Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Faktori Latvijas drošībai

Jānis Kažociņš
23:00
26.04.2017
2

Rūpēs par Latvijas valsts drošību no militārā viedokļa mūsu mērķis bija iestāties NATO (Zie­meļ­atlantijas līguma organizācijā) un Eiropas Savienībā. Šo mērķi sasniedzām 2004. gadā. Jutā­mies drošībā. Pēc tam 2008. gadā notika finansiālā krīze, kas atstāja milzīgu iespaidu uz sabiedrību, izraisīja milzīgu emigrāciju. Tas vājināja tautu. Tam sekoja 2014. gada šoks – Krievijas Fede­rā­cijas bruņotie spēki iebruka Kri­mā, pēc tam vēl tālāk Ukrainā – Donbasā. To uzzinot, Latvijā sa­jutām, ka neesam vis tik lielā drošībā, kā bijām cerējuši.

Ir divi aspekti, ko savas valsts drošības labā varam darīt – mēs pa­ši un kopā ar valsts sabiedrotajiem. Salīdzinājumam gribu sākt ar statistiku. 1938. gadā Igaunija no visa valsts budžeta militārām vajadzībām iztērēja 20,4 procentus. Latvija, tas ir neticami, 27, 5 procentus no valsts budžeta, tātad vairāk nekā ceturto daļu. Pārējais budžetā tika atvēlēts veselības, izglītības, ceļu, policijas un valdības finansēšanai. Vai no bruņošanās kāds labums Latvijai, arī Igaunijai bija? Nē, nebija. Mēs pat nevarējām izmantot savu moderno bruņojumu, kaut gan mums bija jaunas tanketes, iznīcinātāji. Tie visi aizgāja Padomju Savie­nī­bas bruņotajiem spēkiem.

Mēs esam sapratuši, ka Latvija vie­na pati nespēs sevi aizsargāt, tāpēc arī iestājāmies un esam NATO dalībnieki. NATO 3. pantā ir teikts, ka arī katrai dalībvalstij ir jārūpējas par savu aizsardzību. Tāpēc kā valsts esam lēmuši, ka nākamgad no iekšzemes kopprodukta divi procenti aizies aizsardzībai. Šo līmeni sasniegsim, jo rūpējamies par saviem bru­ņotajiem spēkiem un Zemes­sardzi.

Paldies Dievam, ka mūsu sabiedrotie ir NATO! Jautājums, ko šie trīs daudznacionālie bataljoni, kas tagad atrodas Baltijas valstīs, va­rētu izdarīt pretī 350 tūkstošiem lieliem Krievijas Federāci­jas spēkiem? Atbilde ir meklējama tajā, kas bija vērojams Berlīnē aukstā kara laikā, un tajā kā NATO nosargāja arī Ziemeļnor­vē­ģijas austrumu joslu. Mums, Bal­tijas valstīm un Polijai, tagad ir sabiedrotie. Pārliecība, kas jāraida, – uzbrukuma gadījumā būs milzīga reakcija. Ja Krievijas Fe­derācija tiešām iedomāsies, ka pie­nācis brīdis un radusies iespēja iebrukt, tad vairāk nekā 20 NATO valstis būs iesaistītas kara darbībā. Ārkārtīgi būtiska ir tieši atturēšana no iebrukuma kādā no NATO valstīm. Tāda ir mūsu garantija.

Mūsu drošībai NATO nav vienīgais garants.

Sava loma ir arī Ei­ropas Savienībai.

Ja Krievijas Fe­derācija ļoti labi zina, ka NATO tajā nekad neiebruks, jo nekad 28 valstis, kas ir Ziemeļ­at­lan­tijas Padomē, nevienosies uzbrukt Krievijai, tad Eiropas Sa­vie­nība ir kas cits. Tā tiešām apdraud Krievijas Federāciju, jo labākā aizsardzība pret hibrīdapdraudējumiem ir laba valdība. Eiropas Savienība piedāvā alternatīvu putinismam, un tas uztrauc Krieviju. Tāpēc arī notiek mēģinājumi vājināt Eiropas Savie­nī­bu.

Tas, kas mūs visus šobrīd apdraud visvairāk, ir cits. Mēs esam zaudējuši ticību paši savām vērtībām. Tām vērtībām, kuras mūs tu­rējušas drošībā kopš Otrā pasaules kara. Paaudzes, kuras piedzīvojušas karu, jau aiziet aizsaulē. Tie, kas nezina, ko nozīmē karš, to redz tikai televīzijā, iedomājas, ka karš ir iespējams līdzeklis mērķu sasniegšanai. Tāda doma ir maldinoša! Tāpēc jābūt uzmanīgākiem, jāskatās, lai neļaujam tādām domām pārņemt prātus.

No uzstāšanās piektdien diskusijā ar cēsniekiem “Kas
padara Latviju drošu?” pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
26

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi