Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Iedzīvotāji neinteresējas par politiku

Monika Sproģe
14:07
26.03.2019
5

Pētījumu aģentūras SKDS aptauja liecina, ka interese par politiskajiem notikumiem Latvijas iedzīvotāju vidū sasniegusi rekordzemu līmeni.

Februārī iedzīvotājus lūdza izteikt attieksmi par apgalvojumu: “Regulāri sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī.” Tam kopumā piekrita tikai 44% respondentu.

Vecpiebalgas novada uzņēmējs, lauksaimnieks Valdemārs Dambekalns regulāri seko politiskajiem notikumiem, jo visi valdības pieņemtie lēmumi ietekmē arī viņa ikdienu: “Taču jābūt precīzam – par visām tēmām neinteresējos. Ja interesētos par visu pēc kārtas, tad man neatliktu laika strādāt. Mani saista tādas tēmas kā nodokļu jautājumi, breksits, administratīvi teritoriālā reforma, izglītība un, protams, lauksaimniecība.”

Informāciju viņš iegūst Lat­vijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā ziņu portālā lsm.lv, citos ziņu portālos internetā, bet, mašīnā braucot, klausās Latvijas Radio 1. “Visvairāk man patīk raidījums “Krust­punktā”. Šiem raidījumiem ir ieraksti audioformātā, ja kārtējo pārraidi neesmu noklausījies tiešraidē, klausos atkārtojumā,” stāsta uzņēmējs.

Viņaprāt, SKDS aptaujas dati liecina tikai par to, ka cilvēkiem klājas pārāk labi. “Viņi ir noguruši no turības, cilvēkiem nav problēmu. Man mājās ir vesela jūra zābaku, bet senos laikos pat karalim bija tikai divi zābaku pāri, tā kā tagad jebkurš bezpajumtnieks ir turīgāks nekā karalis pirms vairākiem simtiem gadu,” pajoko uzņēmējs.

Esot grūti pateikt, kāpēc iedzīvotāju aktivitāte ir tik zema, it īpaši, ja ņemam vērā pēdējā pusgada notikumus, kad Saeimas vēlēšanas tikko aiz muguras, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau tuvojas, taču V.Dambekalns regulāri sekojot procesiem, vismaz par tām tēmām, kas tuvākas, nekā sarežģīta tur neesot. “Sarežģīti ir tiem, kas ne par ko neinteresējas. Vai tādi ir, un, ja ir, vai viņu ir tik daudz? Pie manis strādā seši darbinieki, pieci regulāri pievērš uzmanību politiskajiem notikumiem, viens, pēc tautības krievs, gan ne par ko neinteresējas,” saka darba devējs un piebilst, ka noteikti dosies arī uz drīzumā gaidāmajām Eiroparla­menta vēlēšanām.

Pētījuma dati liecina, ka lielākā ieinteresētība Latvijas politiskajās norisēs fiksēta 2004.gadā, kad tām regulāri līdzi sekoja 64% aptaujāto. V. Dambekalnam ir vienkāršs skaidrojums: “No 2000. gada priekšplānā izvirzījās ļoti svarīga tēma – 2004. gadā iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, bet tagad, kad esam šajās organizācijās, sabiedrībai šķiet, ka dzīve ir tik laba, tik laba, ka par visu var aizmirst.”

Līdz šim sliktāk bijis tikai 2013.gadā, kad aktualitātēm politikā regulāri līdzi nesekoja 51% aptaujāto. Savas domas par politiskajām norisēm Latvijā ir arī uzņēmuma SIA “Lode” Mārke­tinga un pārdošanas daļas direktoram Valdim Zariņam, kurš pārliecināts, ka cilvēki ziņās meklē empātisko saikni. Pēdējo gadu notikumi arī esot izskaidrojums, kāpēc daļa sabiedrības kļuvusi tik savrupa, nogurusi un neieinteresēta.

“Laiks ir dārgs. Iemācījos pievērsties tikai informācijai, kura dod labumu. Es varu divas trīs minūtes paklausīties cilvēkos, kas stāsta lietas, kas mani neskar, taču tad saku: “Paldies! Pārejam pie lietas.” Tērēt laiku pagātnes aprakstīšanai vai žēlošanās ir aizliegts. Nenoliedzu pagātnes informācijas analīzes nepieciešamību, bet neredzu vajadzību tajā izplūst un kavēties. Tāpēc ziņas lasu tikai virsrakstu līmenī, jo tādus murgus, kādus tajos rakstos raksta… Bet saprotu – tas ir žurnālistu darbs. Kā esmu noskaidrojis, 95% nemaz nevēlas rakstīt to, kas viņiem jāraksta, bet konkrētā žurnāla, avīzes vai portāla “saimnieks” dod ļoti precīzus “ražošanas uzdevumus”, un tie, kuri nepiekrīt, var būt brīvi,” saka V. Zariņš.

Savukārt Uldis Rudzītis no Raunas zemnieku saimniecības “Jaun- Ieviņas” politiskajiem notikumiem seko. Tā kā viņa nodarbošanās saistīta ar bioloģisko lauksaimniecību, šīm tēmām pievēršas rūpīgāk, taču iedziļinās arī citu jomu aktualitātēs. Viņš saka, ka tagad priekšplānā izvirzījušies Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas jautājumi. Arī administratīvi teritoriālās reformas jautājumus U. Rudzītis papētījis, taču viņa viedoklis ir ļoti skarbs – tā esot tukša laika izniekošana. Saimnieks saka, ka pirms vēlēšanām cilvēkiem solīja visādus labumus, tagad sola, ka reformas rezultātā būs jauni brīnumi, taču īstenībā politiķi cenšoties noslēpt lietas, kuras jau sen valstiskā mērogā vajadzēja sakārtot.

“Jau vairāk nekā 25 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, bet izglītības, labklājības, veselības un lauksaimniecības jomās vēl arvien darbojamies kā tādā ārkārtas režīmā. Tā arī neesam iemācījušies tālredzīgi risināt politiski svarīgus jautājumus,” pauž U. Rudzītis, piebilstot, ka katrs jaunais politiskais spēks darbu sāk ar to, ka noārda visu iepriekš paveikto. Turklāt likumi esot uzrakstīti tik sarežģīti, ka grūti saprast, kas ar tiem gribēts pateikt. Vis­nenormālāk esot ar nodokļu reformu: “Pirms desmit gadiem mācījos grāmatvedību, domāju – varēšu pats ar visu tikt galā. Tagad saprotu, ka viss bijis kaķim zem astes, jo nespēju visam izsekot. Lasi un nesaproti – ko šī dokumenta sastādītāji gribēja pateikt? Un tas nav tikai nodokļu politikā, tas ir visur.”
Raunēnietis domā, ka, vēlot 13. Saeimu, cilvēki cerēja, ka līdzšinējo politiķu vietā nāks jauni, spēcīgi un spējīgi valsts vadītāji, bet tagad arvien vairāk saprot, cik rūgti maldījās. Un tieši tāpēc, ka sabiedrība atkal jūtas piemānīta, tā šķietami aptvērusi, cik bezspēcīgi kaut ko ietekmēt, jo cilvēkus tāpat neviens nesadzird, ar viņiem tikai veikli manipu­lē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
13

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
7
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi