Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Kad gribas māju laukos

Sarmīte Feldmane
22:11
14.01.2021
4

Šajā laikā, kad iespējami jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem, aizvien vairāk pilsētnieku pārceļas uz laukiem vai mazpilsētām.

Protams, tie, kam kādā pagastā dzīvo vecāki, vecvecāki, tas ir vienkāršāk. Lauku uzņēmēji atzīst, ka pircēju veikalos un arī pieprasījums pēc mājražotāju gardumiem krietni palielinājies. Savukārt tie, kuri strādā attālināti no laukiem, atzinuši, ka pie dzīves laukos varētu pierast. Citi jau nopietni apsver iespēju mainīt ierasto pilsētas ikdienu.

Sapņot par savu mājiņu laukos, mežmalā, upītes krastā nevienam nav liegts. Un sapni piepildīt nav grūti, vajag tikai naudu. Tomēr, jāatzīst, sludinājumu portālos viensētu piedāvājums nebūt nav plašs. Un īpašumi lielākoties ir dārgi. Dārgi un skaisti, vai arī dārgi un teju sabrukuši. Vecās lauku viensētas, ilgus gadus palikušas bez iemītnieka, pamazām vien brūk, bet īpašnieks par nu jau graustu prasa nesamērīgu cenu. Pārdot neizdodas, un senā godība brūk tālāk. Ja arī kāds pircējs atrastos, tad tādu īpašumu var nopirkt tikai bez kredīta. Jau sen zināms, ka naudas devēji vecas ēkas kreditē nelabprāt.

Kompānijas “Bonava Lat­vija”, kas sevi sauc par lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā, valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš uzsvēris, ka bankas aizvien konservatīvāk skatās uz vecām mājām, ņemot vērā, ka tīri objektīvi tajās būs vajadzīgi papildu ieguldījumi. Būs jāsāk atjaunot. Tas nozīmē, ka cilvēkam, dzīvojot šajā mājā, būs vēl papildu izdevumi.

Arī Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komitejas priekšsēdētājs, “Swedbank” Hipotekā­rās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainārs Balcers vērojis, ka bankas vairāk uzmanības pievērš ēku tehniskajam stāvoklim. Viņš arī atgādinājis, ka 80% nekustamā īpašuma tirgus Latvijā notiek Rīgā un Pierīgā. “ Vie­na interesanta tendence – cilvēki arvien vairāk izrāda interesi par iespēju iegādāties mājokli vai nu kādā klusākā piepilsētas rajonā, vai pat varbūt kaut kur ārpus pilsētām un lauku teritorijās. Cilvēki ir pārliecinājušies, ka daudzās profesijās darba pienākumus var veikt arī attālināti,” sacījis Ai­nārs Balcers.

Tā kā, lai cik ļoti kārojas savu namiņu laukos, bez bagātiem radiem vai kārtīga mantojuma pie tāda netikt. Mājiņas, kuras jau var pretendēt uz graustu statusu un vien ar pāris hektāriem zemes, lētāk par 30 tūkstošiem eiro var nopirkt vien tāltālu kādā nezināmā vietā. Piebalga, Straupe, Rauna, Zaube, Nītaure, Līgatne ir gana tuvu galvaspilsētai un arī pietiekami prestižas. Nemaz nerunājot par Cēsu piepilsētu.

Vēl – lai tiktu pie savas mājas laukos, var iegādāties zemi un uzbūvēt pats. Arī te jārēķinās ar krietnu naudas summu. Mūspusē apbūves zeme maksā no diviem līdz pat pieciem eiro kvadrātmetrā. Jo krāšņāka vieta, jo, protams, cena augstāka. Tā pie Ungura ezera 1,84 hektārus zemes var iegādāties par 49 tūkstošiem eiro. Ar to vienkārši jārēķinās. Tāpat kā ar to, ka būvniecības izmaksas aizvien turpinās kāpt kaut vai tāpēc, ka būvniekiem būs gana daudz darba tādā objektā kā “Rail Baltica”.

Taču, lai arī kāda ir reālā dzīve, sapņus aizmirst nedrīkst. Pēdējos gados dažādās auditorijās aizvien skaļāk tiek runāts par to, ka laukos cilvēku skaits sarūk, visi dodas uz pilsētām. Starp tiem vienmēr būs arī ģimenes, kuras vēlas dzīvot viensētās vai lauku ciematos. Diemžēl viņām tādu iespēju nav, jo nav naudas un nevar arī aizņemties.

Pierasts jau – gadiem jārunā par kādu problēmu, lai tad kāds to pasniegtu kā lielu jaunumu, gudrāko ceļu risinājumu labirintā. Ļoti iespējams, ka nepaies nemaz daudzi gadi, kad arī Latvijā tāpat kā citviet pasaulē tiem, kuri pārceļas uz laukiem, valsts piešķirs kādu pūra naudu. Vienalga – mājas, zemes iegādei vai biznesa uzsākšanai. Kaut nelielu atbalstu tagad var dabūt tad, ja pirms tam pastrādā ārzemēs. Ja esi tepat vien skolojies, strādājis, nodibinājis ģimeni, tad esi gana stiprs, lai pats tiktu galā.

Varam runāt par reģionu attīstību, cik gribam, izstrādāt vienalga cik gudras attīstības programmas un stratēģijas kaut katrai nozarei un vēl zaļās vārnas un vilku aizsardzībai. Tāpēc nekas nemainīsies. Laukos cilvēku skaits saruks. Saruks tāpēc, ka nav, kur dzīvot. Nav māju. Ja nav māju, nav arī cilvēku. Vai valsts nav atbildīga par ilgtspējīgu attīstību un vienmērīgu teritorijas apdzīvotību? Tas tāds retorisks jautā- jums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi