Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Kam jābūt Cēsu Pils laukumā?

Druva
00:00
23.02.2006
6

Domes priekšsēdētājs G. Šķenders faktisko šīs sēdes daļas vadību uzticēja savam vietniekam A. Mihaļovam, kurš neatlaidīgi sita cauri savu viedokli, visus šķēršļus novākdams. Par veiksmīgu A. Mihaļova darbību liecina arī divu balsošanas reižu rezultāti, izskatot šo jautājumu. Pirms nedēļas – 9. februārī (piedalījās deviņi depu-tāti) : četri par, viens pret, četri atturas. Pēc nedēļas – 16. februārī : desmit par , viens pret. Daži raksturīgie viņa vērtējumi: ”Tā ir spekulācija, ka Pils laukumā nevar būt piemiņas vieta. Līdz šim pretargumenti nav dzirdēti” (ja darbojas tā,kā viņš šajā sēdē, tad jau visi argumenti, kam pietrūkst dzelzsbe-tona izturības, nav nekas).

Cēsu tūrisma padomes vārdā runāja vēstures un tūrisma centra vadītājs M. Malcenieks. Viņš pauda šīs padomes viedokli, ka izvērsta tūrisma interesēs nav Pils laukumā veidot plašu memoriālu komunisma terora upuriem. A. Mihaļovs tūlīt jautāja, no kurienes M. Malcenieks rāvis tādu informāciju. Viņa atbilde bija lakoniska: ”No ”Druvas””. Manu paskaidrojumu, ka arī domes sēdē tiek faktiski runāts ne jau par parastas piemiņas vietas, bet memo-riāla izveidošanu, A. Mihaļovs vērtēja kā nepatiesu.

Sēdes gaitā vairāki deputāti (G. Bērziņa, R. Sijāts) izteicās, ka nepiekrīt memoriāla veidošanai, ka te varētu būt tikai līdzšinēja apjoma piemiņas vieta. Un tad nu sākās raganu dejas.

A. Mihaļovs palika pie sava viedokļa, ka nav runas par nekādu memoriālu. Pie tam vairāki deputāti uzsvēra, ka piemiņas vietai nebūšot nekādas kapu auras.

Taču projekta autors tēlnieks M. Jansons runāja pavisam ko citu. Lūk, viņa komentārs, vērtējot savas skices: ”Divās plāksnēs varēs ie-rakstīt 600 bojā gājušo uzvārdus. Liksim kaut vai desmit, kaut vai div-desmit plāksnes.” (Lūk, kā!)

Muzeja vadītāja D. Tabūne pamatoja, ka plāksnēs vajadzēs iekalt ne 600, bet vismaz divreiz vairāk vārdu. Vismaz tik daudz bojā gājušo ir 1941. un 1949. g. izsūtīto, padomju okupācijas gadu desmitos notiesāto, filtrācijas nometnēs bojā gājušo. Ja pieskaita nacionālo partizānu cīņu gados likvidētos, un vēl, un vēl, skaitlis var pārvilkt pāri pusotram tūkstotim.

Represēto pārstāvji domes sēdē nepieļāva domu, ka jaunveidojamajā piemiņas vietā varētu nebūt bojā gājušo vārdu. Viņu argumenti sasaucās ar M. Jansona viedokli.

Tātad par ko bija runa domes sēdē – par parastas piemiņas vietas vai memoriāla izveidi? Jebkurš memoriāls ir arī piemiņas vieta. Taču tikai dažas piemiņas vietas ir memoriāli. Ja tiks īstenotas ieceres, par kurām runāja domes sēdē, tad iecerēts ne parasts memoriāls, bet gan tāds, kam nekropoles aura. Bojā gājušie apbedīti citur, taču viņu simboliskā apbedīšanas (piemiņas) vieta būs Cēsu zemē, Pils laukumā.

A. Mihaļovs nav dzirdējis nopietnus iebildumus piemiņas vietas izveidošanai Pils laukumā, taču, ja pie laukuma sienas tiks uzcelts arhitektonisks ansamblis ar nekropoles auru, kurš gan ļaus te rīkot izklaides pasākumus. Bet tieši šī varētu būt īstā vieta, ņemot vērā izklaides biznesam ļoti labvēlīgo vidi. Ja te organizēs plašus atpūtas pasākumus ar bufetēm un visādām izdarībām, politiski represētie pirmie cels trauksmi, ka notiek viņu likteņa tuvinieku piemiņas zākāšana.

Tas ir vai nav pietiekams arguments pret piemiņas vietas izveidošanu Pils laukumā? Vai domnieki patiešām grib panākt, lai balles un dažādi izklaides pasākumi te notiek blakus memoriālam? Deputāts J. Žagars domes sēdē izteicās, ka tieši tāpēc, ka Pils laukumā ir liela ļaužu plūsma, cauri iet jaunieši, arī uz pasākumiem Pils parkā, te lietderīgi atrasties piemiņas vietai. Lai redz, lai atceras, lai saprot, ka kaut ko tādu nekad nedrīkst pieļaut. Bet par ko pārliecināsies jaunieši, redzot, ka blakus piemiņas vietai (joprojām apgalvoju, ka nekropolei) var svinēt, priecāties, dzert un plosīties? Var nešaubīties, ka nākotnē šī būs atpūtas pasākumu vieta. Otru tik izdevīgu Cēsu centrā neatrast, ja nu vienīgi stadiona teritoriju. Bet tur Pils laukuma romantiskās auras nekad nebūs.

Pēc domes sēdes kāds savulaik aktīvs tautfrontietis izteicās, ka memo-riālam vispiemērotākā vieta būtu pie sv. Jāņa baznīcas. Upuru piemiņas dienās varētu vērt baznīcas durvis un logus, klausīties ērģeļu melodijas, pat atceres dievkalpojumus rīkot. Traucē M. Jansona skulptūra ”Laika vecis”? To demontēt un novietot citur, piemērotākā vietā, gan nav grūti. Un par ”Laika veča” iesaistīšanos dažādās dzīves norisēs, tikai ne pie sv. Jāņa baznīcas, nesen ”Druvā” ar īstu cēsnieka ieinteresētību rakstījis kinomākslinieks Gunārs Balodis. Viņš, un ne tikai viņš, ir neizpratnē, ka pēc viņa ierosinājumiem bagātā raksta publicēšanas ”Druvā” ir nāves klusums. ”Ja jau esmu muļķis un nekā nesaprotu, lai tad kompetentas pilsētas domes amatpersonas tā arī pasaka, ” tāda ir G. Baloža pašreizējā nostāja.

Par vienu no pamatojumiem memoriāla novietošanai Pils laukumā izvirza it kā faktu, ka te pirms aizvešanas novietoti nelaimīgie ļaudis un it kā arī čekas mājā blakus. Taču neviens vēstures dokuments par to neliecina. Nav arī tādu pierakstītu atmiņu. Kam gan var ienākt prātā, ka izsūtīšanas organizatori bijuši ieinteresēti visai pilsētai rādīt varmācības upurus. Toreiz visu no-strādāja klusām, tieši no automašīnām vai pajūgiem ielādēja dzelzceļa vagonos. Tagad ieinteresētības dēļ falsificē vēsturi, lai to izmantotu savas rīcības attaisnošanai.

Domes sēdē kāds represēto pārstāvis izteicās, ka tieši vēsturnieki esot pret pareizu lēmumu vietas izvēlē. Lūk, kā! Taču ne jau visi vēsturnieki. Tikai nesaprātīgie, tādi kā D. Tabūne, D. Vasmanis, V. Rudzītis, T. Pumpuriņš… Un tādi kā arhīva ļaudis. Saprātīgie piedalījās projekta izstrādē, lai dabūtu Eiropas naudu piemiņas vietai. Jā gan. Ja nebūtu Eiropas naudas, nebūtu nekāda domes lēmuma par piemiņas vietas izveidošanu līdz jūnijam. Jo tad nebūtu naudas, par ko šādu memoriālu būvēt.

Visvairāk brīnos par to, ka par tik neskaidri uzrakstītu lēmuma projektu, kuru izpildes gaitā var pavērst gan tā, gan citādi, balsoja desmit domes deputāti, arī sākumā iebildušie. Vienīgi Daumants Vasmanis drosmīgi teica: ”Nē!”

Dzīve rādīs, kuri bijuši tālredzīgāki un asāk domājoši – visi desmit vai viens D. Vasmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
38

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
35

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi