Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Jāmāk paņemt naudu attīstībai

Sarmīte Feldmane
08:21
21.05.2018
2

Tikšanās laikā ar “Druvas” lasītājiem, konkursa par Eiropas Savienību (ES), dalībniekiem, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš pastāstīja un dalījās pārdomās par nākamajos gados ES fondu piedāvātajām iespējām Latvijas attīstībai.

“ES ik pa septiņiem gadiem vienojas, kā sadalīt fondus. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos, kas līdz šim bija trešā lielākā naudas maksātāja, izdevumus vajadzēs samazināt par sešiem procentiem. Tāds ir Eiropas Ko­misijas piedāvājums, bet tas nenozīmē, ka samazinās finansējumu visiem mērķiem. No ES iespējām mums ir lauksaimniecības, kohēzijas un zinātnes un attīstības naudas. Kohēzijai un lauksaimniecībai naudas būs mazāk, tātad par tradicionālajiem avotiem būs arvien sīvāka cīņa. Bet trešais lauks, kam nākamajā ES daudzgadu budžetā tiks piešķirts vairāk naudas, ir zinātne, pētniecība un attīstība. Tam piekrīt visas valstis, jo, lai Eiropa varētu konkurēt globālajā tīklā, to var izdarīt ar izgudrojumiem, dārgiem, inovatīviem produktiem. Ķīnā ražo lēti, bet Eiropā varam izdomāt gudras lietas. Mums jāpārveido ekonomika, lai varētu ražot un pārdot tādas preces un pakalpojumus, kam ir lielāka sarežģītība un pievienotā vērtība. Tagad Latvija un Austrumeiropas valstis kopā no visas zinātnes naudas saņem tikai trīs procentus, pārējo izmanto tās valstis, kuras iemaksā kopējā kasē. Protams, tās ir ieinteresētas, lai tā būtu, jo paši dabū naudu atpakaļ. Kad jautāju, kāpēc tā, atbilde bija vienkārša – mūsu zinātnes bāze ir ļoti sašķelta, ir daudz augstskolu, zinātnisko institūtu, un neesam konkurētspējīgi.

Ja dzīvojam kā līdz šim – sēžam galda galā un pieņemam atliekas, kas tur ir, tad tas ir slikts piedāvājums. Mums kardināli jāmaina izpratne par to, kāda ES nauda ir svarīgākā, un jāsaprot, kur ir mūsu valsts attīstības atslēga. Un tā ir mūsu cilvēkos, jo pēkšņi nekļūsim par lauksaimniecības lielvalsti. Neapšaubāmi, jācīnās arī par vienlīdzīgiem maksājumiem lauksaimniekiem un kohēziju, tomēr tas nav tas, kas Latviju izvilks no zemo algu slazda. Valstī līdz šim nav bijis sapratnes vai vienošanās par to, ka tad, ja tā vēlas būt bagāta valsts, nepieciešams ieguldīt tieši attīstībā, ne tikai citās jomās.

Mēs esam zemo algu slazdā. Ienāk investīcijas, lai izmantotu zemās algas. Uzņēmēji saka – ļaujiet iebraukt darbaspēkam, kas gatavs strādāt par tādām algām, kādas tās ir tagad, bet vietējie prasa vairāk. Jā, no Baltkrievijas, Ukrainas un vēl citām valstīm strādnieki labprāt iebrauks un strādās, viņus atalgojums apmierinās. Bet nākotnē draud nevajadzīga imigrācija, un tas veicinās Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu uz Rietumu valstīm, kur lielākas algas. Mums ir skaidri jāpasaka uzņēmējiem, investoriem, ka modeļi, kas balstīti tikai uz zemajām algām, nav dzīvotspējīgi. Lai celtu algas, jāiegulda zināšanās, tehnoloģijās. Zinātniskā un augst­skolu sektora konsolidēšana ļautu valstī pieaugt algām un kļūt konkurētspējīgākiem. Mūsu aug­­stākās izglītības un zinātnes bāzes ir saskaldītas. Ja šo jomu konsolidējam, ko varam divu gadu laikā izdarīt, tas kalpotu ilgtermiņa attīstības interesēm.

Briselē sākusies cīņa par pīrāgu, kā to sadalīt. Mēs esam spējīgi pārkārtoties, pārstrukturējot ekonomiku, lai iegūtu ES finansējumu attīstībai. Tad arī saņemsim lielākas algas,” viedokli pau­da Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi