Raksti

Viedokļi

Ja uzņēmējs strādā pārmaiņu zemē

Sarmīte Feldmane

Katrai nozarei, lai tā pastāvētu un attīstītos ilgtermiņā, vissvarīgākais ir likumu un noteikumu rāmis, kurā drīkst strādāt. Ja to zina, var darīt un plānot, vai ieguldīt līdzekļus modernizācijā vai ne, palielināt apjomus vai ne.

Latvija ir pārmaiņu zeme. Diemžēl visās jomās. Likumi un noteikumi mainās tik bieži, ka plānot ilgtermiņā vai izvēlēties, kurā nozarē strādāt, ir liels izaicinājums, rēķinoties, ka sasniegtajam var sekot pamatīgs kritiens.

Pēdējās dienas sabiedrībā aizvien biežāk izskan neizpratne un arī ironija par Veselības ministrijas piedāvātajiem grozījumiem “Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vajadzību pēc jauniem ierobežojumiem ministrija pamato ar augsto alkohola patēriņu Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centrs atzīmējis, ka Latvija ir viena no dažām valstīm Eiropā, kur pēdējos desmit gados alkohola patēriņš ir palielinājies. Lai gan pēdējos divos gados vērojams neliels samazinājums, patēriņš joprojām ir augsts. Eko­nomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka Latvijā organizācijas valstu vidū alkoholu lieto visvairāk. SPKC kārtējo reizi atgādina, ka tas rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai.

Diezin vai kāds, protams, izņemot pieredzējušu dzērāju, noliegs, ka alkohols veselībai nav tas labākais draugs, bet gan kaitnieks. Tāpat kā ikviens atgādinās, ka sabiedrības veselība ir valsts atbildība. Un valsts arī mēģina saudzīgi to darīt.

Šoreiz ne par to, ka lietot alkoholu ir slikti, bet gan vērts paraudzīties no citas puses. Pēdējos gados Latvijā pamazām vien attīstās vietējā vīna darīšana. Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta informācijas Latvijā ir reģistrētas apmēram 105 mazās vīna darītavas. Svarīgi, ka reģistrējot darītavu, vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus var ražot no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem. Turklāt saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendāra gadā.
Latvijas vīndaru ogu un augļu vīni pamazām vien kļūst populāri, tos iegādājas tūristi. Zem­niekiem, kam augļu vai ogu dārzi, tā ir iespēja izmantot izejvielas un saražot vēl kādu produktu.
Grozījumi “Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, protams, skars arī vietējos vīndarus. Lat­vijas Vīnkopju un vīndaru biedrības vadītājs Ričards Ivanovs atzīst, ka plānotie ierobežojumi, kas saistīti ar reklāmu, pašmāju vīndarus īpaši neietekmē, taču citas iecerētās izmaiņas gan var radīt apgrūtinājumu un papildu izdevumus. Biedrība ir uzrakstījusi vēstuli, kurā izklāsta savu viedokli un argumentus.
Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka alkoholu drīkstēs tirgot no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā. “Vīndariem būs liegta iespēja tirdziņos, kur aktīvākā pircēju plūsma ir no rīta, pārdot savus vīnus. Savukārt vasarā tās divas vakara stundas no astoņiem līdz desmitiem ir ļoti nozīmīgas tūrismā, ekskursanti apmeklē vīna darītavas, degustācijas, veikaliņus,” stāsta R.Iva­novs un atgādina, ka mazo vīna darītavu vīni ir dārgs produkts, to nepērk, lai kārtējo reizi apreibinātos.

Mazos vīndarus vēl vairāk uztrauc plānotā prasība, ka uz etiķetes jābūt informācijai par uzturvērtības paziņojumu, “kura saturs var tikt ierobežots līdz produkta enerģētiskajai vērtībai; un sastāvdaļu saraksts uz etiķetes vai citā veidā ar nosacījumu, ka uz etiķetes ir norādīta skaidra un tieša saite uz minēto sarakstu”.

“Vīndariem nav laboratoriju, izmantojam pakalpojumus. Vīns taču ir raudzēts dzēriens, fermentēta sula, beigās ir ūdens, dabiskie aromatizētāji no ogām un spirts. Zemnieks no paša izaudzētām ogām var saraudzēt nedaudz vīna. Lai noteiktu, cik tajā kaloriju, laboratorijā jāveic analīzes, kuras maksā ap 200 eiro. Ja saraudzē simts litrus, katrs litrs maksās par diviem eiro vairāk,” skaidro R.Ivanovs un atgādina, ka pircējam, kurš pērk alkoholu, enerģētiskā vērtība nav svarīga. Pašmāju vīnus pērk tie, kuri alkoholu lieto samērīgi.

Mazās vīna darītavas nav tikai alkoholisko dzērienu ražotnes. Tās vispirms jau ir saimniecības, kurās audzē ogas un augļus, kurus pārstrādājot, iegūst vīnu. Laukos kaut viena darbavieta arī ir ieguvums, bet tūristi, kas atbrauc, jau ir ieguvums pagastam, novadam.

Līdz ar stingrāku tirdzniecības laika ierobežojumu ministrija rosina arī citas izmaiņas, piemēram, aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas un aizliegt alkohola iekļaušanu tādos akciju piedāvājumos kā “divi par viena cenu”. Savukārt alkohola tirdz­niecības vietās rosināts izvietot brīdinājumus, ka dzērienu lietošana negatīvi ietekmē veselību un nepilngadīgie tos lietot nedrīkst.
Lielie ražotāji pārmaiņas pārdzīvo vieglāk, bet mazajiem katrs jaunums ražošanā ir kā izaicinājums. Atliek vien cerēt, ka līdz ar rūpēm par sabiedrības veselību, kas nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem valsts pienākumiem, netiks nodarīts pāri vai pat iznī-cināts kāds mazais ražotājs laukos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *