Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Katrā snauž radošais potenciāls

Monika Sproģe
05:26
17.10.2019
4

Vakar, 10. oktobrī, visā pasaulē atzīmēja Psihiskās veselības dienu, bet no 7.līdz 11. oktobrim Latvijā norisinās Emocionālās veselības nedēļa. Šajā sakarā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas un psihoterapijas klīnika aicināja sabiedrību koncentrēties uz personības radošumu, emocionālo veselību un abu faktoru savstarpējo saistību.

Klīnika veikusi aptauju, vēloties noskaidrot, cik liela loma ikdienas dzīvē ir radošām aktivitātēm un ko cilvēki ar tām saprot. “Saņemot atgriezenisko saiti, bija kāds respondents, kurš komentārā minēja – kāds radošums, ja viss saistībā ar to ir attiecināts tikai uz bērniem!” pēc pētījuma datu apkopojuma bilst RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste – rezidente Laura Bubko. Daktere saka, ka, nolasot emociju piesātinājumu, kāds pausts vēstījumā, bijis skaidrs, ka tā ir laba tēma, kurā Emocionālās veselības nedēļas laikā iedziļināties.

Aplūkojot aptaujas rezultātus, redzams, ka sabiedrība par radošām izpausmēm nemainīgi uztver mākslu, mūziku un deju. Tikai viens respondents minējis, ka radošs var būt arī darbs. Kopumā top trijniekā ir māksla, deja, mūzika, atbildēs uzsvēruši cilvēki vecumā no 30 līdz 49 gadiem, kas, pēc dakteres domām, netieši norāda uz padomju laiku ietekmi izpratnei par to, kas latvietim asociējas ar radošumu. L. Bubko pauž viedokli, ka arī par radošām aktivitātēm jāspēj domāt radoši, citādi mēs no paaudzes paaudzē kopējam vienus un tos pašus uzvedības modeļus, cerot sagaidīt pilnīgi nebijušus rezultātus.

“Runājot par radošumu darbā, nedaudz jāatkāpjas un jāpalūkojas uz personības attīstības līkni, pavērojot, kad mūsos sāk attīstīties radošums. Turklāt vēlos uzsvērt, ka radošumu var attīstīt jebkurā vecumā visas dzīves laikā. Nepārprotami – videi ir ļoti liela ietekme uz radošo potenciālu. Pirmie, kas palīdz attīstīties, ir ģimene. Ja vecāki bērnu atbalsta, ja viņi ar savu atvasi lepojas, tad bērnam veidojas spēja radīt. Savukārt noraidoša attieksme un destruktīva vide rada šaubas par savām spējām vai pilnīgu pārliecību, ka indivīdā nav ne kripatas radošuma,” saka L. Bubko.

Daktere skaidro, ka radošums cilvēka dzīvei piešķir krāsas, turklāt Pasaules veselības organizācija definējusi, ka cilvēka veselība nav tikai fiziska, bet arī emocionāla labsajūta un sociāla labklājība. “Tātad, ja cilvēks ir apmierināts ar veselību, ja viņš ir sociāli labvēlīgā situācijā, taču neizjūt prieku par savu dzīvi, tas ir pirmais signāls, ka viņā izdzisis radošums un dzīve nav pilnasinīga. Tajā kaut kā pietrūkst. Rezultātā cieš mūsu psihoemocionālā attīstība,” viedoklī dalās speciāliste.

Ikdienā ikviens saskāries ar situācijām, kas rada dažādas nepatīkamas emocijas: dusmas, trauksmi, aizkaitinājumu, agresiju utt. Kad cilvēks atrodas šādā stāvoklī, vislabāk palīdzot kāda sabiedrībai sociāli pieņemamāka nodarbe, kas ļauj izlādēties, pārnest saspīlējumu uz kādu objektu vai procesu. “Tā vietā, lai cilvēks dusmās dauzītu šķīvjus, viņš, teiksim, izvēlas pusstundiņu paklausīties rokmūziku, dodas uz sporta zāli vai glezno,” skaidro L. Bubko.

Taču aptaujā izkristalizējās kāda smalka un tomēr ļoti griezīga nots. Proti, lielākais vairums respondentu atbildējuši, ka viņi labprāt nodarbotos ar kaut ko radošu, ja vien tam atliktu laika vai finanses. Psihoterapeite aicina būt kritiskiem un neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus: “Zīmēšana un dejošana mājas apstākļos ir iespējama katram, turklāt pilnīgi bez maksas, tāpēc šīs vairāk izklausās pēc atrunām.” Taču ārstes uzmanību piesaistījušas to respondentu atbildes, kuri atzinās, ka nepiedalās nekādās radošās aktivitātēs, jo viņiem ir kauns par savu vecumu. “Principā sabiedrībā radošums tiek sasaistīts ar bērnišķību, cilvēks sev iestāsta – kā es tagad savos gados iešu un knibināšos kaut kādā pulciņā. Manā vecumā tik sēdēt dīvānā, skatīties seriālus vai sporta pārraides. Lūk, šis ir rādītājs, kas atklāj, ka kaut kādā mērā, šādi uzvedoties, sabiedrība grēko. Tas, kas mūs varētu iepriecināt, tiek pārklāts ar stereotipiem,” norāda L. Bubko.

Kā vēl vienu aspektu, kas attur cilvēkus no emocionālās labsajūtas radoši izpausties, jāpiesauc dažādus pašizdomātus nosacījumus, ko cilvēki sev uzliek kā zirgam sakas. Bieži redzam, ka cilvēks, piemēram, raksta dzeju, bet, ja tā netiek publicēta, ja citi par to nejūsmo, iesākto pamet, pie reizes izdarot par sevi aplamus secinājumus. Līdzīgi ar glezniecību- ja reiz apsēžas pie audekla un paņem rokās otu, tad domās redz ziedu klēpi, jaukas čalas un gleznu izstādes atvēršanu, bet, aptverot, ka radu bērns zīmē labāk, indivīds nolemj neizpausties. Psihoterapeite saka: “Cilvēki ikdienā tik tiešām koncentrējas uz rezultātu un nespēj izbaudīt procesu. Arī tas nāk līdzi no pagātnes, nu, piemēram, kad vecāki nevis jautāja, kā gāja kontroldarbā, bet kādu atzīmi dabūji. Taču sabiedrībai jāmācās brīdi piebremzēt un izbaudīt darbošanos. Tāpēc mēs , speciālisti, aicinām ikvienu aizdomāties par psihoemocionālo veselību, par to, kas nepieciešams tās uzlabošanai un saglabāšanai un ko galu galā emocionālā veselība nozīmē.”

Nereti, kad mums lūdz aprakstīt radošu cilvēku, iztēlojamies eks­centrisku, varbūt pat dīvainu cilvēku ar mums pilnīgi nesaprotamu iekšējo pasauli, kas spēj paust ģeniālas idejas un radīt ģeniālus darbus. Taču tas ir stereotips, kas aicina distancēties no kolēģiem un pārējiem komandas dalībniekiem tā vietā, lai būtu emocionāli stabili un laimīgi un iekļautos sabiedrībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
17

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
17
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi