Raksti

Viedokļi

Jāmāk paņemt naudu attīstībai

Tikšanās laikā ar “Druvas” lasītājiem, konkursa par Eiropas Savienību (ES), dalībniekiem, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš pastāstīja un dalījās pārdomās par nākamajos gados ES fondu piedāvātajām iespējām Latvijas attīstībai.

“ES ik pa septiņiem gadiem vienojas, kā sadalīt fondus. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos, kas līdz šim bija trešā lielākā naudas maksātāja, izdevumus vajadzēs samazināt par sešiem procentiem. Tāds ir Eiropas Ko­misijas piedāvājums, bet tas nenozīmē, ka samazinās finansējumu visiem mērķiem. No ES iespējām mums ir lauksaimniecības, kohēzijas un zinātnes un attīstības naudas. Kohēzijai un lauksaimniecībai naudas būs mazāk, tātad par tradicionālajiem avotiem būs arvien sīvāka cīņa. Bet trešais lauks, kam nākamajā ES daudzgadu budžetā tiks piešķirts vairāk naudas, ir zinātne, pētniecība un attīstība. Tam piekrīt visas valstis, jo, lai Eiropa varētu konkurēt globālajā tīklā, to var izdarīt ar izgudrojumiem, dārgiem, inovatīviem produktiem. Ķīnā ražo lēti, bet Eiropā varam izdomāt gudras lietas. Mums jāpārveido ekonomika, lai varētu ražot un pārdot tādas preces un pakalpojumus, kam ir lielāka sarežģītība un pievienotā vērtība. Tagad Latvija un Austrumeiropas valstis kopā no visas zinātnes naudas saņem tikai trīs procentus, pārējo izmanto tās valstis, kuras iemaksā kopējā kasē. Protams, tās ir ieinteresētas, lai tā būtu, jo paši dabū naudu atpakaļ. Kad jautāju, kāpēc tā, atbilde bija vienkārša – mūsu zinātnes bāze ir ļoti sašķelta, ir daudz augstskolu, zinātnisko institūtu, un neesam konkurētspējīgi.

Ja dzīvojam kā līdz šim – sēžam galda galā un pieņemam atliekas, kas tur ir, tad tas ir slikts piedāvājums. Mums kardināli jāmaina izpratne par to, kāda ES nauda ir svarīgākā, un jāsaprot, kur ir mūsu valsts attīstības atslēga. Un tā ir mūsu cilvēkos, jo pēkšņi nekļūsim par lauksaimniecības lielvalsti. Neapšaubāmi, jācīnās arī par vienlīdzīgiem maksājumiem lauksaimniekiem un kohēziju, tomēr tas nav tas, kas Latviju izvilks no zemo algu slazda. Valstī līdz šim nav bijis sapratnes vai vienošanās par to, ka tad, ja tā vēlas būt bagāta valsts, nepieciešams ieguldīt tieši attīstībā, ne tikai citās jomās.

Mēs esam zemo algu slazdā. Ienāk investīcijas, lai izmantotu zemās algas. Uzņēmēji saka – ļaujiet iebraukt darbaspēkam, kas gatavs strādāt par tādām algām, kādas tās ir tagad, bet vietējie prasa vairāk. Jā, no Baltkrievijas, Ukrainas un vēl citām valstīm strādnieki labprāt iebrauks un strādās, viņus atalgojums apmierinās. Bet nākotnē draud nevajadzīga imigrācija, un tas veicinās Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu uz Rietumu valstīm, kur lielākas algas. Mums ir skaidri jāpasaka uzņēmējiem, investoriem, ka modeļi, kas balstīti tikai uz zemajām algām, nav dzīvotspējīgi. Lai celtu algas, jāiegulda zināšanās, tehnoloģijās. Zinātniskā un augst­skolu sektora konsolidēšana ļautu valstī pieaugt algām un kļūt konkurētspējīgākiem. Mūsu aug­­stākās izglītības un zinātnes bāzes ir saskaldītas. Ja šo jomu konsolidējam, ko varam divu gadu laikā izdarīt, tas kalpotu ilgtermiņa attīstības interesēm.

Briselē sākusies cīņa par pīrāgu, kā to sadalīt. Mēs esam spējīgi pārkārtoties, pārstrukturējot ekonomiku, lai iegūtu ES finansējumu attīstībai. Tad arī saņemsim lielākas algas,” viedokli pau­da Krišjānis Kariņš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *