Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Karstā vasara valdībai paies darbā

Druva
23:00
11.07.2006
1

Vērtējot Latvijas ekonomisko situāciju, premjers uzskata, ka daudz lielāka uzmanība jāvelta ekonomiskajai attīstībai. Neliels ir rūpniecības īpatsvars, Latvija ir raksturīga pakalpojumu sniedzēja valsts. Jāattīsta ražotnes reģionos, lai tur piesaistītu kapitālu, atvērtu jaunas darba vietas. Jāpalielina eksporta īpatsvars starpvalstu ekonomiskajās attiecībās. Pozitīvs piemērs ir jaunās ražotnes veidošana Bēnē, kur darbs šūšanas nozarē būs 300 sievietēm. Paplašinot ražotnes Rēzeknē, jaunas darba vietas iegūs pustūkstotis reģionā dzīvojošo.

Rūpīgi jāveido ES naudas izmantošanas programma, sevišķu vērību veltot jaunajiem uzņēmumiem. Ražošanas stratēģijā prioritāte ir darba ražīguma celšanai. Lauksaimniecībā ir daudz pozitīvu piemēru, rūpniecībā gan tādu ir maz. Premjers piekrīt to uzņēmēju viedoklim, kuri apgalvo, ka darba vietas ir, taču nav strādāt gribētāju, bet īpaši darba pratēju. Ne vienmēr pārdomāti notiek bezdarbnieku pār-kvalificēšana, jaunu profesiju apguve. Ir ļaudis, kuri izmanto iespēju saņemt naudu mācībām, apgūst vairākas specialitātes, taču nevienā no tām nestrādā un joprojām ir bezdarbnieku uzskaitē. Varbūt lietderīgi finansiāli atbalstīt uzņēmējus, kuri par saviem līdzekļiem sagatavo firmām nepieciešamo profesiju darbiniekus. Tā varētu būt stabila metode konkrētu darbinieku piesaistīšanā konkrētiem uzņēmumiem, stabilu, ilglaicīgu attiecību veidošanā starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

Īsta pirmsvēlēšanu gaisotne vēl nav jūtama. Varam būt gandarīti, ka partijas viena otru ar dubļiem pagaidām neapmētā, nav arī kliedzošu kompromatu meklēšanas. Varbūt tas viss tiek taupīts nākamajiem mēnešiem? Darbaudzināšana mācību iestādēs. Premjers piekrīt, ka iznīcināta tā pozitīvā darbaudzināšanas pieredze, kas mācību iestādēs bija izveidota 70. un 80. gados. Tolaik daudzi skolēni mācību laikā apguva profesijas rūpnīcās un citās ražošanas vietās, labprāt strādāja vasarās. Tagad vidusskolēni veikt fizisku darbu vasarās labprāt nevēlas, no piedāvātajām iespējām strādāt atsakās, taču vecāki sūdzas, ka viņu bērni vasarās nevar atrast darbu. Vai tikai tāpēc, ka maz maksā?

Imigrācijas politika. Izmaiņu nebūs. Latvija nekad nebūs lēta darbaspēka zeme. Tātad jāceļ darba ražīgums, lai varētu palielināt darba algu, lai vairs nevarētu aizbildināties, ka nestrādā tāpēc, ka nemaksā vairāk par 150, 200 latiem mēnesī. Nav pamata uzskatīt, ka uz Eiropas valstīm aizbraukušo latviešu vietā pie mums dzīvot un strādāt joņos no Āzijas un Āfrikas valstīm.

Ceļu būve un uzturēšana. Latvijā ir visdārgākā ceļu būve Baltijā, pie tam sliktākā ceļu kvalitāte. Darbu izmaksas par ceļa kilometra kapitālo remontu īsā laikā dubultojušās. Ne vienmēr pieņemama ir darbu kvalitāte. Jāpalielina ceļu garantijas ilgums, lai jau pēc īsa laika kapitāli remontēto ceļa posmu atkal nav jāpārstrādā. Reģionālo laikrakstu žurnālisti apgalvo, ka ceļinieku vadītājiem ir nepamatoti lielas darba algas, lepni dzīves un darba apstākļi, modernās automašīnas regulāri maina pret vēl modernākām. Un ceļinieku firmu nav daudz, ceļu būves konkursi ir formāli. Firmas nereti vienojas savā starpā par darbiem, kurš būs ģenerāluzņēmējs, pelna visi un dzen augšā darbu izmaksas.

Attiecības ar Krieviju. Jābūt piesardzīgi optimistiskiem. Latvijas sadarbībā ar Krieviju ir vairākas atzīstamas aktivitātes. Lielas cerības jāliek uz starpvaldību komisiju darbu. Jāvirzās uz priekšu tajās sadarbības jomās, kur tas iespējams. Daudzsološa ir sociālā sadarbība. Atzīstamas ir sadarbības iespējas ar atsevišķiem Krievijas reģio-niem, piemēram, ar Vologdu (mežizstrādē, siera ražošanā, zivju pārstrādē).

Jaunās ministrijas. Dažkārt uzskata, ka šīs valdības izveidotās jaunās ministrijas ir liekas, to devums niecīgs, taču finanses izlietotas daudz. Premjers apgalvo, ka tā nav. Īpašu uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās izdarījusi vērā ņemamu darba apjomu. Līdz septembrim sola atrisināt elektroniskā paraksta ieviešanu. Tas atvieglos uzņēmēju attiecības ar valsts institūcijām. Vai jāatsakās no Bērnu lietu ministrijas? Demogrāfiskā situācija Latvijā ir sarežģīta, daudzu bērnu dzīves apstākļi nepieņemami, daudz risināmu problēmu. Integrācijas ministrija ne-nodarbojas tikai ar cittautiešiem, tās darba apjoms ir jūtami plašāks.

Sarunā veidojās pārliecība, ka Saeimas deputāti aizies ilgajā vasaras atpūtā un šo laiku izmantos pirmsvēlēšanu darbiem, taču valdība turpinās intensīvi strādāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
32

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi