir kāds veikals vai kafejnīca. Protams, izņēmums nav arī mūsu pilsēta, jo garajā starpbrīdī visos tuvējos veikalos vai kafejnīcās ir daudz bērnu un pusaudžu, kuri pērk bulciņas, saldos dzērienus un saldo našķu tāfelītes. Ne reizi vien, stāvot rindā pie kases aiz pusaugu meitenēm, kuru apģērbs un savstarpējās sarunas liecina, ka izskats un puiši ir pašas svarīgākās lietas viņu dzīvē, nācies brīnīties, ko pusaudzes izvēlas brokastīm vai pusdienām. Acīmredzot maza našķu tāfelīte, viņuprāt, nevar radīt lieko svaru, bet šķīvis ar ēdienu gan, jo tā svars taču ir lielāks.

Nezinu, vai par to, kā darbojas cilvēka organisms un kā veidojas līdzsvarota vielmaiņa, vairāk vajadzētu stāstīt skolās, vai arī jārīko bezmaksas obligāti kursi vecākiem. Fakts ir tāds, ka liekais svars ir ne tik daudz izskata, kā nopietna veselības problēma. PVO dati liecina, ka ar diabētu slimojošo bērnu skaits pasaulē pieaug gandrīz katastrofāli. Turklāt, piemēram, Lielbritānijā veiktie pētījumi liecina, ka biežāk ar liekā svara izraisītu diabētu slimo mazāk turīgo ģimeņu atvases, kuru vecāki nevar atļauties veselīgu un dārgu uzturu. Savukārt tas nozīmē, ka patiesībā bērniem domāto veselības aprūpes naudu galvenokārt patērē nabadzīgās ģimenes, kuras nevar atļauties maksāt par veselības aprūpi pilnu cenu. Varbūt arī Latvijā situācija ir tāda pati un saldie našķi daudziem bērniem ir kā lēts pusdienu aizstājējs, kas uz brīdi liek justies paēdušiem, bet varbūt tieši turīgākie var atļauties dot kabatas naudu našķiem. Lai to noskaidrotu, būtu vajadzīgs nopietns pētījums, jo turīgākajās valstīs resno bērnu skaita palielināšanās ir palēninājusies, bet nabadzīgajās valstīs tieši otrādi – tādu bērnu skaits pieaug.

Lai kā tas būtu Latvijā, manu­prāt, bez nopietnas valsts iejaukšanās neiztikt. Ierobežojot skolu ēdnīcu un kafejnīcu iespējas pārdot saldos našķus, valsts saskārās ar nopietnu pretestību, jo tika apdraudētas ražotāju un tirgotāju peļņas iespējas. Manuprāt, nākamajam solim vajadzētu būt cukura nodokļa ieviešana limonādēm un citiem saldiem dzērieniem, kuru cukura saturs pārsniedz zināmu normu. Rēķinot nodokli, saldie dzērieni tiks sadalīti divās grupās: produkti, kas satur 5 g cukura uz 100 ml un vairāk; un produkti ar 8 g uz 100 ml. Tas nozīmē cenas celšanos un mazāku patēriņu. Lielbritānija šo lēmumu ir pieņēmusi, ražotājiem tiek dots pārejas laiks, lai mainītu receptes.

Iespējams, pirms vēlēšanām ir īstais laiks prasīt partijām rūpēties par bērniem, ne tikai ceļot pabalstus, bet ieviešot cukura nodokli. Tiesa gan, ražotāju un tirgotāju pretestība, jūtot peļņas samazināšanos, varētu būt ļoti nopietna, un partijas droši vien rēķinās, kas vēlēšanās varētu dot vairāk balsu – tirgotāji un uzņēmēji vai saprātīgi vecāki. Tomēr mēģināt ir vērts, iespējams, kāda partija to arī sadzirdēs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *