Raksti

Viedokļi

Kādus svētkus svinējām

Sallija Benfelde

Jautājums, kādus svētkus svinējām, nemaz nav tik jocīgs, kā pirmajā brīdī varētu likties. 4. maijs taču ir Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena, varētu teikt arī – Neatkarības diena, jo 18. novembris ir Latvijas dzimšanas diena. Tomēr izrādās, ka daudziem prātus sajaukuši Baltā galdauta svētki.

Sociālajos tīklos kaislības plosījās ne pa jokam. Vieni aizvainoti vai dusmīgi jautāja, kas tie par baltajiem galdautiem, ja ir jāsvin 4. maijs, otri meklēja gald­autu idejas autorus, aizrunājoties pat līdz valsts nodevībai un provokatoriem, bet trešie pacietīgi rakstīja “lekcijas” par to, ka 11.novembris nav svecīšu svētki, 4. maijs nav galdauta svētki un Lieldienas nav olu svētki. Tomēr visšokējošākā, manuprāt, bija kāda atziņa, ka Baltā galdauta svētki 4. maijā nozīmējot Latvijas apbērēšanu, jo rakstītāja, lūk, no bērnības atceras, ka vismaz laukos bērēs vienmēr klāja baltus galdautus. Pirmajā brīdī gribēju pārkopēt fotogrāfiju no sava bērnības albuma, kur ar tēti un mammu sēd pie gariem, balti klātiem galdiem radinieces kāzās laukos, un aizsūtīt to rakstītājai. Tad nodomāju, ka ar tiem, kuri par katru cenu it visā grib saskatīt kaut ko sliktu un visur meklēt sazvērestības, strīdēties nav vērts.

Un tomēr – “punktus uz i”, kā mēdz sacīt, laikam tomēr vajadzētu salikt. Vispirms laikam jāatgādina dusmīgajiem un sazvērniekus meklējošajiem, ka balts gald­auts, balts krekls ir goda kārta. Protams, šodien galdauti ir visdažādākajās krāsās, tāpat kā krekli un blūzes, bet runa ir par tradīciju, par to, ka baltā krāsa simbolizē tīrību, gaismu. Tieši tādēļ 4. maijā skan aicinājums sēsties pie balti klāta galda, turklāt galdu taču var klāt arī pagalmā, pļavā, ezermalā, aicinot kopā ne tikai radus un draugus. Varbūt kādas dzīvokļu mājas kaimiņi nolems labāk iepazīt viens otru, varbūt pirms tam kopā iestādīs kādu puķi vai krūmu pie mājas, jo to var darīt ne tikai lielajā pavasara talkā. Jā, var gadīties, ka kādā bērnudārzā, skolā vai pašvaldībā aicina svinēt Baltā galdauta svētkus, piemirstot pateikt pašu galveno – tie ir neatkarības atjaunošanas svētki, ko svinam pie balti klātajiem galdiem. Jā, jēdzienu nobīde šad tad gadās, bet mēs paši to varam labot, pie balti klātā galda atceroties par neatkarību. Visbeidzot – nevajag meklēt provokatorus un ienaidniekus, kas izdomājuši smalku veidu, kā likt aizmirst par neatkarības dienu. Savulaik par baltajiem galdautiem sāka runāt Latvijas Institūts, aicinot ikvienu iedzīvotāju un Latvijai piederīgo visā plašajā pasaulē 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā – kopā ar saviem tuvajiem svinēt Baltā gald­auta svētkus. Tāpēc nemeklēsim ienaidniekus, bet gādāsim baltu galdautu, pie kura varam satikties arī Lāčplēša dienā, 18. novembrī un visos citos svētkos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *