Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Eiropas nauda un laime

Druva
00:00
06.03.2007
2

Nedēļa Latvijā

Saskaitīti laimīgie. Pēc Eiropas publiskā viedokļa aptauju veicēja “Eirobarometrs” datiem, 72 procenti Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par laimīgiem. Lai gan laimīgo skaits šķiet itin pieklājīgs, tomēr Eiropas mērogā Latvijai kārtējo reizi nav, ar ko lepoties – par mums mazāk laimīgi ir tikai ungāri, rumāņi un bulgāri.

Pašu vērtējumā laimīgākie Eiropā ir Dānijas iedzīvotāji – par tādiem sevi uzskata 97 procenti turienes iedzīvotāju. Savukārt vismazāk laimīgi ir bulgāri – tikai 39 procenti Bulgārijas iedzīvotāju pieskaita sevi pie laimīgo kastas. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) par laimīgiem sevi dēvē 87 procenti iedzīvotāju. No Baltijas valstīm vislaimīgākie ir igauņi, no kuriem 75 procenti sevi sauc par laimīgiem, savukārt no lietuviešiem tādu ļaužu ir 74 procenti.

Zīmīgi, ka biežāk sevi par laimīgiem sauc veco, nevis jauno dalībvalstu iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka mums vēl ir, kur augt, ka vēl ir iemesli, lai tiektos pēc izslavētā “Eiropas līmeņa”, ko dažs labs elites pārstāvis priekšvēlēšanu eiforijas laikos mēdz piesolīt pēc pieciem līdz 15 gadiem. Tiesa, progresu var just – līdz ar Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos ES Latvija vairs nav nabadzīgākā savienības valsts, bet ir tikai trešā nabadzīgākā.

Kā ziņo aģentūra LETA, Eiropas Komisija ir sākusi publiskas apspriedes, lai izvērtētu sociālos apstākļus un tendences Eiropas sabiedrībā. Šo apspriežu mērķis ir veicināt debates par sociālajiem uzdevumiem, kas skar Eiropu globalizācijas laikmetā. Pasākuma īstenošana nebūšot tikai Briseles organizāciju ziņā, tajā iesaistīsies vietējā un valsts līmeņa organizācijas, kā arī politiskā sabiedrība un ideju laboratorijas visā Eiropā. Apspriedes notiks līdz šā gada beigām. Priekšstati par cilvēku laimīgumu, apmierinātību ar dzīvi, iespējām sasniegt mērķus tādā gadījumā būtu pamats diskusijas sākšanai, ja vien kāds būtu ar mieru diskutēt.

Aptaujas veicēji klusē par to, kas ir nelaimīgākie eiropieši. Nav teikts, ka Latvijas iedzīvotāji šādā aptaujā uzreiz būtu pieskaitāmi nelaimīgo galam. Tas tādēļ, ka pērn izdotais pētniecisko rakstu krājums “Dzīves kvalitāte Latvijā” nebūt nepaver bēdīgu ainu. Lūdzot aptauju dalībniekiem novērtēt savu apmierinātību ar dzīvi desmit ballu skalā, vidējais rādītājs ir 6,1. Vārdiski formulējot, tas ir “gandrīz labi” un, visticamāk, ne pietiekami. Tomēr gandrīz puse aptaujāto uzskatīja, ka viņu nākotnes nodomu īstenošanās pirmām kārtām atkarīga no viņiem pašiem, nevis no kādiem ārējiem spēkiem, kas ir priekšnoteikums, lai viņi paši sāktu ko darīt savas dzīves labad. Izplatītākās dzīves uzlabošanas stratēģijas Latvijas iedzīvotāju vidū ir šādas: strādāt (tā atbildējuši aptuveni 50 procenti), izrādīt iniciatīvu, nodrošināties, rūpēties, baudīt dzīvi – un tikai desmitā populārākā ir atpūšanās. Pētījuma autori secina, ka iniciatīvas bagātie un aktīvie arī ir tie, kuru dzīve Latvijā ir vislabākā.

Secinājums vienkāršs – pat ja neesam laimīgākie, mums ir priekšnoteikumi, lai par tādiem kļūtu.

Partijas tērēs, cik grib. Pagājušajā ceturtdienā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumus, kas paredz atteikties no priekšvēlēšanu izdevumu griestiem. Grozījumi paredz atcelt līdzšinējo prasību, ka partiju priekšvēlēšanu izdevumi nedrīkst pārsniegt 20 santīmus uz vēlētāju. Šāda norma Latvijā darbojas kopš 2004. gada.

Grozījumu autori ir Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas deputāti, un šādi viņi piedāvā dot brīvību priekšvēlēšanu aģitētājiem. Atgādināsim, ka tieši TP, kā arī Latvijas Pirmā partija bija aktīvākā tā saucamo “trešo personu” reklāmu izmantotāja. Šī shēma ļāva ar partijām nosacīti nesaistītām organizācijām tērēt neierobežoti daudz līdzekļu partiju slavināšanai. Atgādināšu, ka Augstākās tiesas senāta pērnā gada 3.novembra spriedums paredz – TP ar biedrības “Sabiedrība par vārda brīvību” starpniecību pārkāpa tēriņu griestus par vairāk nekā pusmiljonu, savukārt LPP ar nodibinājuma “Pa saulei” palīdzību – par vairāk nekā 300 tūkstošiem latu. Juridisko nepilnību dēļ par šādu rīcību sodīt nevar, taču, ja likuma grozījumi gūs deputātu vairuma atbalstu, pat šāda “formalitāte” vairs nebūs nepieciešama. Interesanti, ka inteliģences pārstāvji, kas piedarījās TP slavinošajās reklāmās, uz sabiedrības par atklātību “Delna” lūgumu komentēt jauno partijas iniciatīvu savās atbildēs bijuši izvairīgi.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija sper pretsoli – tā gatavojas iesniegt likuma “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” grozījumus, ziņo LETA. Tie paredz noteikt priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegumus. Likumprojekts trešajā lasījumā tika noraidīts 8. Saeimā. Aizliegt aģitāciju pilnībā būtu otra galējība, tiktu ierobežotas politiķu iespējas runāt ar vēlētājiem, un laikā, kad pilsoņu politiskā aktivitāte krītas, šāda likuma norma vēl vairāk atsvešinātu tos no tautas.

Pagājušajā nedēļā vienīgie labojumi, kas šajā likumā un likumā par pašvaldību vēlēšanām atbalstīti, – ka ikviens drīkst veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas nozīmē, ka to drīkst arī “trešās personas”, taču vienlaikus tas nozīmē, ka arī uz šīm ēnu organizācijām attiektos partiju finansēšanas likuma noteikumi, un arī tām nāksies iesniegt KNAB deklarācijas par saviem priekšvēlēšanu tēriņiem un pierādīt iztērētās naudas izcelsmi. Nedēļa pasaulē

Ukrainas “oranžo” cīniņš. Pirms vairāk nekā diviem gadiem pasaule priecājās par Ukrainas “Oranžās revolūcijas” panākumiem – toreiz opozīcijas līderis Viktors Juščenko apstrīdēja vēlēšanu rezultātus, pulcēja atbalstītājus, un tauta izgāja ielās, lai pieprasītu atkārtotas vēlēšanas. Tas bija rietumniecisko ideju uzvaras gājiens, kas spēja pulcēt daudz atbalstītāju un parādīja, ka vēl viena pēcpadomju telpa pagriež muguru Maskavai. Taču pa šiem diviem gadiem lielākais, ar ko Ukraina spējusi ieinteresēt pasauli, ir politiskie cīniņi, nespēja sastādīt valdību, prezidenta draudi atlaist parlamentu, politiskās pārbēgšanas un citi untumi.

Kāds ukraiņu paziņa man nesen mierinoši sacīja, ka tas viss ir normāli, jo revolūcija vienkārši apēd savus bērnus. Promaskaviski noskaņotais premjers Viktors Janukovičs, prezidenta Viktora Juščenko galvenais sāncensis, nu vairs nav tik promaskavisks, kāds bija pirms diviem gadiem. Savukārt prezidents V. Juščenko, kurš iestājās par tādu politiku, kas vērsta Rietumu virzienā, ir daļēji samierinājies, ka vēlmi pēc NATO un citiem Rietumu piederības simboliem tik viegli panākt neizdosies. Lielā mērā nepārtrauktus ķīviņus un nemierus noteic valsts vēsturiskais sadalījums austrumu un rietumu daļā, un katrā no šīm daļām pārsvaru gūst atšķirīgi noskaņojumi.

Taču nesaprašanās un intrigas vērpj ne tikai pretējās nometnes pārstāvošie politiskie spēki. Pēc “oranžo” spēku nākšanas pie varas viņu vienotības brīdis bija īss – nepagāja ne gads, un valdībā izcēlās korupcijas skandāls. V.Juščenko atlaida premjerministri Jūliju Timošenko, un kopš tā laika viņi ir konkurenti. Vīlušies “oranžās” valdības darbos, lielākā daļa ukraiņu pagājušajā gadā notikušajās vēlēšanās balsoja par revolūcijas laikā zaudējušā Viktora Janukoviča pārstāvēto Reģionu partiju. Pēc vairākus mēnešus ilgas tirgošanās V.Juščenko labāk bija gatavs premjera amatam izvēlēties sāncensi V.Janukoviču, nevis šo portfeli atdot kādreizējai sabiedrotajai.

Tomēr nekas jau nav mūžīgs – nesen J.Timošenko bloks noslēdza kārtējo vienošanos ar V.Juščenko atbalstošo partiju “Mūsu Ukraina”, lai prezidents pasludinātu pie varas esošās Reģionu partijas pieņemtos likumus par antikonstitucionāliem. Dokuments ir ļoti līdzīgs 2006. gada vidū izstrādātajām “oranžās koalīcijas” nostādnēm, kas tika sacerētas cerībā izveidot valdību. Šīs līdzības dēļ ir pamatotas aizdomas, ka jauno dokumentu piemeklēs līdzīgs liktenis kā pērn parakstīto. Toreiz, nespējot vienoties par amatu sadali, viena no koalīcijas partijām – sociālisti – pārbēga V.Janukoviča pusē.

Ja abiem sabiedrotajiem izdosies pierādīt, ka Reģionu partijas pieņemtie likumi ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju, tiem paveras cerība jaunu vēlēšanu sarīkošanai – to J.Timošenko un daļēji arī V.Juščenko partija visu šo laiku vēlējusies. Pagājušo reizi šāda iespēja bija pērnā gada vidū, kad vairākus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām partijas nespēja vienoties par koalīcijas izveidi. Toreiz prezidents V.Juščenko neizšķīrās par šo soli un piekrita vēlēšanās uzvarējušās partijas līderi V.Janukoviču iecelt premjera amatā. Savukārt gada sākumā V. Juščenko zaudēja pēdējo bastionu valdībā – ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks iesniedza atlūgumu, par iemeslu minot to, ka parlaments un valdība faktiski bija paralizējuši Ārlietu ministrijas darbu.

Kad revolūcija savus bērnus būs apēdusi un pāri paliks ne vairāk kā saujiņa “Napoleonu Bonapartu”, posms būs noslēdzies. Pagaidām nekas neliecina, ka tā varētu notikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi