Raksti

Viedokļi

Iedzīvotāju idejas īstenos pašvaldība

Sarmīte Feldmane

Nākotnē pašvaldībās līdztekus ikgadējam budžetam tiks plānots arī līdzdalības budžets. Nosacījumi tiks iekļauti topošajā Vietējo pašvaldību
likumā, līdz tam to varēs ieviest brīvprātīgi. Kaut arī pēc likuma apstiprināšanas līdzdalības budžeta ieviešana būs brīvprātīga, pašvaldībām būs jāseko likuma regulējumam. Tādu lēmumu apstiprinājusi valdība.

Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta. Tātad – iedzīvotāji pašvaldībai iesniedz idejas un tā gada laikā iecerēto īsteno. Paredzēts, ka, piedaloties līdzdalības budžetā, iedzīvotājiem vai NVO nav jāiesniedz detalizēti sagatavota projekta ideja. Vienlaikus vismaz vienu reizi īstenošanas gaitā pašvaldība, sazinoties ar idejas iesniedzēju, nodrošina piederību, līdzatbildību un līdzdarbību. Minimālais finansējums līdzdalības budžetam būs 1% no pašvaldības vidējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem pēdējos trīs gados vai ne mazāks kā 500 000 eiro.
Ministrija skaidro, ka būtiskākais ieguvums – līdzdalības budžets ne tikai veicina tiešās demokrātijas vērtības, bet arī palīdz iesaistīt sabiedrību jau problēmas definēšanā, kā arī palīdz iedzīvotājiem pašiem piemeklēt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību. Vienlaikus, modernizējoties valsts pārvaldei, tā ir iespēja informēt un izglītot iedzīvotājus par pašvaldības darbu, tās budžeta plānošanu un provizoriskajām izmaksām. Tāpat tā ir iespēja izglītot iedzīvotājus par projektu sagatavošanu un kopumā uzlabot piederības sajūtu kopienai, ciemam vai pašvaldībai, sekmējot arī ieinteresētību maksāt nodokļus.

Līdzdalības budžets nav nekas jauns, par daļu pašvaldības budžeta lemj daudzviet pasaulē. Dažviet tas tiek īstenots valstiskā mērogā un var sasniegt vairākus miljonus eiro, bet citviet to izmanto nelielu apkaimju vai ciemu mērogā ar dažu tūkstošu eiro lielu finansējumu.

Vai kas mainīsies, ja iedzīvotāji tieši varēs lemt, kur ieguldīt naudu? Vai tagad viņu vajadzības, idejas netiek ņemtas vērā? Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins par līdzdalības budžetu ir skeptisks. “Politiķiem vajag populistiskus uzsaukumus, lai sabiedrībai rastos iespaids, ka par to rūpējas. Jā, pasaulē ir tāda prakse. Piemēram, Stokholmas pievārtes pašvaldībai ir arī vietējās kopienas nodoklis. Iedzīvotāji kopā nolemj, ka nepieciešams bērnu rotaļu laukums. Izrēķina, cik tā ierīkošana izmaksā, nolemj, kāds būs nodoklis, un tā īsteno kopienai svarīgu jautājumu.
Iniciatīva apsveicama, bet nav pieņemama retorika, kā tā tiek pieteikta. Izskan, ka tad gan ­pašvaldības nevarēs no augšas norādīt, kurus projektus īstenot, kurus ne. Pašvaldībā lēmējvaru veido ievēlēti pārstāvji, kuri strādā un lemj kopienas interesēs. Jo kopiena mazāka, jo katra interesēm ir lielāka pārstāvniecība.

Kā tad tagad tiek sastādīts paš­valdības budžets? Ir izdevumi, bez kuriem nevar iztikt, un pārējā nauda tiek atvēlēta investīciju projektu finansēšanai vai līdzfinansēšanai. Ir zināms, kas jāizdara, ir prioritātes. Tiek ņemta vērā pašvaldības izstrādātā attīstības politika un iedzīvotāju nepieciešamības. Ja politika vērsta, lai sakārtotu izglītības sistēmu un uzlabotu ceļus, ielas, tad šiem mērķiem tiek atvēlēta lielākā daļa naudas.
Ļoti daudzās pašvaldībās rīko projektu konkursus, piemēram, “Sabiedrība ar dvēseli”. Pašval­dība atvēl naudu, iedzīvotāji īsteno idejas, kas svarīgas visiem. Pēc jaunā likuma tātad iedzīvotāji ieteiks, kas jādara. Bet kā labā tad strādā pašvaldība? Vai deputāti nav iedzīvotāji, kuri izraudzīti, vai viņi nezina, kas novada cilvēkiem vajadzīgs?

Lietderīgi būtu domāt par valsts līdzdalības budžetu. Ir jautājumi, kurus atrisināt nav pašvaldības spēkos. Mums novadā svarīgi atjaunot ceļu uz Līgatnes dabas takām, uzcelt tiltu pār Gauju. Ja būtu valsts līdzdalības budžets, iespējams, iedzīvotāji ierosinātu to izdarīt. Kādreiz pašvaldībām bija mērķprogrammas, tad tā sauca­mās deputātu kvotas – tā bija nauda, kas nonāca novados, ar to tika risinātas iedzīvotājiem svarīgas lietas.
Valsts politiķi saka – mūs ievēlēja, mēs lemjam, ja kas nepatīk, pēc četriem gadiem vēlat citus. Pašvaldībās ir tieši tāpat. Tikai tur dara, risina kopienas ikdienas problēmas, bet politiķi aizvien sola – mēs risināsim jūsu problēmas, jo pašvaldības nemāk, nespēj,” viedokli pauž Ainārs Šteins.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte pašvaldību līdzdalības budžetu sauc par lozungu ar pozitīvu domu. “Bet kā viss notiks dzīvē, kā tiks sabalansētas iedzīvotāju intereses? Vai neiedosim iedzīvotājiem domu, ka viss tiks izdarīts? Vajag izrakt grāvi, noasfaltēt ceļu, uzcelt pieminekli… Katram viņa iecere ir tā svarīgākā. Bet visu izdarīt tāpat nevarēs. Reizi četros gados iedzīvotāji ievēl deputātus, kuri pārstāv viņu intereses. Kuri būs tie sabiedrības pārstāvji, kuri izteiks priekšlikumus, ko viņi pārstāvēs? Tiek runāts par lietām, kurām nav saprotams izpildījums,” vērtē Elita Eglīte.

Atliek cerēt, ka līdzdalības budžeta ieviešanas ideja, kas savā būtībā nav peļama, nesanaidos iedzīvotājus un patiešām rosinās līdzdarboties ciema, pagasta ikdienas uzlabošanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *