Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Inspekcija – padomdevējs uzņēmējam

Druva
23:00
23.10.2006
4

, Ziemeļvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs

Valsts darba inspekcija nav represīva iestāde, bet konsultants uzņēmējam. Darba aizsardzības galvenais uzdevums ir noteikt tiesisko pamatu sociālo, ekonomisko, tehnisko, ārstnieciski profilaktisko un organizatorisko pasākumu realizēšanai, kā arī nodrošināt normatīvajos aktos definēto prasību ieviešanu. Tas spēj nodrošināt darba vides atveseļošanu, darba drošību, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanu, kā arī no darba attiecībām izrietošo sociālo garantiju stabilas sistēmas darbību.

Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labsajūtai un labklājībai darba vietās, jo pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzņēmumu līmenī nodrošina darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Nodrošinot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek samazināta iespēja gūt traumas darbā, novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās darbinieku darba mūžs.

Cēsu rajonā reģistrēti pāri par četriem tūkstošiem aktīvo nodokļu maksātāju, Valmieras rajonā ap 3,5 tūkstošiem. Valsts darba inspektoriem darāmā netrūkst. Redzot lielo darba apjomu Cēsu rajonā tagad strādā četri inspektori. Par inspektoru nepiedzimst, bet ir iespēja mācīties. Un mūsu darbinieki kļūst aizvien zinošāki. Mēs reģionā turpinām iesākto darba stilu – trīs dienas nedēļā tiek veikts preventīvais darbs, tiekamies ar uzņēmējiem, runājam par to, kādām jābūt darba vietām, kas jāievēro.

Viena no mūsu prioritātēm – sekot, lai darba ņēmējiem būtu noslēgti darba līgumi. Inspekcija ir koordinējošā institūcija starp pilsonības un migrācijas pārvaldi, robežsardzi, valsts nodarbinātības aģentūru un VID. Ja darba vietā inspektori konstatē strādājošos bez darba līguma, darba devējs ir vainīgs. Citās valstīs atbildīgs ir arī darba ņēmējs, jo viņš apzog valsti.

Par aplokšņu algām runāts daudz. Strādājošais piekrīt oficiāli saņemt tikai minimālo darba algu, bet pārējo aploksnē. Viss ir jauki un izdevīgi līdz brīdim, kad skar slimība. Tad strādājošais brīnās, kāpēc pabalsts tik mazs. Bet to taču maksā no minimālās algas. Kamēr paši darbinieki neko nedarīs, grūti būs ko mainīt. Diemžēl nav dzirdēts, ka kāds būtu tiesāts par algu maksāšanu aploksnēs. Nav konkrēta piemēra. Inspekcijai nav tiesību veikt izmeklēšanu. Bieži vien inspekcija saņem anonīmas vēstules no strādājošajiem. Likums paredz, ka tās varam nepārbaudīt. Darba ņēmējus uzklausām, ja grib, viņš var palikt anonīms.

90 procentos gadījumu traumas uzņēmumos notiek neuzmanības dēļ, subjektīvu iemeslu dēļ. Darba devējs strādājošo ir instruējis, ka nedrīkst bāzt pirkstus, bet viņš paļaujas uz veiksmi, varbūt tāpat daudzas reizes iepriekš, taču notiek nelaime. Riska nozares Latvijā jau daudzus gadus ir nemainīgas – celtniecība, kokapstrāde, mežizstrāde.

Šogad reģionālā inspekcija konstatējusi 70 gadījumus, kur strādājošie saslimuši par arodslimībām, jo darba vide nav bijusi atbilstoša. Reģionā fiksēti 140 nelaimes gadījumi. Pieļauju, ka tie nav visi. Ja zaudējumi nav tik lieli, uzņēmējs un darba ņēmējs vienojas. Bet cēlonis bieži vien paliek, tas netiek novērsts.

Darba devēja aizstāvis ir arodbiedrības. Diemžēl tām nav ietekmes. Arodbiedrības neaizstāv nozarē strādājošos, bet reaģē atsevišķos gadījumos. Strādājošie sāk apzināties, ka viņu rokas ir vērtība, un darba devējam jādomā, kā tās piesaistīt, prast novērtēt.

Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi