Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Karš un “īpašā misija”

Sallija Benfelde
14:07
09.06.2022
5

Karš Ukrainā ir nežēlīgs un baiss, nereti ukraiņi saka, ka Krievijas armija savā zvēriskumā pārspēj pat hitleriešus Otrā pasaules kara laikā.

Pēc Ukrainas amatpersonu aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku. Pilsētā nav ūdens un nedarbojas kanalizācija, tādēļ pastāv ļoti augsts holeras epidēmijas risks. Mariupole ir kā liela koncentrācijas nometne, kurā par niecīgu pārtikas devu iedzīvotājus piespiež novākt drupas, bet daudzi to neiztur pat divas dienas, jo darbs fiziski ir ļoti grūts, turklāt skati, kas atklājas, novācot gruvešus, stindzina asinis, un trūdošo līķu smaka ir neizturama. Epidēmijas draudi ir vēl vairākās Krievijas armijas daļēji vai pilnībā okupētajās pilsētās.

Ukrainā okupācijā nonākušas 3620 apdzīvotās vietas, Melnajā jūrā mīnēti kuģu ceļi, jūrā atrodas pieci lielie Krievijas desanta kuģi.
Okupanti zog un laupa visu, sākot no apakšveļas, konserviem suņiem un kaķiem un beidzot ar metālu un graudiem.

Tikmēr Francija, Vācija, Itālija un vēl dažu valstu politiķi joprojām runā par Krievijas nepazemošanu un Putina “sejas saglabāšanu”. Un, protams, izliekoties nepamanām, ka Ukraina ir kā vairogs starp Rietumiem un Krieviju. Tiesa gan, pat nepieminot starptautiskas konvencijas un līgumus par suverenitāti un neatkarīgu valstu tiesībām uz savu teritoriju, neatbildēti paliek vairāki jautājumi.
Proti, vai Rietumvalstis tiešām domā – ja ukraiņi izdzīs okupantus no savas valsts, tie tiks atspiesti līdz robežai, vai Krievija neturpinās šaut no savas teritorijas, kamēr tai vien pietiks jebkādu raķešu un artilērijas?

Kādēļ Rietumvalstis domā, ka, Ukrainai piekāpjoties un atdodot Krievijai daļu savas teritorijas, Krievija ne tikai pārtrauks karu, bet neatkārtos šantāžu un iebrukumus pēc ilgāka vai īsāka laika posma, līdzko izdosies attapties un atkopties?

Un visbeidzot – kas liek ticēt tam, ka Krievija beidzot ievēros kādu līgumu vai vienošanos? Līdz šim tas nav noticis un Krievija ir pārkāpusi visu, ko vien vispār ir iespējams pārkāpt. Vai tiešām Rietumvalstis sāk domāt par Ukrainas ziedošanu mīļā miera labad un uzskata, ka tādā veidā sevi pasargās?

Klausoties un lasot Rietumvalstu politiķu idejas par piekāpšanos Putinam, manuprāt, ļoti interesantas pārdomas, pārlasot dažādus vēstures avotus, sociālajos tīklos ir paudis vēsturnieks Valdis Klišāns, nupat iznākušās saistošās un viegli lasāmās grāmatiņas “Ievads Ukrainas vēsturē” autors. Viņš tīmekļvietnēs rakstījis par t.s. “Romeju impēriju” jeb Austrumromas impēriju, dēvētu arī par Bizantiju. Tā bija grieķiski runājošās Senās Romas impērijas turpinājums, kas ar nelieliem pārtraukumiem pastāvēja no 5. gadsimta līdz pat 15. gadsimta vidum, kad tās paliekas iekļāva Osmaņu impērijā.

Lūk, citāti no V.Klišāna ierakstiem sociālajās vietnēs:
*Ciešanu pienākums un sava “dvēseliskuma” apziņa – grieķi, kas sevi sauca “romejiem” (romiešiem) uzsvēra, ka Dievs viņiem uzlicis īpašus pārbaudījumus – dzīvot līdzās neticīgajiem (musulmaņiem) vai pat to varā. Līdz ar to romejiem esot īpaša dvēseliska misija kristīgajā pasaulē, kādas nav Rietumu kristiešiem, kurus nekas neapdraudot. Romeji esot kristīgās Eiropas glābēji, tāpēc Rietumi ir parādā romejiem, tomēr “franki” un pāvests mūžīgi ir nepateicīgi attiecībās ar grieķiem.
* Pagātne ir svarīgāka par nākotni. Lai gan romeju impērija kopš Justiniāna laikiem 6. gadsimtā nemitīgi saruka līdz vidusmēra valsts lielumam, bet beigu beigās līdz Konstantinopoles jeb “Otrās Romas” pilsētas mērogiem, grieķu autori nemitīgi runā par romeju impēriju pasaules mērogos. Kristīgās impērijas atjaunošana un tās idejas uzturēšana ir tāds mērķis, kura sasniegšanai visi līdzekļi labi, pat visnelietīgākie un zemiskākie, piemēram, slepeni rīdīt kaimiņtautas vienu pret otru, politisku motīvu vadīta slepkavošana, sazvērestību rīkošana citās zemēs. Impērijas dēļ “romeju armija un tauta vienmēr ir vienoti”.
* Imperators jeb basilejs atrodas pāri visai sabiedrībai. Ar Dieva gādību viņš ir nekļūdīgs, vieds, esošā brīža basilejam neviens nevar un nedrīkst līdzināties. Konstantinopoles patriarham jārespektē basileja griba un nostāja ne tikai laicīgās politikas, bet pat teoloģiskos jautājumos. Basileja galma aizkulisēs tālu no tautas acīm notiek nepārtraukta cīņa par varu, reti kad valdošajam basilejam ir varas mantinieki. Pasludināt mantinieku nozīmē viņu priekšlaicīgi nogalināt. Tikai atsevišķos romeju vēstures posmos valda dinastija. Par basileju visbiežāk kļūst stiprākais (viltīgākais, nežēlīgākais, ciniskākais). Viens basilejs tiek nodurts, cits noindēts, gāzto basileju dēli tiek kastrēti, varas pretendentiem un viņu dzimtas locekļiem izdurtas acis, nosūtīti uz klosteriem utt. Orģijas un izvirtība dziļos basileju personiskās dzīves kambaros. Kļūstot par basileju, gandrīz nepārprotami zināms, ka cilvēks agri vai vēlu ies bojā vardarbīgā nāvē.
*Nav Rietumos valdošā bruņniecības goda kodeksa. Neeksistē “godīgas cīņas”, “divkaujas jeb dueļa” un “varonības” kategorijas attiecībā pret indivīda rīcību. Attaisnojams viss, kas nes romejiem uzvaru un veicina impērijas atjaunošanu.
Manuprāt, paralēles ar kādreizējās Krievijas impērijas un tagadējās Krievijas Federācijas pamatnostādnēm ir acīmredzamas. Ir vērts padomāt, vai ne? Jo impērija sabruka, par spīti savas izredzētības apziņai.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
9

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi