Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Ietekmes aģenti un alkatība

Sallija Benfelde
16:56
30.01.2023
3

Daiņa Īvāna šogad sacītais barikāžu nedēļā intervijā “Lat­vijas Avīzei” jau ir citēts ne reizi vien: “Otrs faktors ir Krievijas propaganda, jo, nebūsim naivi, Latvija ir pilna gan ar ietekmes aģentiem, gan Krievijas specdienesta darbiniekiem, kuri prot savu darbu. Savukārt daļa sabiedrības, nespējot atsijāt graudus no pelavām, ļoti ātri padodas saukļiem, kur Latvija tiek dēvēta par neizdevušos valsti, ka līderi stāv tālu no tautas, un citiem”.

Jautājums par valsts iekšējo un ārējo drošību bijis aktuāls visus Latvijas atjaunotās neatkarības gadus. Protams, Latvijas dalība NATO ārējo, militāro drošību ir ļoti stiprinājusi, bet jau pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā bija labi redzams, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj plaši izvērst tā sau­camo hibrīdkaru, viltojot informāciju un ar to manipulējot. Tā­pat nav noslēpums, ka iekšējā un ārējā drošība ir cieši saistītas, ka cilvēku noskaņojums un attieksme pret valsti to nopietni ietekmē. Savukārt ar attieksmi un noskaņojumu var manipulēt, to var veidot. Tādēļ Krievijas uzsāktā kara laikā jautājums par Krievijas izlūkdienestu darbību un ietekmes aģentiem Latvijā ir kļuvis ļoti aktuāls. Savukārt, runājot par ietekmes aģentiem, nākas atcerēties par bijušajiem PSRS VDK aģentiem un ziņotājiem Latvijā jeb par to, kā notika “čekas maisu” pārņemšana, cik ticama ir tajos atrodamā informācija un vēl citi jautājumi, kuri saistīti ar VDK. Par dokumentu pārņemšanu, par to, vai daļa no tiem netika iznīcināti jau pirms pārņemšanas, vai kartotēkai un citiem dokumentiem var ticēt un vai “čekas maisu” publiskošanai bija liela jēga, diskusijas notiek joprojām. No vienas puses, ir saprotams, ka esošie VDK dokumenti diemžēl neļauj veidot pilnīgi objektīvu skatījumu, neatklāj visu informāciju par to jautājumu, kas iedzīvotājus interesē visvairāk – proti, par čekas ziņotājiem, turklāt arī esošie dokumenti tiek dažādi skaidroti. No otras puses, skaidrs arī tas, ka, visticamāk, daļa no viņiem atkal klusiņām strādā, jo lustrācijas nebija un šodien šos cilvēkus var šantažēt un piespiest izplatīt Krievijai vajadzīgus uzskatus vai darbības. Meklēt šos pamodinātos ziņotājus tikai starp krievu valodā runājošajiem ir vismaz liels naivums, turklāt tā ātri var nonākt līdz raganu medībām, kuras līdzsvaru un drošību nenes. Vēl jāpiebilst, ka savu interešu aizstāvība un nereti vienkārši alkatība, manuprāt, ir pirmais faktors. Atjaunotās Lat­vijas 32 neatkarības gadu laikā ir pieņemti arī kļūdaini lēmumi, un ne vienmēr tos var skaidrot ar zināšanu trūkumu un vienkāršu muļķību, nereti tos diktēja alkatība.

Pensionētais jurists, bijušais operatīvais darbinieks un prokurors, kādreizējās VDK darbības pārtraukšanas valdības komisijas locekļiem un arī čekas dokumentu pārņemšanas grupas vadītāja vietnieks Klementijs Rancāns, vaicāts par dokumentu pārņemšanu, sacīja, ka diemžēl visus dokumentus neizdevās pārņemt, jo “visiem čekistiem bija tiesības tajās telpās nākt divdesmit četras stundas diennaktī, ēkā neatradās tikai dokumentu pārņemšanas grupas dalībnieki. Grupas darbinieki neko nevarēja iznest, bet čekisti to varēja izdarīt un, manuprāt, noteikti to darīja. Liela kļūda bija tā, ka šos čekistus nevarēja kontrolēt. Viņi nāca un gāja, kā gribēja (..)” Rancāna kungs pastāstīja arī par kādu epizodi, kad no Maskavas atbraukušais ģenerālis drīkstēja paņemt datorus: “No Maskavas bija ieradies kāds VDK ģenerālis. Dienu iepriekš viņš ieradās pie manis un lūdza atdot piecus datorus, lai aizvestu uz Maskavu. Šajos datoros bija aģentu uzskaite, jau biju sarunājis datu atšifrēšanu. Ģenerālim rakstiski atbildēju, ka tas nav iespējams, to izvešanai man būtu vajadzīgs Mi­nistru Padomes rakstisks rīkojums. Tovakar no darba aizgāju ap astoņiem vakarā, bet, kad nākamajā dienā ierados, datoru vairs nebija. Kad vaicāju grupas vadītājam, viņš zināja teikt, ka datori jau aizvesti uz Maskavu – rīkojums bijis jau iepriekšējā vakarā, ar toreizējā Ministru kabineta priekšēdētāja Ivara Godmaņa rezolūciju izvedamajiem datoriem nodrošināta speciāla apsardze, ar kuru datori jānogādā līdz vilcienam uz Maskavu. Mūsu apsardzei ēkā dots rīkojums to neaizturēt un nekontrolēt. Kad no rīta ierados darbā, datori jau bija ceļā uz Mas­kavu. Es tā arī šo Godmaņa rīkojumu neredzēju, bet vadītājs sacīja, ka tāds jau vakarā ir bijis. Ar vārdu sakot, datori tika aizvesti, kamēr manis nebija, neko vairs nevarēju darīt. Arī čekisti sacīja, ka bijis Godmaņa parakstīts dokuments, bet, kā jau sacīju, es to nekad neesmu redzējis.”

Savukārt, vaicāts par bēdīgi slavenajām čekas kartītēm, vai tās bija tikai tiem, kuri bija savervēti, K.Rancāns atbildēja: “Jā, jo savervētajiem visiem bija kartītes. Bija uzticības personas, tas bija kas cits, tiem kartītes nebija. Vervēšana un dokumentu kārtošana nenotika dažu stundu laikā, bija noteikta kārtība, kā tas notika, bija pārbaudes, un tikai pēc tam kartīti parakstīja divi priekšnieki. Turklāt Latvijā nekad nav bijuši un nebija to ziņotāju dokumenti, kuri tika savervēti, piemēram, no Maskavas. Čekai Latvijā bija informācija tikai par tiem, kas tika savervēti šeit. Domāju arī, ka to aģentu dokumenti, kuri Maskavai bija ļoti svarīgi, tika aizvesti no Latvijas jau agrāk. Bija arī tādi neaktīvi aģenti, tad viņus it kā norakstīja jeb ielika rezervē ar domu, ka gan jau kādreiz noderēs, tad varēs atgādināt, ka bija savervēti.(..) Bet esmu pārliecināts, ka kartītes ir tikai tiem, kuri piekrita savervēšanai. Cilvēkus iebiedēja, čekai bija plašas iespējas, un, protams, bija arī cilvēki, kuri labprāt to darīja un kaut ko papildus arī nopelnīja. Jā, jautājums ir, vai savervētais nodarīja kādu reālu ļaunumu, bet esmu pārliecināts, ka vervēšana nenotika un nebija iespējama, cilvēkam to nezinot vai nepiekrītot. Un vēlreiz varu tikai atkārtot, ka ne visiem dokumenti bija Latvijā un ka daļu paspēja izvest. Tādēļ nenotikusī lustrācija joprojām Latvijai ir bīstama. Juridiski mēs neko pašlaik nevaram pierādīt. Tiesas, kas konstatē, ka nav bijis savervēšanas un nav bijis darba čekas labā, manuprāt, neko nepierāda. Tādēļ jābūt ļoti uzmanīgiem un vērīgiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi