Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Iedzīvotāji saka – vajag labāk

Monika Sproģe
10:30
10.12.2018
2

Pēdējo dienu mainīgie laikapstākļi un straujās temperatūras maiņas kļūst par iemeslu slidenām ietvēm. Šādos laika apstākļos, kad zem izkusušā sniega joprojām palikusi ledus kārta, bieži gadās traumas, kas gūtas uz slideniem ceļiem, ietvēm un apledojušām kāpnēm.

Pagājusī nedēļa nelaimīga iz­rādījusies Cēsu fotogrāfes Ka­rīnas Jurciņas ģimenei, jo ceturt­dienas vakarā, vedot pastaigā suni, uz trotuāra daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā Valmieras ielā paslīdējusi viņas dvīņu māsa Kristīne. Viņa guva smagu traumu – lauzta galvaskausa pamatne. Kritiens bija tik nopietns, ka māsai uz laiku iestājās amnēzija. Pārnākot mājās, māsa nevarēja pateikt, nedz kāds todien datums, ne kur viņa nokrita, un nespēja atcerēties, kā pārradās mājās, taču negadījumam bija aculiecinieki.

“Vakara gaitā māsai strauji pasliktinājās pašsajūta, es devos pie viņas, lai aizvestu uz slimnīcu. Iekšpagalms bija viena liela slidotava, vēlēdamās ar mašīnu apstāties precīzi pie viņas kāpņutelpas, es to nevarēju izdarīt. Bremzējot mašīna turpināja slīdēt uz priekšu. Trotuārs, pa kuru Kristīne gāja, bija neaprakstāmi slidens. Pārdzīvojuma brīdī savas dusmas izpaudu sociālajos tīklos, kur komentāros viens otrs norāda, ka jāizvēlas piemēroti apavi, taču varu apgalvot, ka māsa pastaigai ar suni nebija apāvusi augstpapēžu kurpes, kājās bija kārtīgi ziemas zābaki ar pamatīgu zoli,” stāsta Karīna.

Par daudzdzīvokļu namu pagalmu, ielu brauktuvju un ietvju stāvokli atbild apsaimniekotājs. Sākotnēji tuvinieki bijuši noskaņoti apsaimniekotāju saukt pie atbildības, tomēr tagad pats svarīgākais esot parūpēties par māsu un viņas bērniem. “Šodien māsu izrakstīs no Cēsu klīnikas, bet nekas vēl nav beidzies. Jau esam sazinājušies ar Rīgas Stradiņa klīnikas speciālistiem, vedīsim māsu uz Rīgu. Tie ir izdevumi, kurus sedzam no sava maka. Par laimi, māsa strādā valsts iestādē, viņai veselība ir apdrošināta, daļu ārst­niecības izmaksu sedz apdrošināšanas kompānija, taču tas ne tuvu nav viss, ko prasīs atlabšana,” saka cietušās māsa.

Karīna pati dzīvo privātmāju rajonā, viņa min, ka tur trotuāri un brauktuves ir labā stāvoklī, taču pēc atgadījuma ar māsu viņa Cēsu ielās vairs nejūtas droši: “Lai kā es mīlētu Cēsis, tagad esmu vīlusies un dusmīga uz savu pilsētu. Arī ar apkaimes lielāko ceļu stāvokli es kā autovadītāja esmu neapmierināta. Ja pagājušajā gadā ceļus slavināja, tad pagājušajā svētdienā, braucot uz Rīgu, šoseja līdz Līgatnei bija briesmīga, bet no Līgatnes līdz Rīgai droša.”

Uz ielas sastaptie arī saka, ka iet­vju stāvoklis varēja būt labāks. “Vakar pusastoņos no rīta uz darbu gāju kā pīle pa ledu,” sacīja Ilona Cālīte. Viņai piekrita cēsniece Ilze, kura norādīja, ka 2. decembra vakarā un nākamās dienas rītā bijusi ļoti apgrūtinoša iešana pa Maija parku.

“Žēl veco cilvēku. Jūtu, ka viņiem vienkārši bail pārvietoties,” tā divdesmitgadniece Ilze, “Rīgas ielā aizvakar no rīta bija ietvju posmi, kur tikko ieklātais bruģis tā spīdēja, ka iešana pa to atgādināja šļūkāšanu gar baseina malu. Vakar pusdienlaikā gaisa temperatūra bija plusos, pamazām arī “melnais ledus”, kas rīta agrumā sedza ietves, kuras sāls un grants šķipsnu nebija redzējušas, kusa. Taču, ja ticēt tam, ka Latvijā bija un joprojām būs četri gadalaiki, tad jādomā, ka pie mums divi trīs ziemas mēneši ar šim gadalaikam raksturīgiem laika apstākļiem arī šogad vēl priekšā. Ir ietves, kur jūtos droši, taču ir arī tādi ceļi un trotuāri, kurus apeju ar līkumu.”

“Druva” Cēsu novada pašvaldībā centās noskaidrot, vai ielu un ietvju uzturēšanas darbiem ziemā pašvaldība ir gatava, vai tie veikti. Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldē noskaidrojām, ka paš­valdība ietvju tīrīšanai ziemā ir sagatavojusies, trotuāri tiek tīrīti un kaisīti. Darbi tiek sākti no Bērzaines ielas, kur atrodas tehnika. Prioritāru ielu nav, ietvju sakopšana tiek veikta, plānojot, lai nebūtu pārāk lielu pārbraucienu tukšgaitā. Tomēr arī pašvaldībā uzsvēra, ka ziemā nevar solīt ietves ik dienu uzturēt tā, lai nebūtu ne sniega, ne ledus. Uz iet­vēm kaisa smilts-sāls maisījumu, ne tīru sāli.

Pašvaldības pārziņā ir noteikti ceļu un trotuāru posmi, bet ir vietas, kur ietves tīra nama īpašnieki un apsaimniekotāji. Pašvaldībā apstiprināti saistošie noteikumi par teritoriju un nekustamo īpašumu uzturēšanu, kuri būtu jāievēro visiem, diemžēl arvien ir pa kādam, kas tos ignorē. Cēsu novada pašvaldības policijas inspektors par saistošo noteikumu uzraudzību Kaspars Blaumanis saka, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija uzlabojusies. “Pagājušajā ziemā bijuši arī sodītie, taču šogad neviens protokols vēl nav noformēts, bet brīdinājumi ir izteikti,” skaidro K. Blaumanis.

Brīdinājumu izsaka, ja persona iepriekš nav bijusi sodīta, pēc brīdinājuma izteikšanas 14 dienās teritorija jāuzkopj, ja tas netiek darīts, pašvaldības policijas inspektors noformē protokolu. Par saistošo noteikumu neievērošanu fiziskai personai pienākas sods no 35 līdz 100 eiro, juridiskai no 35 līdz 210 eiro.

Savukārt, ja inspektors konstatē, ka mājā dzīvo vientuļš sirmgalvis un viņam nav tuvinieku, kas varētu palīdzēt uzturēt kārtībā piegulošo teritoriju (trotuāru), paš­valdības policijas darbinieki vēršas Īpašuma apsaimniekošanas pārvaldē ar iesniegumu, kurā lūdz iespēju cilvēkam palīdzēt, iesaistoties pašvaldībai.

Tātad, lai izvairītos no ziemai raksturīgām traumām, jābūt uzmanīgiem, kā arī jāskubina, lai arī māju īpašnieki vai apsaimniekotāji seko līdzi ietvju stāvoklim, jo pašvaldība savus darāmos darbus apzinās un cenšas izpildīt laikus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
20

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi