Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Dzīvi svešumā var baudīt

Druva
23:00
05.10.2006
1

divus gadus dzīvo Īrijā

Pirms diviem gadiem devos prom no Latvijas, un ne jau aiz laba prāta. Biju spiesta to darīt un sekot mammai. Esmu beigusi Priekuļu tehnikumu, man ir sekretāres diploms. Pēc diploma iegūšanas gadu nostrādāju pastā. Alga, protams, bija maza, un tas mani pamudināja domāt par citām iespējām. Profesija man patīk, bet par pašreizējo atalgojumu neesmu gatava tajā strādāt. Ar vieglu sirdi iesniedzu atlūgumu. Vēlāk savu CV iesniedzu daudzās vietējās firmās. Varētu pat teikt, ka nebija tāda uzņēmuma, uz kuru nebūtu aizsūtījusi savu CV. Taču neviens man pat neatbildēja. Zinu, ka tas ir tikai normāli- atbildēt kaut vai ar atteikuma vēstuli, ka viņiem šobrīd nav vakantu vietu. Bet man

neviens pat neatbildēja. Bija pilnīgs klusums.

Cilvēki brauc prom, jo Latvijā ir pārāk zemas algas, bet cenas kā Eiropā. Es nevarēju aiziet atsevišķi dzīvot no vecākiem, jo nevarēju to atļauties.

Uz Īriju aizbraucu pirms diviem gadiem. Varētu teikt, ka sekoju mammai. Sākums

bija grūts. Emocijas ir neaprakstāmas. Jau lidostā, atvadoties no tuviniekiem un apzinoties, ka tuvākajā laikā viņus neredzēšu, bija grūti. Sākumā raudāju un skumu

pēc mājām, bet pamazām pieradu. Bija jāpierod pie klimata, no jauna jāapgūst valoda. Arī draugus tur atrast nevar. Patiesus draugus. Īrijā valda vilku likums – katrs cīnās tikai par sevi. Ātri sāku strādāt, un pirmā sajūta bija patīkama, kad nedēļas beigās saņēmu gandrīz trīskārtīgu algu nekā Latvijā

mēnesī. Sajūta ir patīkama, bet tas neatsver to, ka esmu prom no mājām. Tas nav tik viegli, kā varbūt kādam no malas liekas.

Domāju, ja man Latvijā varētu būt darbs, kur es uz rokas varētu nopelnīt trīs vai četrus simtus, nedomājot brauktu atpakaļ.

Aizbraucot uz Īriju, saskāros ar situāciju, ka neviens nepārbauda, vai un kā es protu strādāt. Bet kā Latvijā notiek darbinieku meklēšana? Viens no pirmajiem kritērijiem ir darba pieredze. Bet kā jaunam cilvēkam iegūt pieredzi, ja bez tās neņem darbā?

Ir diezgan muļķīgi, Latvijā es varu mācīties, iegūt divas augstākās izglītības, bet darbu iegūt tik un tā ir grūti. Pieļauju, ka mana problēma bija tā, ka nevēlējos iet prom no Cēsīm. Rīgā, protams, ir vieglāk sameklēt darbu, bet atkal ne manā pilsētā, bet Rīgā. Jā, visur tiek prasīta augstākā izglītība, bet kā lai es to iegūstu, ja man nav darba, naudas, ar ko segt mācību maksu. Tas ir kā apburtais loks. Domāju, ka šajā ziņā uzņēmēji nav pretimnākoši. Visi vēlas darbiniekus ar pieredzi, lai tie būtu perfekti. Tāpēc jaunajiem dzīvē ir grūti atrast vietu un sevi pierādīt.

Populārais teiciens, ka latvieši Īrijā vergo, lielā mērā ir tikai teiciens. Mēs aizbraucam labprātīgi un piekrītam strādāt par tādu algu, kādu apsola. Tā nav vergošana, mēs aizbraucam pēc savas gribas. Cita lieta, ka mēs esam spiesti doties prom no savas valsts. Neviens uz Īriju mūs aiz rokas nevelk.

Esmu arī informēta par izveidojušos stāvokli valstī. Daudzos uzņēmumos, skolās, iestādēs trūkst kva-lificētu darbinieku. Nesaprotu, kāpēc valstsvīri par to nedomā. Bet izbraukšana no valsts turpināsies, kamēr Latvijā neuzlabosies sociālais stāvoklis. Te man ir palicis tētis un brālis. Mamma strādā Īrijā un uztur ģimeni, kura palikusi Latvijā. Protams, tas nav normāli. Mēs esam šķirti, bet citu izeju neredzējām. Mamma Latvijā strādāja par pārdevēju. Un kāda ir pārdevējas alga? Nevar nosodīt cilvēkus, kuri vēlas kaut nedaudz labāk dzīvot un pelnīt. Godīgi sakot, pēc dzīves Īrijā, kad cilvēki redz un izjūt, ka var dzīvot citādāk, neviens nevēlēsies braukt atpakaļ un strādāt par 150 vai 200 latiem mēnesī. Tā ir pasakaina sajūta, ja vari ieiet veikalā un nopirkt visu, ko sirds kāro, neskatoties uz cenām un neskaitot makā pēdējos santīmus. Man ir prieks, ka dzīvē būšu to pieredzējusi un izbaudījusi.

Pieļauju iespēju, ka pēc pāris gadiem atgriezīšos Latvijā. Taču būtu jāpiespiež sevi sākt krāt naudu, jo līdz šim esmu dzīvojusi un baudījusi dzīvi. Tagad domāju, ka vajadzētu sākt to krāt , lai varētu atgriezties. Kamēr man nebūs iekrātas materiālās vērtības, atpakaļ neatgriezīšos. Šobrīd es uz Latviju atbraucu paciemoties. Arī jēdziens mājas manā uztverē ir izplūdis. Mājas sajūtas man pagaidām nav nekur. Ir iestājies jocīgs stāvoklis. Uz Latviju atbraucu, no tās aizbraucu. Tas ir kā pienākums, ar ko nelepojos.

Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi