Raksti

Viedokļi

Kādreiz der pasapņot

Jānis Gabrāns

Mēdz teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, šo atziņu atcerējos, izlasot par parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvai “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES”.

Teksts deva daudz vielas pārdomām, arī savā ziņā lika atgriezties jaunībā, kad kopā ar līdzpilsoņiem cēlām sociālismu un arī komunismu.

Minētajā iniciatīvā tiek prasīts noteikt, ka “visā ES saskaņā ar tās ekonomikas politiku tiek ieviesti beznosacījumu pamatienākumi, kas nodrošina ikvienas personas materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Šis mērķis jāsasniedz, ievērojot Eiropas Savienībai Līgumos piešķirtās kompetences”.

No pirmā acu uzmetiena varētu domāt, lūk, lieliska iniciatīva, jo, kā norāda iesniedzēji, tas ļautu izbeigt nabadzību, sniegtu iespēju izvēlēties labāku darbu, ļautu izvairīties no vardarbīgām attiecībām, izglītoties visa mūža garumā, vairāk laika veltīt bērnu audzināšanai un tuvinieku aprūpei, tas mazinātu migrācijas plūsmu uz citām valstīm ekonomisko iemeslu dēļ.

Ir arī atsaukšanās uz pasaulē veiktajiem pamatienākuma izmaksas eksperimentiem, kas rādot, ka cilvēki, kuri saņem beznosacījuma pamatienākumus, vairāk līdzekļu spēj atlicināt veselības aprūpei, veselīgai pārtikai, vairāk nodarbojas ar sportu, kļūst radošāki, tiem paaugstinās IQ līmenis, cilvēki vairāk iesaistās sabiedriskajā dzīvē, viņiem būtiski samazinās stresa līmenis, līdz ar to kopumā uzlabojas veselības stāvoklis. Veseli cilvēki ir ekonomiski aktīvāki un daudz produktīvāki, tātad tas ir sabiedrības ieguvums.

Vai tas nav tas, ko visi vēlamies? Nu tik uz priekšu – parakstām, un dzīvosim bez bēdu! Un tomēr, vai šis nav pārāk labi, lai būtu ticami? Atkal gribas atsaukties uz bezmaksas sieru peļu slazdā, kas tiek tikai otrajai pelei. Bet, izlasot iesniedzēju definētos četrus kritērijus, kuriem jāatbilst šim beznosacījumu pamatienākumam, atmiņā nāk komunisma uzstādījums – no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņu vajadzībām.

Lūk, šis beznosacījuma pa­mat­ienākums tiek maksāts visiem, neveicot mantiskā stāvokļa pārbaudi, to būs tiesīga saņemt ikviena persona neatkarīgi no vecuma, izcelsmes, pilsonības, dzīves­vietas, profesijas utt. Tam jābūt bez jebkādiem priekšnosacījumiem: bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzvesties atbilstoši dzimumu lomām. Un galvenais, tam jābūt pietiekami augstam, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni, kas atbilst sabiedrības sociālajiem un kultūras standartiem attiecīgajā valstī. Vismaz 60 % no vidējā neto ienākuma valstī.

Izrādās, ka iniciatīvas atbalstītāji pat organizējot beznosacījuma pamatienākumu izlozi, kurā ikviens var iegūt 800 eiro beznosacījuma pamata ienākumu mēnesī. Maksājums tiek veikts gadu, un uz to neattiecas nekādi nosacījumi.

Rodas sajūta, ka lasu pasaku. 800 eiro mēnesī, un, galvenais, bez pienākuma strādāt algotu darbu, pat nav vajadzības kaut izrādīt gatavību strādāt! Kurš gan to negribētu?!

Latvijā ik pa laikam tiek runāts par zināmu sabiedrības daļu, kas iemācījušies dzīvot no dažādiem pabalstiem un par algotu darbu nemaz nedomā. Jeb, kā teikts iniciatīvā, pat neizrāda gatavību strādāt! Ja katrs ģimenes loceklis, kā teikts – neatkarīgi no vecuma -, varētu saņemt šo beznosacījuma pamatienākumu 800 eiro apmērā, jājautā, cik daudz būs to, kas gribēs strādāt? Protams, būs cilvēki, kuri vēlēsies nopelnīt vairāk, jo vai nu prasības augstākas, vai ir vajadzība sevi apliecināt, bet esmu pārliecināts, ka diezgan liela daļa izvēlētos vieglāko risinājumu, jo ģimene ar trim cilvēkiem ar šiem beznosacījuma eiro varēs mierīgi izdzīvot. Un galvenais, nav jāsatraucas par nodokļiem, jo gadījumā, ja uznāk slimība vai pienāk pensija, šī summa tāpat katru mēnesi turpinās iekrist kontā.
Lūk, tas ir tas komunisms, par ko ideologi stāstīja manā jaunībā. Tur vismaz bija prasība – no katra pēc viņa spējām, te – bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzvesties atbilstoši dzimumu lomām. Skaidrs, ka šī pēdējā piebilde Eiropā ir ļoti svarīga, lai kādam neienāk prātā pretējais.

Tikai šajā pieteikumā nekur neatrodu kādu būtisku skaidrojumu, proti, no kurienes nāks nauda šim beznosacījumu pamatienākumam? Ja Eiropā ir nepilni 450 miljoni iedzīvotāju, tad, maksājot katram 800 eiro mēnesī, gadā nepieciešami 432 tūkstoši miljonu. Tāda summa vienkārši tāpat kaut kur jādabū un jāizdala, un tā gadu no gada. Te vēlreiz atsaucos uz bērnību un saku, lūk, tā ir tā Leiputrija.
Tomēr sabiedrībā veselā saprāta tomēr pietiek, jo ar to parakstu vākšanu pārāk nesokas, kopš pagājušā gada septembra Eiropā parakstījušies tikai 93 203 iedzīvotāju. Acīmredzot cilvēki tomēr saprot, ka nauda nekur tāpat vien nerodas un nav ticams, ka sabiedrība būtu tā izaugsi, ka par katru cenu mestos strādāt. Bet pasapņot jau kādreiz der!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *