Raksti

Viedokļi

Dokumentiem jābūt kārtībā

Sarmīte Feldmane

Ieejot kāda pašvaldības darbinieka kabinetā, acīs krīt ar dokumentiem nokrauts galds, plaukti vai skapji ar biezām mapēm. Katru rīcību un darbību mūsu ikdienā nosaka normatīvie akti, dzīvi regulējošo dokumentu iraizvien vairāk, to saturs aizvien garāks.

To pētījis Latvijas Paš­val­dību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. “Lai paš­valdību deputāts izlasītu visus normatīvos dokumentus, pieņemot, ka dienā viņš izlasa vidēji četras lapas, nepieciešami 316 gadi. Skaidrs, ka tas nav iespējams, tomēr tas nenovērš iespēju, ka paš­valdību deputāts par kāda normatīva nezināšanu tiks sodīts,” teicis M.Pūķis un uzsvēris: “Pār­regulējuma galvenais iemesls ir tieksme visas dzīves situācijas paredzēt normatīvajos dokumentos, kas savukārt vairo birokrātiju.”

Normatīvisma samazināšana arī bija galvenā tēma LPS 29. kongresā.
“Normatīvisms ir katra pārvaldes jautājuma sīka regulēšana likumos un noteikumos. Tas kaitē iedzīvotājiem, jo veidojas si­tuācija, ka bez jurista konsultācijas viņi pat nezina, kas atļauts, kas ne. Tas kaitē uzņēmējiem, jo kavē reakciju uz tirgus pieprasījumu un sadārdzina produktu. Tas kaitē paš­valdībām, jo neļauj lēti un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Nesamērīgi pieaug uzraudzības un kontroles izdevumi. Ja vēlamies straujāku ekonomisko un sociālo izaugsmi, valsts un paš­valdību spēki jāapvieno jaunas izpratnes veidošanā,”pamatojot kongresa tēmas izvēli, teica LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Kongresā tika atgādināts Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīkojums, kurā cita starpā teikts “.. ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī radīt priekšnoteikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai.” Taču, aizbildinoties ar Eiropas Savie­nības (ES) regulām, kā arī, lai dzīve it kā būtu vienkāršāka, tiek pieņemti aizvien jauni, kā arī biezāki kļūst agrāk izsludinātie likumi, apstiprinātie normatīvie akti. Pie­mēram, Uzņēmumu ienākumu no­dokļa likums – 1995.gads –6430 vārdu, 14 lpp., 2018.gads –14 000 vārdu, 30 lpp.

Viedokli kongresā pauda arī Valsts prezidents Raimondas Vē­jonis: “Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni par daudz. Jā­atzīst – tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties. Uzskatu, ka arī pašvaldībām te ir liels darba lauks cīņā ar birokrātiju. Pārskatot un vienkāršojot savus saistošos noteikumus, pašvaldības varētu rādīt piemēru Saei­mai un Ministru kabinetam, kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un atcelt nepamatotas prasības iedzīvotājiem.” R. Vē­jonis arī norādīja, ka vietvaru rosinājumam mazināt normatīvismu jāseko darbiem, un pirmām kārtām no pašvaldību puses.

G.Kaminskis uzsvēra, ka ministrijās arvien vairāk raksta politikas dokumentus, noteikumu un likumu projektus, veidojas dublējošas struktūras, cits citu novēro, kontrolē un soda, izvirza privātajam sektoram pat nepamatotas pra­sības, normatīvos palielina formālas prasības pret darbiniekiem. LPS atbalsta ierēdņu skaita samazinājumu, jo uzskata, ja samazināsim ierēdņu skaitu, būs darba­spēks privātajam sektoram. Paš­val­dību vadītāji pārliecināti – valsts iestādēm nav jāiejaucas likumīgu pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanā, turklāt paš­valdības pašas nevar samazināt normatīvismu, tas jādara kopā. “Ti­kai pārvarot normatīvismu, varēs uzlabot labklājību visas valsts teritorijā un pārtraukt depopulācijas krīzi,” uzskata G.Kaminskis.

Pašvaldību vadītāji pieņēma rezolūciju “Normatīvisma mazināšanas ceļa karte”.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte “Druvai” atzina, ka rezolūcija atklāj būtiskus jautājumus. “Bet, vai to iespējams realizēt, ir šaubas,” atzina E.Eg­līte un paskaidroja: “Pārbaudī­tāji taču neierodas, lai pārrunātu dzīvi, jo vienā dienā neieraudzīs, kas un kā notiek. Viņi var vērtēt dokumentus. Ne jau tikai Latvijā ir daudz normatīvu. Arī, piemēram, Zviedrijā to ir blāķiem.

Sauklis ir pareizs. Bet sabiedrība jau prasa normatīvus – ko drīkst, ko nedrīkst, vai mēra dēls drīkstēja to darīt, ja nevar īsti saprast, jāraksta regulējums. Nav normatīvo dokumentu – to vien dzirdam TV raidījumos. Sabied­rība grib zināt, tās pieprasījums ir – dodiet vainīgo, jo mana dzīve nav tāda, kādu kāroju.

Katram zvanītājam, anonīmam rakstītājam jāatbild, un pašvaldībai tas ir tikpat svarīgi, kā novada attīstības programmas izstrāde. Kāpēc kapsētā nav atvesta grants? Un tad rodas pārdomas, vai pirms simts gadiem kāds arī uz kapiem veda smilti, vai bija ūdens.

Kādreiz sapratām, ka ziedojums ir ziedojums, tagad jābūt aktiem, izlietojuma tāmei. Kādam šie dokumenti ir jāsakārto!
Būtiski – vai sabiedrība uzticas tiem, kurus ievēlējuši, vai vēlas katru dienu kontrolēt. Pamazām vien pašvaldību darbinieki pārvēršamies par datoru bakstītājiem un dokumentu lasītājiem, jo citam vienkārši nav laika.”

“Sākot nākamo valsts simtgadi, veidosim viedu Latviju, kurā būtu gan viedi resursi, gan viedi cilvēki, vieda ekonomika, vieda valsts un vieda pašvaldība,” teica LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *