Raksti

Viedokļi

Ēdam un domājam

Līga Eglīte

Elektroniskajā pastā ik pa laikam kāds aktīvists no kampaņas “Neapēd zemeslodi!” atsūta rekomendācijas, kā dzīvot pareizāk, saudzējošāk, dalās ar labi iesaiņotiem un koši noformētiem politiskiem un ekonomiskiem saukļiem.

Sākumā lasīju ar interesi, saglabāju interesantās ēdienu receptes, reiz pat par to rakstīju “Druvai”, bet šogad – viss. Esat apnikuši! Ukrainā notiekošā kara dēļ, Krievijas iebrukuma un postījumu dēļ šādai kampaņai nav jēgas. Tur ik minūti iet bojā daba, tiek saindēta augsne, ūdeņi, kosmiskā ātrumā neatgriezeniski zūd retas vietējās, endēmiskās augu un dzīvnieku sugas, bet daži zaļie radikāļi čīkst par lopkopības postu! Ukrainu ne velti dēvē par maizes klēti, kur pirms kara izaudzēja labību, pākšaugus, augļus un dārzeņus ne tikai sev, bet eksportēja uz daudzām valstīm. Te jādomā, kā palīdzēt, kā virzīt kampaņu šīs valsts vides atveseļošanas virzienā.

Ir jau ērti būvēt īslaicīgu popularitāti, izmantojot par ideoloģisko platformu Amerikā vai kur citur veidoto kampaņu. Tādās reizēs ir izdevīgi izmantot tekstu ar spilgtiem un iztēli rosinošiem faktiem kā līdzekli sabiedrības domāšanas ietekmēšanai. Laika trūkuma dēļ retajam pietiek pacietības analizēt, no kura kontinenta vai reģiona nāk ideja, piemēram, ka “lopkopība patērē pārāk daudz ūdens”. Latvijā tā nu it nemaz nav problēma, jo gadā nokrišņu ir vairāk, nekā tie iztvaiko, arī sald­ūdens krājumu mums pietiek. Un vispār – gotiņas un citi ganāmie lopiņi ūdeni nepatur sevī, tas nepazūd neatgriezeniski, jo dabā notiek aprite.

Ēšana un produktu izvēle nu jau vairāk nekā desmit gadus ir viena no sabiedrībā visvairāk apspriestajām tēmām. Vegānisma paveidu priekšā pat ārstnieciskās diētas “apklusušas”. Savukārt arī dietologi mēdz kļūdīties. Tad gaļu ēdām par daudz, tad “speķītim nav ne vainas”. Latvijā ar dīvaini piekoptiem uztura paradumiem var ātri kļūt slavens. TV šovos redzētais maldina, jo austeres, avokado, garneles un izmeklēts vīns nav “ciema zvaigznīšu” ikdienas maltīte, nav arī inteliģences un labas gaumes rādītājs, kur nu vēl vides resursu taupīšana. Tā nu sabiedrība dalās – ēdāji un neēdāji, “izvēlīgie kaķi” un citi. Labi, neēdat, ja uzskati vai principi neļauj, taču tā lai paliek jūsu izvēle, Zemes­lodei tik un tā vienalga.

Vai vides nevalstiskās organizācijas mūs piespiedīs mainīt tūkstošgadīgās uztura tradīcijas, atteikties no daudzveidības un “ēst tikai zāli”? Patiesībā pasaulē augkopībai piemērotas daudz mazāk platību nekā lopkopībai, apmēram viena piektdaļa, pārējās lauksaimniecības zemes derīgas lopkopībai. Ja rokam tālāk, tad šajā nozarē neiegūst tikai gaļu, pienu un ādas, bet vēl vienu ļoti nozīmīgu vielu, bez kā “tā zāle” labi neaugs – organisko mēslojumu. Viss ir līdzsvarā. Protams, var rakt iežus, pārstrādāt un iegūt brīnumpulverīšus un brīnumgranulas – minerālmēslus, taču tā vairs nav vielu aprite, bet gan tērēšana. Veseli ēduši!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *