Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Ērtās deputātu kvotas

JĀNIS BUHOLCS
11:17
21.09.2016
2

Sākoties Saeimas darbam pie valsts budžeta, uzmanības centrā atkal ir nonācis jautājums par “deputātu kvotām” – naudas summu, ar ko deputāti var atbalstīt dažādas aktivitātes pēc savas iniciatīvas. Pašreizējā kārtība negarantē šo līdzekļu efektīvu izmantojumu, tomēr gatavības kaut ko mainīt politiķu vairākumam pašlaik nav.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību valsts budžetā tiek rezervēta nauda, ar kuru deputāti var atbalstīt dažādus projektus vai pasākumus. Piemēram, ja kāds deputāts uzskata, ka kādā pašvaldībā vajag palīdzēt nobruģēt ietvi, atjaunot kādu ēku vai uzcelt pieminekli, viņš savu ieceri liek priekšā Saeimai un tā balsojot lemj, vai konkrētais pasākums ir pelnījis līdzekļus. Nākamā gada budžetā kvotām iecerēti 2,8 miljoni eiro.

Politiķi labprāt ir stāstījuši, kādi labi darbi par šo naudu ir padarīti. Kultūras aktivitāšu atbalstīšana, jumtu lāpīšana un bērnu rotaļu laukumu izbūve nudien ir labi darbi, it kā jau nebūtu, ko pārmest, ka deputāti tik ļoti tur rūpi par dzīvesvides uzlabošanu pašvaldībās. Turklāt zīmīgi, ka reizēs, kad Saeimai jābalso par šādu projektu apstiprināšanu, krietni mazinās citkārt tik asie partiju politiskie konflikti – rādās, ka koalīcijas deputātu priekšlikumus nereti atbalsta arī opozīcijas deputāti un otrādi.

Tomēr jautājums jau nav tik daudz par to, vai labiekārtošanas darbi ir atbalstāmi, bet gan – kādā veidā tas darāms. Visu vajadzību apmierināšanai naudas nav un nekad arī nebūs, tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc tiek atbalstīts viens projekts, bet netiek atbalstīts cits. Pašreizējā kārtība skaidrību par naudas sadalījuma kritērijiem īsti nesniedz. Nav skaidrs, kādā veidā līdz deputātiem nonāk konkrētās potenciāli atbalstāmās ieceres un uz kādu apsvērumu pamata deputāti, saņemot vairākus lūgumus, izvēlas, ko virzīt tālāk un ko ne.

Var jau būt, ka deputāti kvotu naudas dalīšanā ir cēli un vadās pēc vislabākajiem nodomiem. Tāpat ir saprotams, ka šo naudu nudien var izmantot, lai darītu labu vēlētājiem. Ievērojamu daļu no lielajiem jautājumiem, ar kuriem deputāti strādā, vairums pilsoņu savā ikdienas dzīvē praktiski neizjūt. Tas neko nepasaka par deputāta darba vērtīgumu, taču ir būtiski, ja deputāts laiku pa laikam spēj nodemonstrēt, ka viņš var reāli palīdzēt risināt arī tās problēmas, ar kurām ikdienā ļoti tieši saskaras viņu vēlētāji.

Taču vienlaikus nav izslēgta arī iespēja, ka naudas piešķiršanai ir krietni savtīgāki motīvi – piemēram, atbalstīt sev lojālas organizācijas vai arī izmantot šo valsts budžeta dāvanu kā savas personiskās reputācijas veidošanas instrumentu, tādējādi vēlētājus pievilinot. No publicitātes viedokļa ir pievilcīga ideja, ka deputāts uzmeties par dāsno naudas sagādātāju kādai labai iecerei un pēc tam vēl ierasties uz objekta atklāšanas ceremoniju, lai kameru gaismā pārgrieztu lentīti. Šajā scenārijā nebūs redzams, ka šī ir ne jau deputāta, bet valsts nauda un tās piešķiršanu ir atbalstījis ne jau tikai konkrētais deputāts, bet Saeima kopumā. Ja pašreizējā kārtība nespēj novērst bažas par savtīgu vai netaisnīgu naudas izmantojumu, kārtība ir jāmaina.

Mulsinošākais pašreizējā sistēmā ir tas, ka tik praktiski jautājumi kā ietvju bruģēšana vai ēku restaurācija tiek padarīti par kaut ko tādu, kas jāizskata Saeimā. Taču tie nav politiski jautājumi, un nevajag radīt augsni, kurā pret tiem kā pret politiskiem jautājumiem izturas. Ja nu kvotas nudien ir nepieciešams saglabāt, iesaku pret atbalstāmajiem pasākumiem izturēties kā pret īstiem projektiem – ar projekta pieteikumu, izvērtēšanas komisiju, tēriņu atskaitēm un revīzijām.

Tas būtu tā: valsts budžetā var atvēlēt to pašu summu, ko līdz šim, taču lēmumus par naudas izlietojumu pieņem nevis Saeima, bet gan neatkarīga ekspertu komisija. Naudas kārotājiem būtu jāraksta projekta pieteikumi, kuros pamato naudas nepieciešamību un savu spēju šo naudu efektīvi izmantot. Eksperti katru projektu izvērtētu un saliktu vērtējumus. Tie pretendenti, kas iegūtu visaugstāko vērtējumu, tiktu pie naudas.

Šādi tiktu nodrošinātas alternatīvas iespējas finansējumu saņemt arī tiem, kuru vajadzības valsts budžets dažādu iemeslu dēļ nerisina ierastajos veidos. Taču ideālajā variantā šādi paralēlie finansējuma dalīšanas veidi neeksistētu vispār, jo valsts budžeta veidošanas laikā tiktu apzinātas visas vajadzības un kompetenti izvērtēts, kuras no tām ir svarīgākās un steidzamākās, un tās jau laikus ierēķinātu valsts tēriņos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzīst, ka no juridiskā viedokļa pašreizējā kvotu sistēmā viss ir kārtībā. Vienlaikus birojs norādījis uz naudas sadalījuma necaurskatāmību un sagatavojis grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Tomēr arī tādā gadījumā šiem labojumiem un grozījumiem ir jāiet likumdošanas ceļš, un tas ļauj sagaidīt, ka iznākums tomēr būs atkarīgs no tā, ko par šo kārtību domā politiķi. Savukārt tas, ko viņi domā, ir skaidrs jau tagad – lielākās partijas kvotu sistēmu atbalsta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
39

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
36

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi