Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Katra spēkos uzlabot darba nosacījumus

Līga Salnite
14:43
26.11.2019
1

Lasot virsrakstus plašsaziņas līdzekļos, tā vien rodas iespaids, ka sabiedrībai rūp tikai divu profesionālo kategoriju labklājība – veselības aprūpes darbinieki un pedagogi.

Šāda sajūta pārņēmusi vairākus “Druvas” lasītājus, kuri norādījuši uz citām profesijām, to­starp apkopēja, sētnieka vai pārdevēja, kurās ir daudzkārt zemāks atalgojums. “Mēs taču strādājam par 430 eiro mēnesī un nesakām neko,” minēts vēstulē, atgādinot, ka no šīs valstī noteiktās minimālās algas tiek vēl noņemti nodokļi, bet no atlikušās summas jāapmaksā rēķini, jāēd, jāapģērbjas un bērni skolas gaitās jānodrošina.
Vai tiešām interešu aizstāvība augstākā līmenī notiek tikai dažu jomu pārstāvjiem? Un kādas ir pārējo darba ņēmēju iespējas uzlabot situāciju?
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Bir­kenfelde “Druvai” atzina: “Katra nozare ir tieši tik aktīva, cik aktīvi ir tās biedri un cik prasīgi viņi ir pret savas arodbiedrības līderiem.” Viņa tāpat kā LBAS priekš­sēdētājs Egils Baldzēns apstiprināja, ka ikvienas profesijas pārstāvim ir tiesības un iespēja veidot jaunu arodbiedrību vai iestāties kādā no esošajām, tā apvienojot spēkus, lai aizstāvētu intereses, kas ir svarīgas arī ikvienam personīgi.

E.Baldzēns vērtē, ka arodbiedrību panākumu atslēga ir divās kvalitātēs: pārstāvēto biedru skaitā vai tās inovatīvajā raksturā. Ar biedru skaitu, prasīgumu un jaudīgu interešu aizstāvību problēmu nav ne izglītības jomā, ne medicīnā, vismaz tā šķiet publiskajā telpā. Taču E.Baldzēns uzsver tieši progresīvas domāšanas un inovatīvu ideju būtisko nozīmi, kas vēl vairāk var vest pie labiem risinājumiem gan darba devējam, gan ņēmējam konkrētajā nozarē. Kā piemērs minama 3.novembrī noslēgtā ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē, no šī brīža visā nozarē esošajiem uzņēmumiem nosakot 780 eiro lielu minimālo bruto algu, kā arī vēl vairākus citus nosacījumus cilvēku nodarbināšanai būvniecībā. “Šī organizācija (Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība) nebūt nav lielākā, bet šeit problēma bija samilzusi, un pie risināšanas ķērās klāt jauni un progresīvi domājoši cilvēki,” vērtē LBAS priekšsēdētājs. Svarīgi, ka, ņemot par pamatu starptautisku pieredzi, kā arī kompromisu meklējumu rezultātā panākts trīskārtējs ieguvums : paaugstināta darba ņēmēja labklājība, ieviesti atbalsta mehānismi darba devējam, un vismaz daļēji panākta aplokšņu algu legalizācija. “Mēs varbūt nevaram ar zobenu un krustu pilnībā iznīcināt ēnu ekonomiku,” utopiskas cerības noraida E.Bal­dzēns. Tomēr, viņaprāt, šādas arodbiedrību aktivitātes, nozares iekšējās vienošanās ir ceļš arī uz nozares attīstību.

Kā piemērs nebūt ne vienkāršai arodorganizācijas pastāvēšanai un biedru interešu pārstāvēšanai ir pasažieru pārvadājumu uzņēmuma “CATA” darbinieku pieredze. Pašreizējais šī uzņēmuma arodorganizācijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Ceruss, kurš šīs organizācijas vadībā bijis vairāk nekā trīs gadus, “Druvai” apliecināja – darbs biedru tiesību un interešu aizstāvībā ir grūts un pieprasa resursus, tomēr, viņaprāt, arodorganizāciju aktīva darbošanās un darba devēju cieņpilna komunikācija ar tām ir absolūta nepieciešamība progresīvā darba vidē un kopumā attīstītā sabiedrībā. V.Ceruss atzina, ka diemžēl vēl daudzi darba devēji – ne tikai mūsu apkaimē – arodorganizācijas neuztver kā līdzvērtīgus sarunu partnerus un arī paši darbinieki pārmēru baidās no uzņēmēja iespējamām represijām. “Kad sāksim pārvarēt savas bailes izteikties, tad jau būs nedaudz labāk,” cerību pauž bijušais arodorganizācijas vadītājs, daloties novērojumos, ka savādā kārtā viņš pieredz gados jaunāko kolēģu kautrīgumu, savukārt vislabāk iestāties par savām vajadzībām prot tieši daiļais dzimums.

Darba likums paredz prasību darba devējam saskaņot darba līguma uzteikšanu ar arodbiedrību, ja konkrētais darbinieks ir tās biedrs. Lai novērstu darba ņēmēju negodprātīgu rīcību jeb ķeršanos pie pēdējā salmiņa, kad darba devējam ir pamatots iemesls pārtraukt darba līgumu, pērn Darba likumā tika noteikta norma, ka saskaņojums ar arodbiedrību vajadzīgs, ja darbinieks ir biedrs vismaz sešus mēnešus. V.Ceruss šos grozījumus uzskata par nepareiziem – viņaprāt, pusgads ir pietiekams laiks, lai darba devējs varētu negatīvi ietekmēt darbinieku tikai par to, ka viņš nolēmis iestāties vietējā arodorganizācijā. LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa gan “Druvai” apstiprināja, ka darba devējam nebūtu iestāšanās fakts jāuzzina – līdz pat potenciālajam atlaišanas brīdim darba devējam nav tiesību prasīt, vai darbinieks ir kādas arodorganizācijas biedrs. Taču arī šajos pirmajos sešos mēnešos arodbiedrību biedriem ir tiesības saņemt organizācijas sniegtas bezmaksas juridiskas konsultācijas par rīcību konfliktsituācijās.

Arī E.Baldzēns uzsver – arodbiedrību spēks sākas no pamatiem, no arodorganizāciju biedru apzinātas vēlmes cīnīties par savām vajadzībām. Vēl ļoti ieteicams, ja tiek lemts par jaunas arodbiedrības veidošanu, vismaz ceļa sākumā pajautāt citu arodbiedrību pieredzi, kā vadīt šo darbu.
Jāpiebilst, ka LBAS iesaistījusies arī Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA), kas apvieno tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos, maizes ceptuvēs un arī citos uzņēmumos strādājošos. Lielākā arodorganizācija, kas ir iekļāvusies LTDA, darbojas SIA “RIMI Latvija”, sava arodorganizācija ir arī SIA “Maksima Latvija” darbiniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi