Raksti

Viedokļi

Kāpēc par to nejautājam?

Sallija Benfelde

Medijos tiek apspriesti visdažādākie jautājumi un bieži vien izskan savdabīgi viedokļi par to, kas notiek Latvijā un pasaulē. Protams, gan žurnālistiem, gan politiķiem ir tiesības tādus paust, ja vien tie neaicina uz naidu un vardarbību jeb, vienkāršāk sakot, uz tādu publisku uzskatu paušanu neattiecas kriminālatbildība.

Pārsteidz nevis paustie viedokļi, kaut gan brīžiem, tos dzirdot, gribas kliegt un vaicāt, vai tiešām cilvēks sajucis prātā vai arī ir veikls aprēķinātājs, bet tas, ka sarunu vadītāji neuzdod jautājumus, kas ļautu saprast, vai tā maz ir, kā tiek stāstīts. Jāatzīst, ka visvairāk grēko komercmediju raidījumu vadītāji, kuri ar aizrautību gatavi uzklausīt jebko, ja vien tas izklausās skandalozi un var vairot skatītāju vai klausītāju skaitu.

Šķiet, viens no populārākajiem sarunu tematiem ir nākamā gada valsts budžets. Šajās sarunās vienmēr izskan pārmetumi premjeram, viņš, lūk, esot sacījis, ka tas būs lielākais gada budžets atjaunotajā Latvijā, bet naudas nepietiek… Un tad seko uzskaitījums, kurās nozarēs tad tās nepietiek un cik katastrofāla ir situācija ar ceļiem, veselības aprūpē un tamlīdzīgi. Tādus pārmetumus pauž arī, piemēram, “Saskaņas” politiķi, kuri ir “aizmirsuši”, ka 72 miljoni eiro jārezervē “Rīgas Satiksmes” dēļ un tos nekur citur nevar izmantot. Turklāt sarunās nereti dzirdams, ka vainīga esot Eiropas Savienība, kuras noteikumu dēļ tā esot jādara. Tas, ka uzņēmums balansē uz bankrota robežas un ka jebkurā brīdī galvaspilsēta var palikt bez sabiedriskā transporta, ka nodrošinājuma spilvens vajadzīgs, pateicoties saskaņiešiem un viņu partneriem, netiek atgādināts. Tāpat arī šajās sarunās un diskusijās neviens nepapūlas saskaitīt kopā tos papildu miljonus, kas iedoti gan skolotāju algām, gan veselības aprūpei, gan citām nozarēm, lai redzētu, kur tad tie papildu miljoni paliek. Tā vietā skan dusmīgi pārmetumi premjeram, valdībai, Latvijas valstij un Eiropas Savienībai.

Pavisam savdabīgi atklājumi izskanēja šonedēļ saistībā ar ziņu par Valdi Dombrovski, kuru Eiropas Parlamenta komitejas apstiprināja Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatā. Proti, Latvija atkal esot zaudētājos, jo, lūk, Lietuva saņēmusi ar zivjrūpniecību saistīta komisāra amatu. Skaļi netika pateikts, bet nebija iespējams nesaprast – tagad Lie­tu­vai būs visas iespējas zvejot, cik, ko un kur vēlas. Tā teikt, ja jau komisārs ir no Lietuvas, tad uz Lietuvu nekādi likumi, konvencijas vai nolikumi šajā jautājumā neattieksies.

Jā, tāds domāšanas veids liecina par runātāja uzskatiem, par to, vai, viņaprāt, likumi vispār ir domāti to ievērošanai un ka pats pat negrasās kādu ievērot, kad vien tas iespējams. Amati ir vajadzīgi tikai tam, lai likumus neievērotu, jo tikai sīki un parasti ļaudis tos ievēro – acīmredzot tāda ir viedokļa paudēja dzīves filozofija. Vai raidījuma vadītājs pajautāja, kāpēc sarunas partneris uzskata, ka Lietuva ir ļoti liela ieguvēja un vai tā valsts, kurai ir komisārs, var likumus neievērot? Ne­pa­jau­tāja, bet mirdzošām acīm sacīto noklausījās.

Līdzīga saruna nesen notika saistībā ar budžetu un NATO. Kāds no tās dalībniekiem apgalvoja, ka mums NATO nav vajadzīgs, bet mēs NATO gan esam vajadzīgi, tādēļ lai maksā mums, ka te atrodas, tad jau ar budžetu viss būšot kārtībā.

Klausoties šīs un līdzīgas atziņas, top skaidrs, ka Krievijas propaganda pat nav vajadzīga, mūsu pašu bāleliņi cenšas no sirds, lai radītu viltus priekšstatus, izplatītu melus un pārliecību, ka Latvija ir tā valsts, kurā viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt. Kā vārdā tas tiek darīts? Naudas dēļ – jo vairāk skatītāju un klausītāju, jo lielāki reitingi un vairāk reklāmas. Tas, ka bāleliņi pārdod paši savu valsti, jo palīdz veidot uzskatus, ka Latvija ir slikta un nevajadzīga, ka likumi nav domāti, lai tos ievērotu, neinteresē ne šo mediju īpašniekus, ne viņu palīgus bāleliņus. Atliek cerēt, ka mēs, klausītāji un skatītāji, būsim gudrāki par šiem naudas pelnītājiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *