Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Jaunieši pinas medicīnas sistēmā

Monika Sproģe
13:32
28.01.2019
4

Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumiem, bet ne ar sistēmu kopumā, secināts pētījumā par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Latvijā. Veicot pētījumu, noskaidrots, ka vislabāk savas pacientu tiesības pārzina sievietes, vissliktāk par medicīnas sistēmu informēti jaunieši.

Problemātiska ir arī iedzīvotāju informētība par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Latvijā 57% iedzīvotāju zina, kur par tiem atrast informāciju. Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško sacīja, ka ministrijai priekšā liels darbs pacientu informēšanā. Turklāt viņa uzsvēra, ka informēšanai jānotiek ne ar ministrijas un Nacionālo veselības dienesta (NVD) starpniecību, tas jādara arī ģimenes ārstiem, jo viņiem pacienti uzticas visvairāk. Pētnieki uzsver, ka zināšanas par veselības aprūpi jaunajai paaudzei sniedzamas caur trim kanāliem – izglītības sistēmu, pacientu tiesību ombudu un ģimenes ārstu praksēm -, jo tajās jaunieši ir vislabāk integrēti.

Pretēji pētījuma rezultātiem Vecpiebalgas ģimenes ārste Zaiga Zariņa par saviem gados jaunajiem pacientiem izsakās pozitīvi, uzsverot, ka viņas pacienti ir erudīti un apsviedīgi. “Mums, ģimenes ārstiem, ir tā priekšrocība vērot, kā mūsu mazākie pacienti pieaug un kļūst patstāvīgi. Pie­nākot noteiktam vecumam, viņi paši nāk pie ārsta, uzticas. Izglītot savus pacientus, stāstīt par to, kur jāvēršas, kāda ir veselības sistēma, kā tā strādā, sākot ar telefona zvanu reģistratūrai un beidzot ar adresi, tas ir mans darbs. Lielākā daļa jauniešu pret ārstiem izturas ar cieņu un mūsu viedokli, ieteikumus labprāt uzklausa, vien pavisam neliela daļa izturas vieglprātīgi, kas izpaužas nevis pret ārstu, bet drīzāk pret savu dzīvi un veselību. No kolēģiem zinu, ka daži jaunieši gaida, ka vecāki visu izdarīs viņu vietā, citi paļaujas, ja ar viņu veselību notiks kas slikts, vecāki par visu samaksās. Viedokļi dažādi, taču kopumā mūsdienu jaunieši domā tālejoši. Te gan jāpiebilst, ka liela loma ir ārsta attieksmei pret jauniešiem. Ar viņiem jāprot sarunāties, uzklausīt un pamatot, kāpēc ārsts vēlas, lai jaunietis dodas uz izmeklējumu pie speciālista,” skaidro Z. Zariņa.

Daktere arī stāsta, ka jaunieši nav apjukuši, ja izmeklējumi jāveic svešās pilsētās, viņi visu prot atrast internetā: “Es tik un tā dodu slimnīcas reģistratūras tālruņa numuru, bet jaunieši to necenšas piefiksēt, jo piemērotā brīdī ieiet slimnīcas mājaslapā, atrod, ko vajag, un rīkojas. Neviens arī nejautā, kā nokļūt līdz ārstniecības iestādei, ieslēdz navigācijas sistēmu, ievada adresi, iesēžas mašīnā un piebrauc pie durvīm. Nevajag viņus novērtēt par zemu, jaunieši ir ļoti erudīti un optimistiski. Vairums neuzķeras uz tām gaudām, kas izskan publiskajā telpā. Ja mēs, ģimenes ārsti, viņu klātbūtnē sāksim sūkstīties, cik viss slikti, kāda tā sistēma nesakārtota, tad arī panāksim noraidošu attieksmi, tāpēc es daru pretēji, saku, ka pašam par sevi jārūpējas, jācīnās, un viņi tam piekrīt.”

Z. Zariņa vēl piebilst, ka tie, kuri nevēlas vai kuriem nav bijusi darīšana ar veselības sistēmu, laika gaitā to iepazīs, jo dzīve ir dzīve – piespiedīs. Arī par sistēmas nesakārtotību ģimenes ārste tieši no jauniešiem būtiskas sūdzības nav dzirdējusi. Iespējams, jaunieši, vecāku atbalstīti, vairāk izmanto maksas pakalpojumus un par gaidīšanu garajās rindās uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem neko daudz nezina.

Liepēniete Selga Skrastiņa darba gaitas sākusi 17 gadu vecumā , kārtojot darba attiecību formalitātes un ar darbu saistītās medicīniskās izziņas, guvusi pirmo patstāvīgo pieredzi saskarsmē ar medicīnas iestādēm. Viņa bilst, ka ar sava ģimenes ārsta darbu īsti nav apmierināta: “Jaunieši nezina, kad un vai vajadzētu veikt kādas analīzes, bet pašiem nākas prasīt nosūtījumus. Ļoti reti ārsts iesaka veikt izmeklējumus, ja vien problēma nav ļoti redzama. Manuprāt, ārstam vismaz reizi gadā būtu jāpiezvana saviem pacientiem, klātienē jāizmeklē, jo ģimenes ārstiem par pacientu taču maksā! Zinu, ka jaunieši un arī vīrieši pēc savas iniciatīvas reti iet pie ģimenes ārsta. To pašu var teikt par vakcinēšanos, par to, ko vajadzētu, izstāsta medmāsiņa, turklāt tikai tad, ja vizītes laikā ieskatās manā potēšanas pasē. Tagad zinu, bet agrāk pat nenojautu, ka ir tāda uzskaite, ka man tai jāseko. Taču atzīnīgi vērtēju, ka ģimenes ārsts nosūtījuma izrakstīšanas laikā vienmēr informē, kurš speciālists ir tuvāk, pieejamāks un, viņaprāt, labākais. Runājot par zālēm, mans ģimenes ārsts vienmēr atrod pacientam izdevīgākos medikamentus, nav pieķēries vienam zīmolam.”

Par medicīnas pakalpojumiem slimnīcā S. Skrastiņai neesot skaidrības, jo nekad neesot līdz galam saprotams, cik un par ko būs jāmaksā. “Slimnīcu mājaslapās nav uzskatāmi izklāstīts, ar kādu summu izmeklējuma gadījumā jārēķinās, kāda summa jāmaksā, ja ir nosūtījums, kāda, ja nav. Arī ārsti ne vienmēr uzreiz pasaka, cik būs jāmaksā. Nereti reģistratūrā, vaicājot, cik būs jāmaksā, uz jauniešiem tā dīvaini paskatās, bet kā tad lai zina?”

Liepēniete atzīst, ka daļu pakalpojumu sedz viņas veselības apdrošināšanas polise, bet uz tādiem izmeklējumiem, kas polisē nav iekļauti, viņa gaida maksas rindā. “Uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem pie speciālistiem reizēm jāgaida četri pieci mēneši, pēc tik ilga laika man jau tas nav aktuāli. Prasu, cik gara ir rinda, ja uz valsts apmaksāto pakalpojumu jāgaida nedēļa, protams, es pagaidīšu, bet lielākoties izmantoju maksas pakalpojumus. Zinu citus, kas brauc uz Rīgu, jo nav pieejas pie ārstiem reģionā, man gan tā līdz šim nav gadījies.”

S. Skrastiņa min, ka mūsdienās jaunieši informāciju meklē internetā, viņa padomu prasījusi arī vecākiem: “Kad stājos darba attiecībās, darba devējs bija tas, kurš teica, kur jāiet, kas jādara. Jāatzīst, ka jaunieši ir slinki un pat neiedziļinās, kur internetā informāciju atrast. Viņi zina visu ko citu, bet kaut ko specifisku nemāk atrast un, ja reiz jāpapūlas, atmet ar roku.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
11

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi