Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Ierobežojumi Adventes noskaņu nesabojās

Līga Salnite
13:57
06.12.2020
2

Līdztekus svētdien iedegtajai pirmajai Adventes svecei publiskajā telpā sabiezējis gaiss ap jau līdz šim noteiktajiem pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un amatpersonu izteikumiem par vēl iespējamajiem epidemioloģiskās drošības mēriem.

Ministru prezidents Kriš­jānis Kariņš uzrunā iedzīvotājiem situāciju nosauca par ļoti nopietnu. Aizvien palielinās ar “Covid-19” inficēto un mirušo cilvēku skaits. K.Kariņš solījis šonedēļ ne tikai pagarināt ārkārtējo situ­āciju valstī, bet arī noteikt stingrākus ierobežojumus.

“Covid-19” pirmajā vilnī pieredzējām mudinājumu Lieldienās rīkot attālinātas olu kaujas, ar distanci svinēt Jāņus. Aizvien pandēmijas pavadīti, tuvojamies ziemas saulgriežiem. Sociālo tīklu vietnēs jau kopš pirmajām kovida nedienām lasāmi vairumā negatīvi komentāri par ierobežojumu ietekmi uz katra indivīda dzīvi, iespējām nodrošināt iztiku, kā arī saņemt finansiālo atbalstu. Par svētku svinēšanu gan neizskan sūdzības, vairāk – paradoksiem piesātināti joki.

“Druva” Cēsu ielās satiktiem novadniekiem jautāja – vai pandēmija un noteiktie ierobežojumi ietekmēs paradumus, mainīs Zie­massvētku gaidīšanas gaisotni?

Optikas veikala konsultante Sintija Brante ir trīs bērnu mamma un pārliecinoši atzīst– publiskie pasākumi, tostarp koncerti, Ziemassvētku gaidīšanas laikā ģimenei nemaz nepietrūkšot. Mēs paši tos radām, savā ģimenē, savā lokā,” apliecina S.Bran­te, pieļaujot, ka šī gada svētki kādā vēl neapzinātā aspektā varētu kļūt vēl ģimeniskāki. Uz svētdien notikušo pirmo Adventes tirdziņu Rožu laukumā gan aiziets, tomēr citādāk neesot tādu publisko pasākumu, kurus ar bērniem vienmēr būtu apmeklējuši un tagad to nepārvarami pietrūktu.

Arīdzan trīs bērnu mamma Inese Šķēle stāsta, ka viņu ģimenē viena no svētku sajūtu raisošajām un ik gadu neiztrūkstošajām tradīcijām ir Adventes vainaga darināšana un svecīšu iedegšana. “Adventes zeķēs katru svētdienu bērnus gaida kāds neliels pārsteigums,” ar savas sai­mes tradīciju pieredzi dalās cēsniece, piemetinot, ka mēdz jau arī darbadienās tur kas iekrist no opīšiem vai arī pašiem apdāvinoties. Viens no notikumiem, kā tomēr pietrūkst, esot egles iedegšana. Šis pasākums līdz šim centīgi apmeklēts, ja vien laikapstākļi nav izvērtušies galēji nelabvēlīgi. “Taču pārsvarā šajā laikā viss notiek ģimenē un nešķiet, ka kaut kā būtiska varētu pietrūkt. Ziemas­svētki ir ģimenes svētki,” rezumē daudzbērnu mamma. Uz Rožu laukumā notikušo tirdziņu gan esot palūkojušies, taču nav tā, ka tagad kaut ko no ģimenei vai dāvanām nepieciešamā nevarētu nopirkt citur. Teju visu var arī pasūtīt tīmeklī. I.Šķēle piekrīt, ka noskaņas radīšanai tieši Adventes laikā bez publiskiem pasākumiem var iztikt. Viņa gan atzīst, ka iepriekšējos gadus īsto noskaņojumu sajutusi pēc skolās un bērnudārzos notikušajiem koncertiem. Par tiem pagaidām vēl nav ziņu. ”Pieņemu, ka, visticamāk, nekas nenotiks, varbūt vien kādi klases pasākumi, kuriem būs jāpagatavo kāds priekšnesums,” teic I.Šķēle. Cēsniecei lielākas bažas rada publiski izskanējusī, bet vēl valdībā neapspriestā iecere liegt apciemojumus divu mājsaimniecību ietvaros. “Omītes un opīši jau ir gandrīz turpat mājsaimniecībā. To būs ļoti grūti ievērot. Ja vēl dzīvo Latvijas otrā galā, tad jā, bet ir taču situācijas, kurās ikdiena līdz šim ir saistīta – vecmāmiņa kādu dienu paņem mazbērnu no bērnudārza, citreiz aizved uz pulciņu,” pārdomās dalās I.Šķēle.

Sniegotajā pirmdienā ceļā sastaptā Līvija Kudure, lūgta dalīties Adventes izjūtās un pastāstīt, kādi šī laika paradumi cietuši ierobežojumu dēļ, pauž striktu nostāju. “Skaidri un gaiši – tirdziņus šajā laikā rīkot nedrīkst! Gāju garām un noskatījos,” stāsta pensionāre. Atsaucoties uz ārzemēs jau atceltajiem Ziemassvētku tirdziņiem, viņa uzsvēra, ka šāda pasākuma norise Cēsīs ir ļoti nepareiza. “Es domāju pat aiziet pie pašvaldības policijas priekšnieka un palūgt, lai tādu lietu atceļ,” plānu atklāj cēsniece, atgādinot arī par Ministru prezidenta pausto svētdienas publiskajā uzrunā. L.Ku­dure neatklāj, ka būtu kādas tradīcijas svētku noskaņas radīšanai, kuras ietekmē situācija Latvijā un pasaulē. “Adventes laiks ir gaidīšanas laiks, un gaidīsim mūsu Kunga Jēzus Kristus piedzimšanu,” uzsver L.Kudure, vienlaikus visiem novēlot prieku un veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
33

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
58

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
9
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
18
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
36
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
30
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi