Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Eiropieši – savējie un svešie

Sallija Benfelde
16:00
28.03.2021
3

Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas un Eiropas Savienības (ES) attiecības ir iznīcinātas un ka vainojama ES, bet Krievija labprāt draudzētos.

Gan esot dažas valstis, ar kurām attiecības ir saglabājušās. Diezgan droši, ka viena no tādām valstīm, piemēram, ir Ungārija, kuras premjers Viktors Orbāns Krievijas prezidentu Putinu uzskata bezmaz par savu draugu. Arī par Vāciju diez vai Lavrovs apgalvos, ka starp valstīm attiecības pārrautas, jo Vācija joprojām ir pamanījusies finanšu intereses vērtēt vispirms, un gan jau uzbūvēto gāzes vadu “NordStream” un nu jau gandrīz pabeigto “Nord­Stream-2” Krievija uzskata par savas politikas dabisku iemiesojumu, par spīti tam, ka ne viena vien Eiropas valsts, tai skaitā arī Baltijas valstis, pret to iebilst.

Ar vārdu sakot, ja ne gluži ienaidnieks, tad arī draugs Eiropa Krievijai nav. Ko nozīmē – vai varbūt arī nenozīmē neko – Lavrova apgalvojumi, ka faktiski Krievijai vairs nav attiecību ar ES, rādīs laiks.

Bet ko par Eiropu saka paši Krievijas iedzīvotāji? Vai viņi sevi un savu valsti uzskata par Eiropas daļu? Vai, viņuprāt, eiropieši domā par Krieviju labu vai sliktu, ja vispār par to domā?

Levadas centra mājalapā 18. martā publicēts raksts “Krievija un Eiropa”, kurā apskatīti socioloģisko aptauju rezultāti par minētajiem jautājumiem. Īsais kopsavilkums nav iepriecinošs – kopš 2008. gada to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Krievija ir Eiropas valsts, samazinājies divreiz. Proti, 2008. gadā Krieviju par Eiropas valsti uzskatīja 52 procenti iedzīvotāju, 2019. gadā – 37 procenti, bet šogad februārī tā uzskata vairs tikai 29 procenti. Krieviju par Eiropas valsti vairāk uzskata gados vecāki cilvēki – starp tiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, tādu ir 33 procenti. Ar jauniešiem ir tieši otrādi: 71 procents jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem neuzskata Krieviju par Eiropas valsti. Pirmajā brīdī tas var izskatīties absurdi un neticami, ja aizmirst, ka runa nav par ģeogrāfiju, bet gan par ideoloģiju, režīmu, dzīves stilu un vērtībām. Jaunajai paaudzei acīmredzot vajāšana un izrēķināšanās ar tiem, kuri pieprasa demokrātiju, tiesiskumu un galu galā elementāru godīgumu, nesaistās ar Eiropu un tās principiem. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka laika gaitā aizvien mazāk Krievijas iedzīvotāju sevi uzskata par eiropiešiem. 2008. gadā tādu bija 35, bet šogad februārī jau 27 procenti. Minētajā jauniešu vecuma grupā sevi par eiropieti uzskata vien 23 procentu aptaujāto, bet starp tiem, kuri vecāki par 55 gadiem, tā domā 31 procents.

Kā vienmēr aptaujās ir interesanti ne tikai uzzināt, ko cilvēki domā par sevi un citiem, bet vēl interesantāk un arī noderīgāk ir uzzināt, kādas domas aptaujātajiem ir par to, ko citi domā par viņiem.

Aptaujā tika vaicāts: ko, jūsu­prāt, Rietumos domā par Krievi­ju? No minētās jauniešu grupās 16 procenti domā, ka Rietumi par Krieviju domā ar cieņu; 15 procenti – ar līdzjūtību; 16% ar trauksmi, bet 14 procentu – ar nicinājumu. Deviņi procenti aptaujāto šīs grupas jauniešu uzskata, ka Rietumi baidās no Krievijas. Vis­vairāk to, kuri uzskata, ka Rietumi baidās – 21 procents –, ir to grupā, kas vecāki par 55 gadiem, bet – ar līdzjūtību uz Krieviju raugās – vien seši procenti iedzīvotāju.

Vēl var piebilst, ka neatkarīgi no vecuma visās vecuma grupās (aptaujātie, apstrādājot aptauju rezultātus, tika sadalīti četrās vecuma grupās) aptuveni no 28 līdz 32 procentiem aptaujāto uzskata, ka Krievijā no Rietumiem baidās. Jāpiebilst, ka pēdējā aptauja tika veikta šogad, 21. februārī.

Vienmēr ir noderīgi zināt, kāds ir kaimiņš un ko viņš domā. Aptauja, manuprāt, liecina, ka kaimiņvalsts sabiedrības dzīlēs ir sākušās, teiksim tā, zināmas pārmaiņas, bet vai tās dos jebkādu būtisku rezultātu tuvāko gadu laikā, grūti paredzēt. Sabiedrībai, ko vada un valda ar ieročiem, specvienībām un likumiem, kas katr­reiz tiek izlasīti pēc vajadzības, pārmaiņām var pietrūkt spēka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
20

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
62

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
60

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
38
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi