Raksti

Viedokļi

Droši ceļu satiksmē un dati

Andra Gaņģe

Vai tiešām taisnība ekspertiem, kas saka, ka nav nemaz tik tālu laiks, kad automašīnu vadītāji nebūs vajadzīgi, būs tikai pasažieri? Tas notikšot, tiklīdz būs sasniegts pareizais tehnoloģiju līmenis un pieņemti tiesību akti.

Patiesībā jau tagad transport­līdzekļos iemontētas pietiekami gudras sistēmas, par kurām ikdienā neiedomājamies. Piemēram, sistēma, kas neļauj izbraukt no izvēlētās joslas. Kā saka autolietu zinātājs, rokas joprojām jātur uz stūres, taču uz īsu brīdi modrību zaudējis autovadītājs noteikti nekad neattapsies pretējā joslā. Jaunākās tehnoloģijas arī var patstāvīgi novērtēt, kāds ātrums ir drošs straujākā pagriezienā. Pēc pētnieku domām, automobiļu tehnika, kas ilgu laiku sniedza tikai ieteikuma rakstura ziņojumus, šobrīd jau aktīvi iesaistās braukšanā. Jaunāko automašīnu modeļu īpašnieki to, visticamāk, zina.

Tie, kas dzīvi izdzīvojuši no melniem ebonīta telefonu aparātiem, kuros sarunas pat ar netālo kaimiņu pilsētu bija jāpasūta dispečeram, gaidot savienojumu, līdz mūsdienu viedtālruņiem, kuros var skatīties TV tiešraides un pasekot paziņām, domāju, ticēs automašīnas spējai braukt bez vadītāja. Tie, kas savu dzīvi sākuši ar viedtālruņiem, būs pārliecināti. Vien, pieļauju, vecākai paaudzei varētu būt šaubas par to, kā tad varēs izvairīties no satiksmes negadījumiem?

Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Transporta inženierijas fakultātes profesors Vids Žuraulis skaidro: “Automašīnas sazināsies savā starpā, apmainīsies ar datiem par infrastruktūru, tostarp atsevišķiem ceļa elementiem vai pat satiksmes kontroles iekārtām. Šobrīd turpmāko progresu šajā jomā lielā mērā ierobežo datu aizsardzības problēmas, taču ražotāji tam pievērš lielu uzmanību. Ieguvumi ir acīmredzami – tas ļautu paaugstināt autonomo bremžu sistēmu efektivitāti, novērst apdzīšanu bīstamos posmos vai samazināt ātrumu.”

Par to, ka tehnoloģiskās ierīces kaut kādā veidā savā starpā sazinās, šaubu nav pat tiem, kuri neko nesaprot no mākslīgā intelekta, programmatūrām un tehnoloģiskajam iekārtām. Proti, arī šo rindu autorei. Domāju, daudziem bijis izbrīns, kā pēkšņi viedtālrunī parādās reklāma par tematu, kura informācija meklēta pavisam citā ierīcē, un kā jaunais televizors pats atrod pieslēgumu tālruņa internetam. Taču jāuzsver tas, ko zinātnieks min vienā pusteikumā – datu aizsardzība.

Aizvien vairāk un nopietnāk persona iekļūst uzraudzības tīmeklī. Ne jau tajā, par ko reizēm kāds skaļi neapmierināts, proti, ka pēc kādas publicētas informācijas var nojaust cilvēka slimību, uzzināt viņa adresi vai tālruņa numuru. Nu, tas, ko ikdienā sajūt medijos strādājošie. Dienesti skaidro, ka nedrīkst teikt, vai traģēdijā cietušais bijis vīrietis vai sieviete, vai bērns. Nedrīkst nosaukt precīzu vietu, kur nelaime notikusi. Un tad nu sanāk – kādā vietā kādā satiksmes negadījumā cieta kādi cilvēki, kāds bija dzērumā un izraisīja šo negadījumu, bet kāds tajā aizgāja bojā.

Lai man piedod visi tie, kas rūpējas par datu neizpaušanu, protams, tas ir svarīgi un vajadzīgi. Taču, sargājot mazos plankumiņus, vai sargājām to pašu lielāko – ikviena cilvēka katru soli?

Aizvien drošāki transporta līdzekļi un ceļu satiksme visai pasaules sabiedrībai ir nenovērtējams ieguvums, arī Latvijā tā tas ir, jo joprojām satiksmes negadījumos daudzi cilvēki iegūst traumas, kas pilnībā nav ārstējamas, un pietiekami daudzi arī aiziet bojā. Taču vai esam gatavi vēl vienai ļoti lielai iespējai datu monitorēšanā, uzkrāšanā? Vai spēsim tos nosargāt, un vai tie nekad nevarēs tikt izmantoti ļaunprātīgi?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *