Raksti

Viedokļi

Enerģētikas cenu šūpoles augstā punktā

Jānis Gabrāns

Valdības sēdē Ekonomikas ministrija informēja par aktuālo situāciju saistībā ar izmaiņām enerģētikas nozarē, ko izraisījušas strauji pieaugušās dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, kā arī potenciālajiem piedāvājumiem šīs problēmas novēršanai. Tiesa, informatīvais ziņojums tika skatīts sēdes slēgtajā daļā, kas liek domāt, ka problēma tiešām nopietna. Tā tikšot apspriesta arī Valsts enerģētikas krīzes centra sēdē.

Pirmās ziņas par energoresursu sadārdzinājumu jau sajustas mūsu pusē, siltuma ražotāji Cēsīs un Līgatnē paaugstinājuši cenu par pakalpojumu, informācija liecina, ka tas notiek arī citviet Lat­vijā. Par šo problēmu runā gan visas Eiropas, gan Latvijas līmenī.

Straujš dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpums novērots visā Eiropas Savienībā, tas esot straujākais energoresursu cenu kāpums aizvadīto desmit gadu laikā. “Gaspool” biržā dabasgāzes cena augustā bija 6,6 reizes augstāka nekā šajā periodā 2020.gadā.

AS “Latvenergo” komercdirektors Uldis Mucinieks informē, ka septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh un šis mēnesis kļuvis par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena rakstāma ar trim cipariem. Vienlaikus tā ir par 40 % augstāka    nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni trīs reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī. Pēc U. Mucinieka teiktā, tas liecina, ka patērētājiem mēneša tēriņiem par elektrību nāksies tērēt par 10 eiro vairāk nekā pērn.

U. Mucinieks skaidro, ka ener­­goresursu tirgi pasaulē darbojas brīvas ekonomikas apstākļos, kur resursu cenas nosaka kā pieprasījums, tā arī piedāvājums, un abus šos aspektus ietekmē ievērojams skaits dažādu faktoru: “Elek­troenerģijas cena veidojas, ņemot vērā tās patēriņu, tirgū pieejamās ražošanas jaudas un to paš­izmaksu. Tradicionāli tirgū vispirms vietu ieņem no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā elektroenerģija (ūdens, vēja un saules enerģija), atlikušo nepieciešamo patēriņu nosedz pieejamās importa iespējas un ražošana no fosilajiem energoresursiem. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem nav bijuši labvēlīgi – esam redzējuši pazeminātu vēja un ūdens enerģijas izstrādi, kā arī šobrīd novērojam zemu ūdens rezervuāru aizpildījumu Skandinā­vijā, kas liecina par samazinātu ūdens enerģijas pienesumu arī turpmāko mēnešu laikā.

Savi izaicinājumi arī elektroenerģijas ražošanai no fosilajiem energoresursiem, šeit cena ļoti atkarīga no ražošanā izmantoto resursu cenas. Šajā jomā izteikts “antirekordists” ir dabasgāze, kura ir visplašāk izmantotais fosilais energoresurss enerģijas ražošanā. Dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir palielinājusies vairāk nekā sešas reizes, būtiski sadārdzinot ar dabasgāzi ražotās enerģijas cenu. Apvieno­jumā ar divas reizes pieaugušajām CO2 izmešu kvotu cenām tas veido zināmu “šoka terapiju” no dabasgāzes ražotās enerģijas gala cenām.”

Var teikt, ka enerģētikas cenu izmaiņas var salīdzināt ar šūpolēm. Ja 2020.gads bija vislētākais gads enerģētikā, šis, 2021.gads, būšot kā absolūtais elektroenerģijas cenu rekordists. Līdzīga situ­ācija vērojama arī citur – Francijā elektroenerģijas cena kāpusi div­arpus reizes, Vācijā tā sasniegusi pēdējo 20 gadu laikā augstāko vidējo līmeni, arī Nīderlandē un Polijā cena palielinājusies par vairāk nekā divām reizēm.

Atbildot uz jautājumu, vai tas uz ilgu laiku, U. Mucinieks norāda, ka vienmēr jau rudens un ziema ir periods, kad energoresursu patēriņš ir izteikti augstāks: “Vienlaikus zemie dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņi palielina spiedienu uz šī resursa cenu un arī pieejamību gada aukstajos mēnešos. Arī ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem šie mēneši nav izteikti ražīgākā sezona. Tādēļ tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu un apstākļus, kas ļautu cerēt uz būtisku resursu cenu kritumu. Nevar noliegt, ka būtiska ietekme uz globālo enerģijas resursu tirgu var atstāt arī laika apstākļi nākamajā ziemā.”

Viss šobrīd liecina, ka mūs sagaida ziema, ko pavadīsim ar augstām energoresursu cenām, kas ietekmēs ne tikai mūsu ikdienas tēriņus par elektroenerģiju, bet arī dabasgāzi un apkuri. Ņemot vērā to, ka energoresursu cenas ir cieši saistītas ar kopējo tautsaimniecību, agrāk vai vēlāk tā ietekmēs visu šo pakalpojumu cenas un mūsu izdevumus par tiem.

“Visvērtīgākā kilovatstunda ir tā, kas ir palikusi neiztērēta,” atgādina U. Mucinieks. “Aplēses liecina, ka, precīzi izvērtējot un pielāgojot    savus elektroenerģijas un siltuma izmantošanas paradumus, ir iespējams samazināt patērētās enerģijas daudzumu par 10% un par vēl vairāk. Tādēļ savu enerģijas lietošanas paradumu izvērtēšana, izvairīšanās no nelietderīgas elektrības vai siltuma tērēšanas, jebkuru citu energoefektivitātes pasākumu veikšana savos mājokļos vai uzņēmumos šajā ziemā būs ar daudz augstāku atdevi nekā jebkad iepriekš.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *