Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Kara atbalsīs ieklausoties

Druva
23:00
29.03.2007
3

Samērā mierīgi pagājis kritiskais datums – 16. marts. Par to paldies laikam jāsaka gan iekšlietu struktūrām, gan iespējamo nekārtību ”vaininiekiem”. Bijušo latviešu leģionāru skaits sarucis zem pieciem tūkstošiem (1943. gadā viņu bijis ap 11500), ievērojami samazinājies arī to karavīru skaits, kas cīnījās frontes otrā pusē. Tagad vairāk jārēķinās ar organizācijām un ideologiem, kas cenšas darboties un runāt veco vīru vārdā.

Bijušie leģionāri savu dienu atzīmē mierīgi – piedalās dievkalpojumos, noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, apmeklē bijušo kara biedru kapa vietas un nekādas nekārtības neizraisa. Taču šie pasākumi ir izaicinājums padomju armijas veterāniem un viņu ideologiem, kuri šī datuma atzīmēšanu afišē par fašisma un nacisma atdzimšanas draudiem un ar dažādiem paņēmieniem cenšas šim faktam pievērst vai visas pasaules uzmanību, aicinot ierasties daudzu valstu žurnālistus un pašiem demonstrējot negatīvo attieksmi, sagaidot un pavadot leģionāru gājiena dalībniekus ar nosodošiem izsaucieniem un žestiem. Kādēļ tā notiek?

Esmu dzirdējis skaidrojumu, ka šie skaļie protesti ir tādēļ, lai atmaksātu par nosaukumu ”okupanti” un lai lieku reizi uzsvērtu: fašismu pasaule ir publiski nosodījusi Nirnbergas procesā, bet padomju režīma izdarības joprojām tiek noklusētas. Uzvarētājus taču nesoda…

Šogad protesti vairs nebija tik plaši un ”krāšņi” kā iepriekš. Savu panāca arī smagi ekipētie kārtības sargi, kuri nepieļāva tiešu konfrontāciju.

Gribu dalīties domās par latviešu leģionāriem un viņu likteni. Mazliet vēstures. Leģionu sāka organizēt 1943. gada februāra beigās, kad vācu militāristi zaudēja ”zibenskaru” un juta nepieciešamību pēc svaigas lielgabalu gaļas. Tādēļ, ka vācieši nevēlējās veidot nacionālas armijas, ar ģenerālā štāba lēmumu leģionu iekļāva SS. Pazinu puišus, kuri kara sākumā vēlējās tūlīt cīnīties pret sarkano armiju, lai atriebtos par savu tuvinieku izsūtīšanu un iznīcināšanu Baigajā gadā. Vācu propaganda tolaik bija savu uzdevumu augstumos, publicējot gan dokumentus, gan fotogrāfijas par čekas briesmu darbiem. Taču arī paši vācieši zvērībās neatpalika, iznīcinot gan ebrejus, gan garīgi slimos un padomju laika aktīvistus. Sākotnējā raušanās uz fronti noplaka, leģiona veidošanas laikā brīvprātīgi pieteicās tikai ap 15 procentiem iesaucamo. Pārējie tika iesaukti obligātas mobilizācijas kārtībā. Bija izvairīšanās no iesaukšanas, dezertēšana.

Viena no lielākajām traģēdijām bija tā, ka plašā frontes līnijā nostādīja latviešu – sarkanās armijas un leģiona karavīrus vienus pretī otriem. Cīnījās brālis pret brāli. Bija paradoksāla situācija. Nezinu nevienu latviešu leģionāru, kurš būtu cīnījies par Vācijas kundzību. Nekad nav aizmirsti ilgie vācu kundzības gadi mūsu tautas vēsturē. Vācu armija bija tikai līdzeklis padomju iekārtas sagraušanai; pamatmērķis bija Latvijas neatkarības atgūšana. To pierādīja arī notikumi kara beigās, kad tā sauktajā Kurzemes katlā latviešu leģionāri ieročus pacēla ne tikai pret sarkano armiju, bet arī pret vāciešiem, kuri gribēja padoties. Un vācieši savukārt centās iznīcināt kureliešus un citus latviešu formējumus, kas nepakļāvās viņu pavēlēm. Kurzemes katlā un vēlāk mežabrāļu formējumos pretošanos padomju okupācijas spēkiem uzturēja iluzorā cerība par Rietumvalstu iejaukšanos Latvijas notikumos.

Esmu pārliecināts, ka tie latvieši, kas bija spiesti cīnīties padomju pusē, arī naivi cerēja uz Latvijas neatkarības atgūšanu kara rezultātā un viņi nejūt naidu pret leģionāriem, kuru mērķis bija tāds pats. Mūsu karavīri gluži vienkārši tika izmantoti kara mašinērijā. Pat vairākkārt. Kara beigās sarkanajā armijā ieskaitīja arī daļu bijušo leģionāru, kuri bija nonākuši gūstā. Protams, pēc pamatīgas filtrācijas. Kā pusē tagad ir viņi? Paši savā – latviešu karavīru pusē.

Nav vairs tālu laiks, kad vēsturē aizies toreizējie karotāji. Paliks atmiņas par viņiem un dažādie skaidrojumi par notikumiem otrajā pasaules karā. Domāju, ka vēl ilgi skanēs atbalsis divu dažādu ideoloģiju savstarpējos strīdos par to, kurš pasauli izglābis un kurš nodarījis tai lielāku ļaunumu, bet bijušie latviešu karavīri, vienalga, kurā pusē cīnījušies par savas zemes brīvību, klusu un mierīgi dusēs savos kapos. Varbūt kādreiz pa-smaidīs par to, kas notiek te – virs zemes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi