Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Kalendārā Baltu vienības diena

Sarmīte Feldmane
10:39
27.09.2017
5

Baltu vienības diena – 22.septembris. To atzīmē, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – lietuviešiem un zemgaļiem – Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni.

Tā ir vēstures lappuse, ar kuru lepojamies. Toreiz Latvijā un Lietuvā dzīvojošās tautas vienojās kopējai kaujai, stāvēja viena otrai blakus.

Vēstures pētnieku vidū gan nav vienprātības par kaujas norises vietu – vieni apgalvo, ka hronikās minētā Saule ir Vecsaule netālu no Bauskas, pēc otru domām – minētā vieta ir Šauļi Lietuvā. Lai arī vēstures hronikās informācija par minēto notikumu nav pilnīga, ir skaidrs, ka lietuvieši un zemgaļi cīņā pret krustnešiem apvienojās arī citās kaujās.

Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā ar abu valstu parlamentu lēmumu atzīmē Baltu vienības dienu. Pamazām Lietuvā un Lat­vijā, pievienojoties arī Baltkrie­vijas un Krievijas pierobežai, veidojas tradīcija – šajā dienā, noteiktā stundā, iedegt ugunskurus – Vienības ugunis. Šis gads Lietuvā ir Pilskalnu gads, tāpēc lietuvieši aicinājuši baltu zemju pilskalnos atkal atmirdzēt Vienības ugunīm, vienoties Baltu sasauksmē. Tās būtība ir apmeklēt ar baltu vēsturi saistītas vietas un apzināties to nozīmi, kā arī iedegt ugunis pilskalnos, tādējādi vienojot baltu cilšu pēctečus un baltu zemes. Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas.

Apmēram 1300 vietās tiks iedegti ugunskuri. Arī Jaunpiebalgas novadā astoņos vakarā sārti tiks iedegti Viņķu kalnā Jaunpiebalgā, Ķeņča kalnā un Tirguskalnā Zo­sēnos.

“Mēs, latvieši un lietuvieši, esam pasaulē vienīgie balti. Tas jāapzinās un jābūt lepniem. Satikšanās pie ugunskura ir brīdis vēsturei un šodienai. Jābūt godīgiem, mēs maz zinām savas tautas vēsturi, vietas, kurā dzīvojam, vēsturi,” saka jaunpiebaldzēns Jānis Māje­nieks. Viņš kopā ar Nacionālās apvienības un Piebalgas Latviešu biedrības biedriem rīko Baltu sasauksmi Viņķu kalnā. “Kaut esam balti, esam atšķirīgi. Lietuviešiem savulaik bija sava valsts. Varbūt tāpēc viņos ir lielāka kopības sajūta, kādreizējais valstiskums tautā atstājis iespaidu. Mēs katrs vairāk esam pats par sevi, patstāvīgāks,” domās dalās Jānis Māje­nieks, uzsverot, ka Viņķu kalnā vēsturnieks Edgars Žīgurs stāstīs par baltu ciltīm, kā tās dzīvojušas, par Saules kauju. “Ceru, ka atnāks dažādas paaudzes, dziedāsim latviešu spēka dziesmas,” bilst Jānis Mājenieks un atgādina, ka Baltu vienības dienas tradīcija ir jāiedzīvina, par šo dienu vairāk jārunā, jāorganizē pasākumi. “Katrā vietā jābūt kādam, kurš uzņemas to darīt,” uzsver jaunpiebaldzēns.

Agrākos gados Cēsīs Baltu vienības dienā ikvienu aicināja rotkalis Daumants Kalniņš. Pērn bija atnākuši vien daži. “To darīju sešus gadus. Pēdējos gados Ruckas parkā, tā iezīmējot muižu, kas atrodas uz Autīnes ceļa , kas ved uz Sārumkalnu, tad Autīnes pilskalnu. Tie, ar ko kopā to darīju, ir aizklīduši, nav cilvēku, kurus šāds notikums interesētu,” stāsta Daumants Kalniņš. Viņš uzsver, ka Baltu vienības diena ir atgādinājums par vēsturi, abu tautu kopīgām gaitām. “Tā ir diena, kad nav jāizkar karogi, vienkārši cilvēkiem jāsanāk kopā. Bet nav ne laika, ne intereses,” bilst cēsnieks un atzīst, ka Baltu vienības diena ir iemesls vairāk iepazīt Lietuvu, lietuviešus. “Daudz jau mums, vidzemniekiem, ar viņiem nav kopīgā, vairāk ir ar igauņiem, kas tuvāki kaimiņi. Diezin vai mēs saprastos, ja sarīkotu konferenci un runātu par Saules kauju, jo katram savs uzskats, kur tā notikusi. Taču, lai arī ko domājam šodien, toreiz mēs kopā uzvarējām naidnieku. Tas ir priecīgs notikums, nav jāsēro, var dziedāt. Tādu dienu kalendārā nemaz nav daudz,” pārdomās dalās Daumants Kal­niņš.

Baltu vienības diena 17 gadu laikā vismaz mūspusē tā arī palikusi tikai kā ieraksts kalendārā. Kaut ko mainīt vispirms ir jāgrib, un kādam arī jāuzņemas rīkot pasākumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
9

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi