„Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana par iespējama kukuļa saņemšanu publiskajā telpā izraisījusi dažādas atklāsmes par to, kā viņš līdz šim ir strādājis. Tomēr tas ir arī materiāls minējumiem, cik lielā mērā šie ir U. Magoņa personiskie tikumi un cik – plašāku nebūšanu izpausmes.
Daļa ekspertu savos vērtējumos par šādu pavērsienu neizteica īpašu pārsteigumu. Bija pat tādi, kuri apgalvoja: nav jautājums par to, kāpēc U. Magonis ir aizturēts, jautājums ir – kāpēc tikai tagad. Acīgākie norādīja, ka drīz pēc U. Magoņa apcietināšanas no Krievijas puses pienākušas ziņas, ka it kā sliežu remonta darbu dēļ caur Latviju, iespējams, samazināšoties kravu plūsma – to var skaidrot arī kā „Krievijas dzelzceļa” vadības reakciju uz sava kolēģa nedienām Latvijā. Galu galā, U. Magonim ir labas attiecības ar „Krievijas dzelzceļa” prezidentu Vladimiru Jakuņinu. Savukārt pērn Latvijas valdība, rūpējoties par savu tranzītu, iestājās pret „Krievijas dzelzceļa” un tā vadītāja, Vladimira Putina domubiedra, iekļaušanu Eiropas sankciju sarakstā.
Tomēr nebūtu slikti, ja atklāsmes par kāda valsts uzņēmuma vadītāja aizdomīgajiem darbiem – ja tādi ir bijuši – no dažādiem speciālistiem un zinātājiem izskanētu ne jau tikai tad, kad kārtis galdā ir metuši likuma sargi. Taču tagad ir tā, ka, piemēram, eksprezidents Valdis Zatlers kādā intervijā konstatē: U. Magonis savā amatā bija „monopolizējis visus sakarus ar Krieviju”, un darbs dzelzceļa nozarē ir bijis viņa „ģimenes bizness”. U. Magonis savā amatā stājās jau labu laiku, pirms V. Zatlers kļuva par prezidentu, un šo savu „ģimenes biznesu” viņš vadīja visu acu priekšā. Taču politiskā elite to vai nu neredzēja, vai arī izlikās neredzam.
Latvijas valdība un „Latvijas dzelzceļa” vadība savukārt stāsta, ka notikušais ir pārsteigums, un steidz uzsvērt, ka tas nebūt neliecina par kādām plašākām problēmām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsver, ka notikušais esot „viena atsevišķa cilvēka pārkāpums”. Tāpat viņa nesaskata satiksmes ministra Anrija Matīsa atbildību notikušajā. Arī pats ministrs skaidro, ka „Latvijas dzelzceļā” regulāri veikti auditi un citas pārbaudes un nekas nelikumīgs neesot konstatēts. Un, ja tā, tad ministrs, protams, neko nav varējis zināt par tumšiem darījumiem. „Neko tādu” politiskā elite acīmredzot nesaskatīja arī tajā, ka par U. Magoņa darījumiem jau vairākas reizes ir notikušas dažādas pārbaudes – tai skaitā par iespējamu naudas atmazgāšanu vai atrašanos interešu konfliktā. Pārbaudes līdz šim pamatu U. Magoņa darbības likumīguma apšaubīšanai nebija devušas. Tomēr, ja kādas amatpersonas ieņēmumu deklarācijas regulāri pēta KNAB, tas neliecina par to, ka šai amatpersonai būtu nevainojama reputācija. Līdz ar to būtu iederējusies kādas politiskās amatpersonas atbilstoša rīcība. Tā nenotika – dokumenti taču bijuši kārtībā.
Tanī pašā laikā ar nožēlu nākas atzīt, ka izskanējusī ideja par satiksmes ministra demisiju pašlaik nudien nav nekas vairāk kā Latvijas Reģionu apvienības mēģinājums par sevi atgādināt. Ar reāliem darbiem šī partija lepo-ties nevar – tai skaitā arī tāpēc, ka šī ir neliels opozīcijas spēks ar ierobežotiem politiskās vides ietekmēšanas resursiem. Pat ja no tā lielākoties sanāks tikai tukša klaigāšana, partija steidz izmantot izdevību, lai norādītu uz problēmām kādā no valdības kompetences jomām.
Taču konkrētajā situācijā ministram no amata atkāpties nudien nav pamata – vismaz, ja uzskatām, ka amatpersonas nomaiņas būtība ir vietā ielikt kādu, kurš amata pienākumus pildītu labāk un spētu novērst problēmas, ar kurām priekšgājējs nav ticis galā. Problēmas „Latvijas dzelzceļa” galvgalī nav A. Matīsa radītas – un, lai cik ciniski tas arī neskanētu, no viņa acīmredzot netiek prasīts arī neko šinī vidē mainīt. Līdz ar to, pat ja notiktu negaidītais un kaut kādā mistiskā veidā satiksmes ministrs tiktu nomainīts, nav nekāda pamata domāt, ka no tā nozarē kaut kas kļūtu citāds. Tā nenotiks, ja augstākajā politiskajā līmenī neparādīsies uzskats, ka problēmas ir un ka tās ir jānovērš. Vai plašākas problēmas „Latvijas dzelzceļā” un citos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos uzņēmumos ir? Kas to lai zina. Bez vēl kāda iespaidīga KNAB rīkota aresta arī pašlaik neviens ietekmīgais par to nerunās.
Kas attiecas uz pašu KNAB, tad U. Magoņa aizturēšana vienlaikus bija šīs iestādes zvaigžņu un skumju stunda. Tās veikums, lai ievāktu informāciju un noorganizētu operāciju, ir iespaidīgs. Taču skumji ir tas, ka par to iestādes priekšnieks acīmredzot nebija informēts. No amata atstādinātā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe ir nošāvusi divus zaķus ar vienu šāvienu – gan labi izdarījusi to, ar ko šai iestādei būtu jānodarbojas, gan iespērusi pret sevi naidīgi noskaņotajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. No trieciena, ka šāda operācija notikusi viņam aiz muguras, J. Streļčenokam varētu būt grūti atgūties. Tagad ir labāk nojaušams, kurš iestādes iekšējā konfliktā uzvarēs.
Komentāri