Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Grūtais ceļš uz iepakojuma depozīta sistēmu

Jānis Buholcs
09:19
08.11.2017
4

Latvija starp Baltijas valstīm ir palikusi vienīgā, kurā nav dzērienu pudeļu depozīta sistēmas. Tā ļauj cilvēkiem par pārstrādei nodoto iepakojumu saņemt atpakaļ naudu, kas par taru samaksāta produkta iegādes laikā. Ideja par šādas kārtības izveidi Latvijā ik pa laikam uzvirmo jau vismaz 15 gadus, taču līdz šim tādu ieviest nav izdevies.

Divas sistēmas

Atkritumu šķirošana, lai nodotu otrreizējai pārstrādei, ļauj samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kā arī saudzēt resursus, kas nepieciešami aizvien jauna plastmasas, metāla vai stikla iepakojuma ražošanai. Jautājums ir par to, kā šādu šķirošanas sistēmu organizēt.

Pastāv divi galvenie varianti. Pirmais ir pie mums pašlaik funk­cionējošā konteineru sistēma, kur cilvēki sašķiro atkritumus to izmešanas laikā. Līdztekus tam atkritumi tiek šķiroti arī poligonos, kur tiek atlasīti arī tie derīgie materiāli, kas pirms tam ir nonākuši kopējos konteineros. Otrais variants ir jau minētā depozīta sistēma. Iegādājoties preci ar pārstrādājamu iepakojumu, pircējs samaksā arī iepakojuma vērtību, bet, šo iepakojumu pēc tam nododot automātā, iepakojuma naudu var saņemt atpakaļ. Šāda sistēma darbojas vairākās Eiropas valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā.

Abi varianti nav savstarpēji izslēdzoši. Atkritumu konteineros tāpat vienmēr nonāks materiāli, kurus ir iespējams pārstrādāt un atkārtoti izmantot. Abu sistēmu vienlaicīga darbība nozīmē efektīvāku šķirošanas sistēmu – tai skaitā vairāk stimulu cilvēkiem pašiem savus atkritumus šķirot.

Tomēr ceļš uz depozītu sistēmu Latvijā ir bijis grūts. Jau 2002. gadā tika pieņemts pirmais dokuments par atkārtoti izmantojama iepakojuma depozīta sistēmu. Tomēr šie noteikumi tā arī spēkā nestājās. Rezultātu nenesa arī turp­mākie mēģinājumi pie šīs tēmas atgriezties.

Nupat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) solījusi tomēr vēlreiz ķerties klāt idejas realizācijai. Iedrošinājums droši vien ir bijis arī tas, ka publiskā viedokļa aptauju dati parāda plašu sabiedrības atbalstu šai idejai. Platformā “Manabalss.lv” ir savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu par šādas sistēmas ieviešanu.

Pudeles mežos un grāvmalās

Starp jauninājuma galvenajiem kritiķiem ir tie, kuri pašlaik darbojas atkritumu apsaimniekošanas biznesā. Šie uzņēmumi ir ieguldījuši ne mazumu līdzekļu savas darbības attīstīšanā, tai skaitā cēluši atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Daļu ienākumu šie uzņēmumi gūst no tā, ka otrreizējai pārstrādei realizē šķirošanas procesā atlasītos derīgos materiālus. Depozīta sistēmas ieviešana nozīmētu, ka derīgo materiālu – plast­masas, stikla un metāla – atkritumos būtu krietni mazāk un arī papildu ienākumu avots kļūtu mazāks. Protams, šie uzņēmumi draud, ka depozīta sistēmas dēļ varētu krietni palielināties cenas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tomēr depozīta sistēmas kritiķu pozīcijā visdīvainākais šķiet arguments, ka tā nemazināšot nepiemērotās vietās nonākušo atkritumu daudzumu vai nemudināšot cilvēkus vairāk domāt par dabu. Piemēram, gada sākumā atkritumu apsaimniekošanas grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sacīja, ka “šīs sistēmas ieviešana arī neizmaina to cilvēku paradumus, kuri, piemēram, ir ieraduši izmest plastmasas pudeles vai alumīnija skārdenes ceļmalās vai pludmalē”. Arī Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere nupat Latvijas Te­le­vīzijas raidījumā “De facto” sacījusi: “Ja būs šis depozīts, tad būs cilvēki, kas šīs pudeles gar tām grāvmalām lasīs. Tā jau arī nav tā mūsu ideālās nākotnes vīzija.”

Taču tās ir aplamības. Depozīta sistēmas efekts tieši būs tāds, ka cilvēki mazāk gribēs izmest pudeles, kur pagadās, jo viņi būs motivēti tās nodot otrreizējai pārstrādei. Protams, ne visi piegružotāji domās, ka ikviena pudele nozīmē dažus atpakaļdabūjamus centus. Taču būs arī tādi, kas uzlasīs svešas pudeles un nodos, lai tādējādi piepelnītos.

Jāveicina otrreizējapārstrāde

Materiāli stimuli droši vien nav cēlākais veids, kā piedabūt cilvēkus vairāk domāt par ekoloģiju. Taču vienlaikus tie būtu efektīvi un iekļautos cita veida centienos izglītot sabiedrību par to, ka nedrīkst mest gružus tur, kur pagadās, un ka šādai darbībai pēc tam ir reāla negatīva ietekme uz mums pašiem.

Plastmasa, kas izmesta dabā, ir reāls indes avots. Ar laiku ultravioleto staru ietekmē tā sabrūk, taču atšķirībā no bioloģiski noārdīties spējīgām vielām tā neizzūd. Plastmasas pudeles vietā pēc kāda laika būs vien plastmasas vai to veidojošu vielu sīkdaļiņas. Būdamas mazas, tās laika gaitā nonāk citās dzīvajās būtnēs, un beigās to apēd arī cilvēki.

Līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ir jābūt tādai, kas ir vērsta uz to, lai pēc iespējas lielākā daļa no izlietotajiem materiāliem nonāktu otrreizējā pārstrādē. Saskaņā ar 2012. gada “Eurostat” datiem Latvijā tiek pārstrādāti nepilni 55% no realizēto produktu iepakojuma. Tas nav daudz, un pārējais kļūst par daļu no aizvien pieaugošās kaut kur noglabājamo atkritumu masas. Eiropas Savienības valstu lokā ar šo rādītāju esam tabulas apakšgalā. Antilīdere ir Malta ar 41,1% pārstrādātu iepakojumu, bet saraksta pašā augšā ir Beļģija, kur pārstrādāts tiek vairāk nekā 81% iepakojuma.

Arī depozīta sistēma viena pati nevar atrisināt problēmu, ko rada aizvien augošais atkritumu daudzums. Taču tā var veicināt atkritumu šķirošanu un pārstrādē nonākošo materiālu apjomu. Un, ja tā, tas ir pietiekams arguments, lai šādu sistēmu ieviestu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi