Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Kaimiņu svētki – laba tradīcija, kam vajag turpinājumu

Jānis Gabrāns
16:47
21.06.2017
4

Maijā Cēsīs četros kvartālos notika “Kaimiņu svētki”. Iniciatīvas grupa to sarīkoja Bērzainē, Leona Paegles ielā un Valmieras ielā, bet, redzot šo piemēru, savus svētkus sarīkoja arī Saules ielā dzīvojošie. Ideja par kaimiņu svētkiem radās Cēsu Iedzīvotāju forumā, un viena no tās autorēm bija Evija Streiča. Viņa stāsta, ka patiesībā šī nav jauna ideja: “Pirms vai­rākiem gadiem sarīkojām Ak­mens ielas iedzīvotāju svētkus ar ideju, ka iniciatīva nāk no pašiem iedzīvotājiem. Lai iedzīvotāji sanāk kopā, lai pārrunā aktuālo un nonāk pie secinājuma, ka arī paši daudz var izdarīt sava kvartāla labā. Kad Iedzīvotāju forumā tika runāts, ko labu vajadzētu pilsētai, atcerējos šos svētkus, tā šī ideja aizgāja tautā.

Prieks par aktīvistiem, kas to re­alizēja līdz galam, jo pati biju tik ļoti aizņemta darbos, ka iesaistīties nesanāca, varēju tik atbalstīt morāli.

Svētki izdevās, bet, manuprāt, šogad viss iedzīvotājiem tika iedots uz paplātes. Kāds atnāca, izdarīja, vajadzēja tikai piedalīties, kas arī ir labi, bet tas nebija īsti pašu iedzīvotāju paveikts. Šobrīd aktuāls jautājums, vai nākamgad cilvēki būs gatavi uzņemties iniciatīvu, jo svētkus visi vērtēja ļoti pozitīvi. Kāds varbūt domā, ka tas ir sarežģīti, bet patiesībā tikai vienam vajag uzņemties iniciatīvu un iedvesmot citus darīt.”

Viena no svētku rīkotājām Evija Taurene uzskata, ka svētki izdevās: “Kā lielu plusu mūsu iniciatīvai var uzskatīt to, ka pēc tam radās arī Saules ielas svētki, kas nebija sākuma programmā. Šobrīd grūti spriest, vai jau nākamgad mikrorajonos būs cilvēki, kuri paši uzņemsies rīkošanu.

Nebija tā, ka cilvēku būtu ļoti daudz, bet radās sajūta, ka tiem, kuri atnāca, vajag šos svētkus, viņi gatavi iesaistīties, un domāju, ka sabiedrība gatava nākt kopā pie viena galda, sarunāties, socializēties. Protams, ir sabiedrības grupas, kam tas aktuālāk, kam mazāk aktuāli. Redzams, ka aktīvi ir tie, kuri šajos kvartālos sākuši dzīvot samērā nesen, viņi grib satikt, iepazīt kaimiņus, grib iejusties vidē. Vecāka gadagājuma cilvēki izteicās, ka viņi jau visus savā apkaimē zina, bet tāpat labi kopā sanākt, satikties, jo ikdienā šāda sanākšana nenotiek. Tad viss aprobežojas ar sarunām pagalmā garāmejot. Domāju, cilvēkiem bija svētku sajūta. Viņi gatavi šādiem pasākumiem, un ar katru gadu tiem vajadzētu iet plašumā. Pro­tams, ja tradīcija turpināsies, uz ko ļoti ceru.

Esam gatavi to darīt arī nākamgad, jo domājam, ka vēl vismaz vienu gadu kādam no malas jāuzņemas rīkošana. Nākamgad būtu skaidrāk jāpasaka, ka konkrētajos kvartālos dzīvojošajiem arvien vairāk vajadzētu sākt darīt pašiem. Šogad tas tik ļoti neizskanēja, jo šādi svētki bija pirmo reizi. Turpmāk par to jārunā, varētu pat teikt, ka uz vietām jāizaudzina tie, kuri pārņems šo stafeti.

Svētku galvenais ieguvums, ka tie deva informāciju pārdomām, kā rīkoties tālāk. Domāju, to turpināsim, jo šādi kaimiņu svētki Cēsīm ir nepieciešami.”

Mārtiņš Jarohovičs bija viens no tiem, kuri pēc savas iniciatīvas sarīkoja svētkus Saules ielā. Viņš atzīst, ka citu kvartālu priekšzīme likusi sarosīties: “Ma­nuprāt, šis pasākums jāsadala divās daļās: bērnu svētki, kas vēsturiski šajā kvartālā bijuši, un otra daļa – kaimiņu svētki. Domāju, šādi svētki vajadzīgi, jo redzam, ka sociāli ekonomiskais stāvoklis neuzlabojas, katrs tik ļoti domājam par sevi, ka aizmirstam pasveicināt kaimiņus, pat tos, kuri dzīvo blakus. To ļoti varēju novērot, pār­ceļoties atpakaļ uz Cēsīm, kad pie bērnudārza pamanīju, ka vecāki viens otram nesaka – labrīt! Man tas bija pārsteigums. Tāpēc šādi svētki var palīdzēt cilvēkiem saprast, ka tepat blakus visi dzīvojam, ka šis ir mūsu kvartāls, ka pašiem jārūpējas, lai kopējā dzīves vide būtu labāka.

Manuprāt, galvenie vilcēji varētu būt tie vecāki, kuriem aug bērni, kuri vēlas, lai bērniem šī vide būtu patīkamāka. Tieši bērnu dēļ viss jāattīsta. Vecākiem jādomā, lai bērniem pagalmā būtu, ko darīt, tad arī bērni mazāk sēdēs pie datoriem, bet gribēs iet laukā un kopā aktīvi darboties. Ir plāni, ko vajadzētu darīt, bet bieži notiek tā, ka vēlēšanās ir, bet, tiklīdz jādara vai jāieliek savs līdzfinansējums, interesentu skaits sarūk. Kā saka, mēs labprāt ejam uz balli, bet tās rīkošanā piedalīties negribam. Tāpēc jābūt kādam, kas šo pasākumu gatavs vilkt uz priekšu, un man vienmēr sanācis būt šim vilcējspēkam. Ja kāds dara, uzņemas iedrošināt citus, cilvēki gatavi darboties.

Manuprāt, visi saprot, ka šādi pasākumi vajadzīgi, ka cilvēki jāsocializē, lai viņi nesēž mājās, lai no dīvānu ekspertiem kļūst par aktīviem, līdzi darboties gribošiem. Jāsaprot, ka dzīvojam kopā, ka viens otram varam palīdzēt, viens otru varam pieskatīt.

Šādiem svētkiem jākļūst par tradīciju arī mūsu kvartālā, un ceru, ka tie par tādiem arī kļūs un līdz ar bērnu svētkiem augs arī kaimiņu svētki. Nav vērts rīkot pasākumu tikai vienai reizei.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi