Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Jāstiprina mikro braukšanas rīku kultūra

Andra Gaņģe
06:44
02.06.2022
2

Jo laiks siltāks, jo biežāk uz ielām un ceļiem sastopam velosipēdistus, skrejriteņu braucējus. Dabai draudzīgs un cilvēkam veselīgs pārvietošanās veids. Taču diemžēl reizēm tas izrādās pavisam neveselīgs…

Velosipēdisti un citi, kā tagad mūsdienīgi teikt, mikromobilitātes rīku lietotāji transportlīdzekļu satiksmē ir paši neaizsargātākie dalībnieki, to jau laikam saprot katrs. Un jaunākās paaudzes droši vien arī mācītas, ka, braucot ar divriteni, skrejriteni vai skrituļslidām, sevi jāsargā. Domājams, reti kuram mazbērna vecumā ļāva vizināties bez ķiveres, bet skrituļslidotājiem noteikti lika vilkt kāju un roku sargus. Diemžēl jo bērns aug lielāks, jo šie nosacījumi pamazām sarūk, nereti pat netiek ievērota ceļu satiksmes noteikuma prasība –12 gadu vecam un jaunākam velosipēdistam galvā jābūt aizsprādzētai ķiverei. Un saprotams, ja jau pieaugušie riteņbraucēji to nevalkā, kāpēc pusaudzim būtu jāliek ķivere?

Kāda apdrošināšanas sabiedrība nesen apkopojusi datus par velosipēdistu un elektrisko skrejriteņu vadītāju braukšanas paradumiem Baltijas valstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ķiveres brauciena laikā nelieto, bet vēl sliktāk situāciju raksturo fakts, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, vadot velosipēdu vai elektroskrejriteni, vienmēr uzliek ķiveri un tikai 11% to valkā reizēm. Satiksmes noteikumi pieaugušajiem, protams, to neprasa, taču vai veselais saprāts un risku vērtēšana nav spēkā? Turklāt, ja tētim un mammai, braucot ar sen zināmo velosipēdu vai kādu mūsdienīgāku mikromobilitātes rīku, galvā būs ķivere, arī bērnam, visticamāk, paradums to nēsāt būs radies un nostiprinājies.

Jaunākais izaicinājums ielu satiksmē ir elektriskie skrejriteņi, kuru braucēji ne tikai gūst traumas paši, bet arī apdraud gājējus. Modernais braucamrīks strauji ienāca galvaspilsētas ikdienā, pateicoties iespējai tos nomāt, nu jau pakalpojums pieejams deviņās Latvijas pilsētās, un, pieļauju, drīz to varētu piedāvāt vēl vairāk vietās.

Braucamrīks ir, bet tādu īstu noteikumu tā lietošanai nav, trūkst arī pieredzes, nav izveidojusies lietošanas kultūra.

Jau vairākus gadus dažādos līmeņos runā par nepieciešamību konkrētāk regulēt elektroskrejriteņa izmantošanu, bet problēmai īsta risinājuma vēl nav. Nesen Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Rīgas pašvaldība sāka informatīvo kampaņu “Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!”, aicinot skrejriteņu, velosipēdu un citu mikrobraucamo vadītājus uz savstarpēju satiksmes dalībnieku, tajā skaitā gājēju, cieņu un atbalstu.

Kampaņā paredzēts arī mudināt noteikt stingrāku regulējumu mikromobilitātes rīku lietošanai. Iespējams, piemēram, lai lietotu elektroskrejriteni, būtu nepieciešama īpaša vadītāja apliecība, braucamlīdzekļus vajadzētu reģistrēt CSDD. Izteikta doma, ka pašvaldībām vajadzētu atļaut licencēt iznomātājus, tā regulējot to lietošanu.

Tas viss pagaidām ir vīzijās. Taču, lai kādi būs regulējumi, pirmām kārtām sevi var pasargāt pats braucējs. Diemžēl pēdējo nedēļu fakti apstiprina raksta sākumā minētās aptaujas datus – braucēji nelieto aizsarglīdzekļus un gūst traumas. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas dati liecina, ka 20% no traumām, ko gūst elektroskrejriteņu vadītāji, ir smagas. Bet šo braucēju un līdz ar to cietušo skaits palielinās. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šogad ar elektrisko skrejriteni gūto traumu skaits vienā maija nedēļā ir palielinājies par 30%, atzinis slimnīcas pārstāvis. Kopumā traumas visbiežāk gūtas, braucot ar nomātiem elektriskajiem skrejriteņiem un pārvietojoties pa ielām, nevis skeitparkos, stadionos. Cietušie lielākoties ir vecāko klašu skolēni un cilvēki vecumā no 35 līdz 40 gadiem. Tātad vismaz daļa to, kuriem, domāju, bērnībā mācīja lietot ķiveri, ja brauca ar skrejriteni vai velosipēdu.

Arī apdrošināšanas kompānijā uzsver, ka ķiveres izmantošana krasi samazina iespējamo kritisko traumu risku. Pieļauju, ka šo atziņu apdrošinātāji guvuši savā darbā, vērtējot gadījumus, kad jāizmaksā atlīdzība. “Cerams, ka drīzumā ķiveru valkāšanas nepieciešamība, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, mūsu valstī tiks nostiprināta juridiski,” saka uzņēmums.

Saprotams, ka mazie elektriskie braucamrīki kļūs par ikdienu ne tikai lielajās pilsētās, bet arī citās apdzīvotajās vietās. Arī velosipēdistu būs nevis mazāk, bet vairāk. Un tas ir veicināmi. Vien aizvien aktīvāk šo pārvietošanās līdzekļu kultūra jāveido un jāstiprina gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan sabiedriskajām organizācijām, gan tajā aizvien vairāk jāiesaistās arī pašiem braucējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi