Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

“Īstie” un “neīstie” latvieši

JĀNIS BUHOLCS
10:27
12.10.2016
6

Nesen Saeima noraidīja priekšlikumu atļaut cilvēkiem, kas vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, augstākajā pakāpē zina latviešu valodu un ir piederīgi latviešu tautai un kultūrai, pasē iegūt tautības atzīmi “latvietis”. Saeimas lēmums ir ilustrējis dažas īpatnības – gan likumdošanas procesā, gan arī pašā tautības izpratnē.

Jāatgādina, ka maijā Saeima otrajā lasījumā jau bija atbalstījusi grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kas paredzēja tieši to – atvieglot iespējas cilvēkiem sevi pieskaitīt pie latviešiem. Pašlaik šādas iespējas likums paredz tikai tiem, kuriem kāds no vecākiem vai vecvecākiem ir bijis “oficiāls” latvietis.

Pagāja vairāki mēneši, un deputāti attapās, ka šis nu gan neies cauri. No Saeimas tribīnes skanēja kaismīgas runas par to, kas te tagad būs, ja kurš katrs varēs kļūt par latvieti. Kas gan šo mēnešu laikā ir noticis? Vai tiešām pavasarī Saeimas deputāti izmantoja vienu tautības definīciju, bet tagad – citu? Drīzāk viņiem pašiem nav īstas skaidrības par to, ko vajadzētu saprast ar “tautība” un “latvietība”.

Latvieša gēns?

Princips, ka vismaz vienam no vecākiem vai vecvecākiem ir jābūt latvietim, faktiski runā par vismaz kaut kāda līmeņa ģenētisko faktoru, kam būtu jāvieno visi latvieši. Tīrasiņu tautieši, protams, neeksistē – tā vietā ir tipiski, ka tuvākos un tālākos rados mums ir zviedri, poļi, krievi, vācieši un citu zemju ļaudis. Un ir jājautā, cik lielā mērā noteikta cilvēka latvietību veido tas, ka viņam ir kaut kāda, vismaz teorētiska, asinsradniecība ar kādu asinsradniecības ziņā tāpat visnotaļ sajauktu grupu, kurus konkrētajā gadījumā dēvē par latviešiem, un cik lielā mērā tas ir atkarīgs no vides, kurā viņš ir dzīvojis, un kultūras, kuru apguvis.

Vai eksistē tāds latvieša gēns, bez kura latviskums nav iespējams? Tāds pieļāvums taču ir muļķības. Nav grūti iedomāties, kā cilvēks bez radniecības saitēm ar kādu no personām, kas oficiāli ir atzītas par latviešiem, patiesībā varētu būt latviskāks nekā kāds, kuram rados latvieši ir. Nav arī tālu jāmeklē tādi mūsu tautieši, kas ir visnotaļ vīlušies savā valstī, ir kritiski noskaņoti pret šejienes procesiem. Daļa no viņiem ir emigrējusi, un daļa no emigrējušajiem atzīst, ka daudz labāk jūtas kā mītnes zemes sabiedrības pārstāvji.

Lai jau – robežas ir vaļā, un katrs drīkst meklēt laimi tur, kur pats redz par labāku. Taču šāda situācija vēl jo vairāk ļauj novērtēt, ka ir arī cilvēki, kas vēlas iegūt šo simbolisko identificēšanās ierakstu personas dokumentā – latvietis. Tas nudien nav nekas vairāk par simbolismu, jo nekādus praktiskus labumus piederība pie latviešiem nevienam nedod. Galvenais aspekts, kas nosaka politiskās līdzdalības iespējas valstī, tomēr ir pilsonība. Un, lai iegūtu to, ir nepieciešams nodemonstrēt atbilsmi skaidriem kritērijiem.

Rudzupuķes un magones

Septembrī no Saeimas tribīnes varēja dzirdēt visādas “pērles” par tautības izpratni, ieskaitot Nacionālās apvienības deputātes Ingūnas Rībenas radošās domas lidojumu: “Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku, drīzāk otrādi – tas būs magoņu lauks ar rudzupuķu nosaukumu un tikumiem.”

Tad kas tie īsti ir par tikumiem, kurus I. Rībena un acīmredzot arī viņas kolēģi piedēvē “īstajiem” latviešiem un kuri nav pieejami nevienam citam? Vai tiešām tikai cilvēks, kura vecāki un vecvecāki ir latvieši, spēj novērtēt tautasdziesmas, pareizi nopīt Jāņu vainagu un just lepnumu par Latvijas valsti? Vai vienkārša radniecība ar latviešiem ir nudien nozīmīgākais kritērijs, kas nosaka cilvēka mentalitāti, estētikas sajūtu un citus elementus, caur kuriem varam mēģināt definēt šo tik abstrakto latvietības ideju? Vai ikviens par latvieti piedzimušais, neatkarīgi no saviem paradumiem, dzīvesveida, kultūras un izglītības līmeņa, izpratnes par uzvedības normām, nudien ir “latviskāks” par kādu, kuram nudien pašam ir svarīgi būt par latvieti un kurš, dzīvojot latviskā vidē, šo piederību ir attīstījis?

Liels pārpratums, kas izskan gan I. Rībenas izteikumā, gan arī dzirdams virknē citu diskusiju par tēmu, ir par to, cik neprātīgi ir ļaut cilvēkiem pašiem izvēlēties, kas viņi būs. Paskat, cik ačgārnā pasaulē dzīvojam – šie cilvēki saka – krievs vai anglis var sagribēt būt par latvieti, vīrietis var sagribēt būt par sievieti, heteroseksuāls cilvēks var sagribēt būt par geju. Pārpratums ir tāds, ka šādu iezīmju un piederību maiņa reti kad ir vienkārša un nepastāvīga kaprīze – šodien esmu polis, rīt latvietis, parīt vācietis. Tas drīzāk ir jautājums par sevis uztveri, savu pasaules skatījumu un piederības sajūtu – kaut ko tādu, kas neveidojas un nemainās no dienas uz dienu. Ja cilvēks latviskumu nesaprot, tad kāpēc gan lai viņš mestos mānīt – pirmām kārtām jau pats sevi -, ka pieder šai tautībai?

Ekskluzīvais klubiņš

Kaut kādā ziņā ir pat labi, ka likumprojekta liktenis bija šāds. Notikušais un sabiedrības reakcija uz to parāda, ka mums ir visai liels apmulsums par to, kas tad veido latvietību – tieši latvietības saturu, nevis tikai formu.

No vienas puses, var atviegloti nopūsties, ka par neeksistējošajiem “tīrasiņu latviešiem” sapņo tikai retais. No otras puses, ir tomēr vēlme pašiem sevi uzskatīt par ekskluzīvu klubiņu, kurā var iekļūt tikai tie, kas par latviešiem ir piedzimuši, bet ne visi, kas sevi par latviešiem uzskata un no “īsta” latvieša varbūt pat nemaz neatšķiras. Šī būtu laba iespēja rosināt plašāku diskusiju par to, kādu tad mēs paši redzam latvietības izpratni tagad un nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi