Raksti

Viedokļi

Informācijas trūkums kavē attīstību

Zemnieku saimniecības “Liepas” saimnieks uzskata, ka ES esam iestājušies dažus gadus par ātru: “Pēdējā brīdī atjēdzāmies un gatavošanās notika pārāk lielā steigā. Domāju, ka Latvija vēl nav gatava ES. Tam atbalsis arī lauksaimniecībā, piemēram, laikā, kad iestājāmies ES, arī tulki nebija pietiekami sagatavoti: internetā ES direktīvas ir galvenokārt angliski. Ja tās ir latviski, tulkojums ir neprofesionāls, piemēram, direktīvās var lasīt tādus vārdus kā sūcējgovs un alumīnija kannas (latviešu valodā vajadzētu būt – zīdītājgovs un pārtikas alumīnija kannas).”

A. Viļums par to, kas zemniekus gaida, Latvijai esot ES, pirms iestāšanās savienībā zinājis salīdzinoši daudz, jo apmeklējis seminārus un pats aktīvi par visu interesējies: “Runājot ar citiem zemniekiem, pārliecinos, ka arī viņi vēl šobrīd ir lielā neziņā. Trūkst informācijas par daudziem ar ES saistītiem jautājumiem. Tā ir vai katrā lauksaimniecības nozarē. Pagastā strādā konsultants, bet, pie viņa aizejot pēc padoma, izrādās, ka man ir vairāk informācijas nekā viņam. Gribu iegūt informāciju no viņa, bet realitāte – viņš to iegūst no manis. Lauki ir atpalikuši. Mums šobrīd ir problēmas ar internetu – bezvadu internetu nespējam atļauties. Valstī visam cenas ceļas, bet maksa par pārdoto pienu balansē vienā līmenī. Kopš 2000. gada man ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, prasības sākām izpildīt jau agrāk.

Latvijā ļoti neglīti izrīkojās ar ES struktūrfondu iespējām – divu mēnešu laikā tie tika izsmelti uz trim gadiem. Pēc manām domām, par struktūrfondu iespējām zināja tikai viens slānis, kas jau iepriekš bija labumiem sagatavojies.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *