Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Jaunie nepilsoņi un vecā izvairīšanās

Jānis Buholcs
10:29
27.09.2017
6

Pagājušajā nedēļā prezidents Raimonds Vējonis Saeimā iesniedza likumprojektu, kas paredz automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem. Iniciatīva varbūt arī ir labi domāta, tomēr izpildījums nav daudzsološs. Tas savukārt liek uzdot jautājumus, cik lielā mērā Latvijas politiskā elite spēj atzīt, ka integrācijas problēmjautājumi paši no sevis nekur neizzudīs un ka tie prasa reālus risinājumus.

Latvijā vēl joprojām dzimst nepilsoņi. Tie ir bērni, kuru vecāki nepilsoņi ir nosprieduši, ka neizmantos likuma paredzēto iespēju savu bērnu reģistrēt kā Latvijas pilsoni. Viens no šādas vecāku rīcības iemesliem ir tas, ka nepilsoņa statuss ir pat izdevīgs – piemēram, ar nepilsoņa pasi ērtāka ir ceļošana uz Krieviju un Baltkrie­viju. Tomēr vienlaikus šie gadījumi arī stāsta par to, kā īstermiņa izdevīgumā balstīti vecāku lēmumi var ietekmēt arī bērna tālāko statusu un izvēles dzīvē.

Neaudzināt par nepilsoni

Ir pamatoti atgādināt, ka, lai nepilsoņu bērni iegūtu Latvijas pilsonību, pašlaik ir nepieciešams tikai viens vienīgs mutisks “jā” no vecāku puses.

Sagaidīt, lai šie vecāki izrāda šādu simbolisku intereses izrādīšanu, nešķiet daudz prasīts. Bet vienlaikus der apsvērt arī šāda “jā” nedošanas sekas. Šie bērni jau kopš dzimšanas faktiski tiek audzināti par nepilsoņiem – iespējams, ar pilsoniskās nepiederības, nošķirtības sajūtu un varbūt arī ar kādu pāridarījuma sajūtu par laiku, kad Latvijas valsts ieviesa dalījumu pilsoņos un nepilsoņos. Paaudzies šeit dzimušais nepilsonis arī pats var iesniegt dokumentus, lai saņemtu Latvijas pilsonību. Taču neskaidrs ir, vai tiek radīti apstākļi, lai šādu jaunā cilvēka izvēli veicinātu. Izvēli nevis tikai par labu formālajam pilsoņa statusam, bet arī par piederību valstij.

Diskusijās par prezidenta inici­atīvu ir izskanējis apgalvojums, ka šādi grozījumi ir nevēlami, jo paplašinās Latvijai nelojālo pilsoņu loku. Grūti gan iedomāties, ka cilvēks varētu jau piedzimt valstij nelojāls. Taču dzīves laikā gan par tādu var tapt. Ja tā, tur līdzdarbojas virkne elementu – tas, ko iemāca vecāki, tas, ko bērns paņem no skolas un draugiem, un tas, kas redzams medijos. Daļas Latvijas iedzīvotāju atrašanās Krievijas informatīvajā telpā, kam tik viegli ir piekļūt, izmantojot televīziju un internetu, ir nopietna problēma, kurai vieglu risinājumu nav. Taču tas tikai aktualizē jautājumu, kā tad būtu jāveicina cilvēku piederības sajūta valstij. Ar izvairīšanos no šīs tēmas nekas nebūs līdzēts.

Vēl cits apgalvojums, kāpēc prezidenta iniciatīva ir noraidāma, – par bērniem līdz 18 gadu vecumam ir atbildīgi viņu vecāki, un valstij nav jāiejaucas viņu lēmumos un izvēlēs par savu statusu Latvijā. Te gan var atgādināt, ka tomēr eksistē virkne obligātu normu, ko valsts ir noteikusi saistībā ar bērnu audzināšanu. Piemēram, Latvijā obligāta ir pamatizglītība. Bērni obligāti vakcinējami pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu un vēl virkni citu slimību. Šīs prasības ir pamatotas, jo Latvijas valsts un sabiedrības interesēs ir tas, ka iedzīvotāji ir ieguvuši vismaz kaut kādu izglītību un neslimo ar kaitēm, kuras ir iespējams novērst. Līdzīgā kārtā Latvijas interesēs ir sabiedrības integrācija. Punkta pielikšana tam, ka joprojām dzimst jauni nepilsoņi, ir viens no šiem elementiem. Protams, ne vienīgais. Domājams, tas pat nav centrālais.

Nepaceļamais simbolisms

Šādu jauno nepilsoņu nav daudz – pēdējā laikā mazliet vairāk par 50 šādiem bērniem gadā. Līdz ar to var teikt, ka lēmumam par to, vai Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski dot vai nedot pilsonību, ir drīzāk simboliskas, ne reālas sekas Latvijas pilsoņu sastāva raksturam. Un tomēr šis simboliskums ir tik ļoti smags, ka idejai par pārmaiņām šinī sakarā ir liela pretestība. Val­došā ko­alīcija ir likusi saprast, ka prezidenta Saeimā iesniegto likumprojektu neatbalstīs.

Tas savukārt situāciju dara pagalam neveiklu. Nez, vai R. Vējonis, pirms izstrādāja savu iniciatīvu, izpētīja, kāds ir valdošās koalīcijas viedoklis par šādu ideju? Vai prezidents tiešām savas darbības pamatā liek vienkārši cerības uz nejaušību, kas kaut kādu apstākļu sakritības dēļ varētu atnest negaidītu rezultātu? Vai prezidents apzinās, ka, bīdot šādas idejas, kurām ar politisko atbalstu ir, kā ir, viņš riskē kaitināt cilvēkus, kuri tur nolasīs atgādinājumu, ka ar nepilsoņu jautājumu Latvijā nekas papildus nav izdarāms?

Nerīkosimies paši, rīkosies citi

Tas, cik politiski smagi ir virzīt pat jautājumu, kas tiešā veidā skar tikai mazliet vairāk par 50 cilvēkiem gadā, atgādina arī – ir vēl daudz citu jomu, kurās nav izdarīts gana, lai liktu pamatus sabiedrības integrācijai. Piemēram, nāktu par labu izglītības segregācijas izbeigšanu uz valodas pamata – tai skaitā pāreja uz nodarbībām tikai latviešu valodā pašvaldību bērnudārzos. Taču panākt ko tādu ir vēl grūtāk, jo valdībai pār šīm iestādēm teikšanas ir vēl mazāk.

Pamata jautājumam jau nebūtu jābūt par detaļām – kādu statusu kuram iedot. Jautājums ir par to, kā Latvijas politiskā elite redz sabiedrības attīstību mūsdienu izaicinājumu kontekstā. Vai mēs principā vēlamies un spējam piesaistīt valstij arī nepilsoņus? Vai mēs spējam paskatīties tālāk par stereotipu, kas saka – visi nepilsoņi ir agresīvi noskaņoti pret Latvijas valsts pamatā esošajām vērtībām? Vai varbūt nepilsoņi tomēr tiek atstāti kā mūsu pašu valdošajiem politiķiem nesaistoša, taču citiem, piemēram, Krievijai, ārkārtīgi interesanta sabiedrības grupa, uz ko iedarboties?

Latvijas valdībai ir izvēle – rīkoties vai nerīkoties -, bet tanī pašā laikā ir skaidrs, ka citas ieinteresētās puses gan turpinās rīkoties un to darīs itin labi atstrādātā veidā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
17

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
12
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi