Raksti

Viedokļi

Izdarīt secinājumus no esošās situācijas

Jānis Gabrāns

Šķiet, vien retais domāja, ka ierobežojumi beigsies pēc 14.aprīļa, kā sākotnēji tika noteikts. Protams, no ekonomiskā viedokļa tas būtu labākais
risinājums, jo dzīve sāktu atgriezties normālās sliedēs, taču notikumi pasaulē rāda, ka “Covid-19” vēl nav atzinis sakāvi un turpina bremzēt globālo ekonomiku, katru diennakti paņemot arī vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību.

Lai arī šīs nedēļas pirmo divu dienu situācija Latvijā ir ļoti optimistiska (pirmdien fiksēti deviņi jauni saslimšanas gadījumi, otrdien – tikai seši), tas neļauj teikt, ka viss aiz muguras. Tāpēc valdība vakar lēma, ka ārkārtējais stāvoklis pēc 14.aprīļa jāturpina vēl četras nedēļas. Var piebilst, ka šo piektdien apritēs četras pilnas nedēļas kopš ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas.

Intervijā Latvijas Radio vakar premjers Krišjānis Kariņš norādīja, ka netiek plānots pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt nevaram:

“Redzam, ka vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas.”
Kaut sākotnēji izskanēja, ka pagarinājums varētu būt pat trīs mēneši, premjers norādīja, ka situācija rāda – ierobežojumus “stiept bezgalībā nav jēgas”, turklāt tas var lieki satraukt cilvēkus. Ja procesi saistībā ar “Covid-19” virzīsies uz labo pusi, tiks lemts, kādus ierobežojumus var samazināt, bet, situācijai pasliktinoties, nākšoties domāt par stingrākiem piesardzības nosacījumiem.

Aptaujātie atzina, ka pagarinājumu gaidījuši, jo vairākās pasaules valstīs jaunais koronavīruss vēl turpina plosīties. Uzņē­mējs Renārs Sproģis, kurš darbojas vairākās jomās, gan atzīst, ka nav īsti pareizi salīdzināt situāciju mūsu valstī ar Vāciju, Itāliju, Spāniju: “Esmu skatījies, analizējis informāciju par šīm valstīm, salīdzinājis to ar Latviju, un, manuprāt, būtu jāņem vērā, ka iedzīvotāju blīvums mums ir niecīgs, nav pat 30 cilvēku uz kvadrātkilometru.

Šis klusuma brīdis nenāk par labu ekonomikai, līdz ar to arī sabiedrībai, kas var nonākt finanšu problēmās, tāpēc, ņemot vērā pozitīvo situāciju ar saslimušo skaitu, valsts tomēr varētu mēģināt veicināt lielāku ekonomisko aktivitāti. Protams, saglābjot nosacījumu nepulcēties, nerīkot pasākumus vismaz nākamajā mēnesī.

Saprotu, ka globālais tirgus sāks kustēties vien tad, kad valstis atvērs robežas, kad sāksies ekonomikas atgūšanās Lielbritā­nijā, Vācijā, ASV, citur, tad arī atjaunosies eksports, bet vajadzētu veicināt mazo, vietējo tirgu, ļaut tam vairāk kustēties. Katra diena, nedēļa nes zaudējumus, arī Latvijas Bankas prezidents teica, ka katrs dīkstāves mēnesis nes līdzi mīnusus ekonomiskajā izaugsmē.”

Nenoliedzot, ka pasaulē situ­ācija ir satraucoša, R.Sproģis norāda, ka Latvijas situācija mūsu publiskajā telpā tiek pasniegta pārāk drūmos toņos: “Te grēko nacionālie, arī sabiedriskie mediji. Kāpēc jāsaka – vēl seši saslimušie -, varbūt labāk – tikai seši saslimušie. Kāpēc katrs nāves gadījums tiek izcelts kā sensācija, lai gan nav taču tā, ka šie cilvēki būtu miruši tieši no “Covid-19”. Tāda informācija cilvēkiem pamatīgi “sit pa smadzenēm”, tas savukārt traucē ekonomikai sākt atgūties, jo cilvēki labāk sēž mājās. Paies brīdis, kamēr psiholoģiski tiksim pāri pašreizējai situācijai. Ļoti ceru, ka šis laiks tomēr mainīs cilvēku paradumus, attieksmi pret dzīvi, drošību. Dzirdēju atziņu, ka labāk šis vīruss nekā trešais pasaules karš, un tam jāpiekrīt, jo pirms vīrusa pandēmijas pasaule tiešām bija kļuvusi ļoti nemierīga.”

Kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis saka, ka bijis pārliecināts par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, jo vismaz pirmajās ārkārtējā stāvokļa nedēļās cilvēki pret noteiktajiem ierobežojumiem izturējušies bezatbildīgi: “Varbūt tagad sapratuši, ka prasību ievērošana ir pareizais ceļš. Jā, ierobežojumi pagarināti, bet jāsaskata arī pozitīvais, ka tikai uz mēnesi, nevis trim, kā izskanēja sākumā.

Ja skatos uz savu biznesu, no vienas puses, varu teikt, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīļa sākumu situācija nav mainījusies, jo šajā laikā tūristus negaidu. Kempings viesus gaida no maija, bet jau tagad skaidrs, ka šovasar ārzemju tūristu, visticamāk, nebūs, un jāmēģina ar to sadzīvot. Pat ja robežas pēc mēneša, diviem trim atvērs, maz ticams, ka cilvēki uzreiz metīsies ceļot aiz robežām, drīzāk valstīs būs iekšējais tūrisms, arī Latvijā jādomā, kā piesaistīt vietējos tūristus. Gaidāmā sezona noteikti būs citāda. Mums pluss, ka strādājam tikai ģimene, mīnuss, ka, gaidot jauno sezonu, līdzekļi tika ieguldīti attīstībā, būvniecībā. Ja notikumi būtu sākušies ziemā, droši nebūtu uzsākti labiekārtošanas, būvniecības darbi.

Skatoties nākotnē, manuprāt, tieši kemperi būs tie, ar kuriem atsāks ceļošanu. Tur mašīnā ir tikai vienas ģimenes cilvēki, viņi pārvietojas lielākā drošībā, nekā ceļojot ar lidmašīnu. Protams, vēl nekādas prognozes izdarīt nevar, bet nedrīkst ieslīgt arī pilnīgā pesimismā. Jācenšas meklēt pozitīvo kaut vai tajā, ka būsim paaudze, kas būs piedzīvojusi arī šādu notikumu, un esmu pārliecināts, ka mēs to pārdzīvosim!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *