Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Divlitrenes un alkohola apkarošana

Jānis Buholcs
10:26
24.05.2017
2

Šomēnes Saeima vienojās no 2020. gada aizliegt tirgot alu lielajās plastmasas pudelēs. Prezidents Raimonds Vējonis likumu ir atsūtījis atpakaļ otrreizējai izskatīšanai. Tomēr arī viņš savās iebildēs akcentē alkohola iepakojuma aspektus, nevis citus elementus, kas jāņem vērā, lai mazinātu dzeršanu.

Prezidents cita starpā ir kritizējis aspektu, ka jaunās normas stāsies spēkā tikai pēc vairākiem gadiem. Tas ir pamatoti. Ja reiz vispār ir pa­nākta politiķu vienošanās, ka alu nevajadzētu tirgot divlitru pudelēs, garais pārejas periods nudien raisa jautājumus. Saeimas debatēs gan bija dzirdami skaidrojumi, ka alkohola ražotājiem ir nepieciešams laiks un ieguldījumi, lai varētu pielāgot rūpnīcas likuma prasībām. Tomēr arī tad Saeimas pretimnākšana šai nozarei šķiet pārspīlēta. Likuma grozījumu mērķis bija ierobežot alkohola patēriņu, un viens no veidiem, kā to darīt, ir pārlieku neaizrauties ar alkohola ražotāju komerciālo interešu balstīšanu.

Cits jautājums gan ir tas, cik lielu ietekmi uz dzeršanu un ar to sais­tīto postu šādi likuma grozījumi vispār spēj panākt. Liela apmēra iepakojums droši vien ir viens no elementiem, kas veicina patēriņu. Tomēr, ja deputāti domā, ka šādā veidā viņi ir izdarījuši kaut ko patiešām būtisku, lai cīnītos pret alkoholismu, viņiem derētu padomāt vēlreiz. Alus gan ir visvairāk patērētais alkohola veids Latvijā, tomēr ir arī vesela rinda citu populāru alkoholisko dzērienu – tostarp kokteiļi un stiprinātie vīni. Tie netiek tirgoti plast­masas pudelēs, taču tas nenozīmē, ka par to patēriņu nebūtu jā­uztraucas.

Turklāt iemesli, kāpēc daļa pircēju izvēlas dzert, bieži vien ir sais­tīti ar ko vairāk nekā tikai ar lē­tumu un ērtību. Vēlme pēc regulāra reibuma ceļas dažādu ekonomisko, sociālo un arī kultūras aspektu dēļ. Alkohola patēriņu veido ne tikai alkohola pieejamība, bet arī pircēju izvēle. Ir taču iemesli, kāpēc vieni, veikalā ieraugot lētu alkoholu, metīsies to pirkt un daudz, bet citi alkohola plauktam vispār nepiegriezīs vērību. Līdzīgā kārtā vēsture rāda, ka pat “sauso likumu” efektivitāte ir apšaubāma. Motivētie klienti atradīs, kā pie dziras tikt ar citiem līdzekļiem, bet motivētie biznesmeņi spēs uz aizlieguma pamata izveidot nelegālu uzņēmējdarbību.

Arī R. Vējonis ir norādījis, ka būtu jāmeklē jauni un labāki veidi, kā vērsties pret alkohola lietošanu. Tiesa, viņa padomi Saeimas pieņemtā likuma sakarā īpaši tālāk par alkohola iepakojumu nesniedzas. Viņš ir aicinājis apsvērt iespēju vispār atteikties no alkohola pārdošanas plastmasas pudelēs.

Prezidents pareizi norāda: nebūtu pieļaujams, ka likuma grozījumu ieviešanas dēļ palielinās saražotā plastmasas iepakojuma apjoms. Ir paredzams, ka tieši tā tas arī notiks: liela daļa cilvēku, kas iepriekš pirka vienu divlitreni, tagad pirks divas litra pudeles. Sa­vu­kārt šīs pudeles, visticamāk, tiks nevis pārstrādātas, bet nonāks vai nu izgāztuvēs, vai arī gluži vienkārši tiks nomētātas, kur pagadās. Protams, arī stikla taras gadījumā notiks kaut kas līdzīgs. Tomēr stikls, atšķirībā no plast­masas, videi nodara mazāku kaitējumu.

Taču tādā gadījumā stāstam būtu jābūt nevis tikai par alkohola apriti, bet gan par iepakojuma regulēšanu Latvijā vispār. Arī šis jautājums jau sen gaida sakārtošanu, un likumdevējiem un likumu iniciatoriem vajadzētu pie tā ķerties klāt tieši, nevis nodarboties ar nepilnīgiem un aplinkus risinājumiem.

Tas nozīmētu izstrādāt jaunu kār­tību par iepakojumu un taras apriti, kas attiektos uz visiem patēriņa produktiem, ne tikai uz alkoholu. Šādai kārtībai būtu jāmazina tetrapaku un vienreiz lietojamā plast­masas iepakojuma lietojums un jā­veicina pārstrādājamā vai vairākkārt izmantojamā iepakojuma izmantojums.

Jau tagad šur tur Eiropā ir kārtība, ka, pērkot dzērienu un vienlaikus nododot iepriekš lietoto pudeli, nav jāmaksā par taru. Dažviet ir sastopami plastmasas un stikla iepakojuma automāti, kas pret nodoto taru vai nu izsniedz naudu, vai arī kuponu, kas veikalā ļauj iegādāties jaunu produktu ar atlaidi. Šādi automāti ir izvietoti tirdzniecības vietās, tādējādi tie ir ērti pieejami un to izmantošana nesaistās ar došanos uz speciāliem nodošanas punktiem. Prezidents, kuram, kā redzams, rūp gan sabiedrības veselība, gan vides aizsardzība, va­rētu izmantot savu ietekmi, lai virzītu šāda veida iniciatīvas.

Kas attiecas uz alkohola apriti, tad ierobežot pieprasījumu pēc stiprās dziras ir grūti – tas, protams, nenozīmē, ka darīt nevajag neko. Problēma jau ir nevis pašā alkoholā, bet gan iemeslos, kāpēc cilvēki dzer. Te runa ir gan par kaitnieciskām tradīcijām, kur dzert ir “norma” un atteikties to darīt kompānijā ir “nepieklājīgi”; gan par nespēju justies labi bez regulāra reibuma, gan ekonomisko un sociālo vidi; gan izglītības, izpratnes līmeni un cilvēku iekšējo motivāciju.

Tas nav nekas tāds, ko var risināt ar vienu vai pāris likumiem. Tas ir sarežģīts un ilgtermiņa darbs, turklāt bez garantēta pozitīva iznākuma. Tomēr, ja deputāti nudien ir noraizējušies par alkohola patēriņu Latvijā, viņiem vajadzētu sākt nopietni rīkoties jau tagad.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
38

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
35

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi