Raksti

Viedokļi

Kā labāk darīt, ievēlot Valsts prezidentu?

Mairita Kaņepe

Jaunumi, kuri nākamā Valsts prezidenta vēlēšanu gaidās parādās masu medijos, liecina, ka Saeimā ievēlētās partijas apspriež ne tikai vēlamāko valstij, bet arī partijām izdevīgāko kandidātu. Egils Levits – pazīstams latviešu jurists un politologs – pagaidām vienīgais ir izvirzītais kandidāts Valsts prezidenta vēlēšanām. Viņa kandidatūra bija izvirzīta arī pirms četriem gadiem. Citas kandidatūras tautai vēl nav darītas zināmas. Partijas nesteidzas.
Šoreiz Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā atšķirsies ar to, ka paredzēts atklāts balsojums. Kā to komentē “Druvas” lasītāji?

Gundars Kalniņš, cēsnieks, vēsturnieks: – Tas jau ir liels progress, ka mums Latvijā būs atklātas vēlēšanas. Netīrajā ķēķī – vienu sacīt, darīt ko citu – esam soli uz priekšu. Vai uz Valsts prezidenta vietu paliks tikai viens kandidāts vai būs divi, to redzēsim. Vēl jau laika gana. Par pirmo, kas izvirzīts, jau tagad varu sacīt visu to labāko. Jau pagājušajā gadā dinamiskā draugu pulkā par to, kas kandidēs, priecājāmies. Mēs taču esam pelnījuši jaudīgu un godājamu Valsts prezidentu!
Kas būtu labāk – Saeimas vai tautas ievēlēts Valsts prezidents? Zinām jau, kādā sabiedrībā šo­brīd Latvijā dzīvojam. Tam, kuram vairāk naudas, lielāki reklāmas laukumi un garāki ētera laiki – vai tas būtu Latvijā, Amerikā vai Lielbritānijā. Prezidenta Trampa ievēlēšana un balsojums par breksitu liecinājis, ka tautas nobalsošana vienalga ir kontrolējama kādam par labu. Arī Latvijā tiem, kuriem ir vairāk naudas, ar veikliem gājieniem var samusināt lielu tautas daļu.

Mārtiņš Jurciņš, cēsnieks, amata meistars, skolotājs: “Mūsu tauta ir ļoti ietekmējama. Tai nav viedokļa daudzās lietās, tāpēc – kā pasaka priekšā, tā mēs runājam līdzi. To var teikt arī par mani. Bieži pieķeru, ka paklausos, ko citi saka, nevis pats izdomāju un runāju saviem vārdiem. Pat cenšos ikdienā nesekot līdzi politikai, lai nebojātu sev garastāvokli. Tāpēc neko daudz nevaru pateikt par izvirzīto kandidātu E. Levitu. Vai daļas tautas vēlme viņu redzēt prezidenta amatā tiks ņemta vērā? Atcerieties Saeimas vēlēšanas, kurās tauta izteica savu vēlmi. Ko tautai pateica pretī? Nu un tad, ka jūs neievēlējāt deputātos, mēs vienalga te (politikā) esam. Tas pats notiks ar Valsts prezidenta atklātajām vēlēšanām, jo tiks balsots par to kandidātu, par kuru iepriekš partiju aizkulisēs sarunāts.
Kad bija aizklātas vēlēšanas, varbūt kāds varēja nobalsot par to kandidātu, kuru izvēlas pēc savas sirdsapziņas, nevis tā, kā partijā liek. Kā būs tad, kad atklāti jāpaceļ roka, bet frakcijas vadītājs stāvēs līdzās un skatīsies, par ko tad katrs nobalso? Cilvēki ir ietekmējami un balsošanas brīdī var nobīties no sava viedokļa, nobalsojot, kā frakcija lēmusi.”

Rigonda Prīse, vecpiebaldziete, karjeras konsultante, ar pieredzi arodbiedrību darbā: “Es tās nesauktu par prezidenta vēlēšanām, kas līdz šim notikušas. Valsts prezidents parasti izrādījies ieliktenis. Viņu ieliek simts cilvēki. Vai nav tā, ka Saeimā partija, par kuru nobalsots visvairāk, pie darba valdībā netiek? Dažādu intrigu rezultātā pie varas tiek citi. Tā tas notika Vecpiebalgas pašvaldībā, tā notika Saeimā. Tas, kuru Saeima ieliks par prezidentu, var nekļūt par tautas pieņemtu un cienītu prezidentu, lai gan vēlēts. Tāpēc jāļauj tautai pašai vēlēt.
Tas, ko mēs, tauta, ievēlam, ir jau cits jautājums. Fakts paliek fakts. Mēs taču uzraujamies uz lielu populismu. Atnāk jauni deputāti un paziņo, ka pilnīgi viss, arī visai pieredzējuši deputāti nebūs vajadzīgi. Tā tagad notiek Saeimā, bet mēģinājums notika jau pašvaldību vēlēšanās Vecpiebalgas novadā. Jaunie ievēlētie sāka darbu ar tādām intrigām, ka piespieda aiziet visiem deputātiem, kuri bija saņēmuši vairāk vēlētāju balsu. Šobrīd paš­valdību vada deputāti, par kuriem nobalsoja neliela daļa vēlētāju, un tieši tā notiek arī Saeimā – visvairāk balsu saņēmušie tika izslēgti no darbības kā neesoši. Tā vairs nav demokrātija. Tiek radīta ilūzija par demokrātiju. Tāda politika bijusi arī agrāk.

Agris Šults, drabešnieks, vēstures pētnieks: – Es neesmu par to, ka visi pilsoņi piedalās Valsts prezidenta vēlēšanās. Latvijā tautas masa ir tāda, kāda ir. Par Valsts prezidentu nebūtu jābalso tiem, kas nav lojāli valstij, tā sauk­tā trešā kolonna valstī. Tāpēc arī nezinu, kā būtu labāk. Ja nu visi pilsoņi novēl un rezultāts ir sliktāks nekā Saeimas deputātu balsojuma rezultātā izraudzītais cilvēks? Vakar skatījos televīzijā sižetu, kas liecināja – Rīgas tagadējais mērs kandidē uz Eiropas Parlamentu. Un diezgan prognozējami, ka tieši viņš arī tiks ievēlēts. Partijas “Saskaņa” elektorāts ir tik ciets, ka partija var panākt – elektorāts nobalsos par katru vēlamo kandidatūru.
Ir tāds teiciens par zināmo nelaimi un nezināmo laimi. Labāk tomēr zināma nelaime. Varbūt tas, ka Saeima pirmo reizi Valsts prezidentu vēlēs atklāti, izrādīsies tā pati vien zināmā nelaime?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *