Raksti

Viedokļi

Digitālie līderi uz papīra vai dzīvē?

Jānis Gabrāns

Baltijas valstu sasniegumi digitālās transformācijas pilnveidē vairākkārt minēti kā veiksmīgs piemērs Eiropas Savienībā (ES).

Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrs Juris Pūce ES telekomunikāciju ministru augsta līmeņa videokonferencē vakar iepazīstināja ar Latvijas pieredzi, kā veiksmīgi ieviest un pilnveidot digitālus risinājumus valsts pārvaldē un nodrošināt plašu digitālo pakalpojumu pieejamību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izplatītajā paziņojumā citēts ministra Jura Pūces teiktais: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības. Esam patiesi gandarīti un lepni, ka Baltijas valstis ir piecu labāko valstu topā publiskās pārvaldes pakalpojumu ieviešanā un lietošanā ES valstu vidū. Vācijas ekonomikas ministra ielūgums ir apliecinājums tam, ka esam digitālie līderi. Citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Mūsu iedzīvotājiem ir pieejama ērta un valsts nodrošināta digitālā identitāte, kā arī Baltijas valstis realizē veiksmīgu pārrobežu sadarbību vienotas digitālās vides izveidei reģionā, piemēram, nodrošinot iespēju saņemt kaimiņvalsts e-pakalpojumus, veicot pārrobežu dronu lidojumu testus, kā arī digitāli kopparakstot ministru līmeņa vienošanās. Latvija viena no pirmajām atbalstījusi gan Eiropas datu stratēģiju, gan harmonizētu pieeju ES datu telpas ietvara izveidei, kā arī veicinājusi mākslīgā intelekta regulējumu un plašāku lietojumu.”

Izlasot šo tekstu, varētu sist sev uz pleca, redz, kādi mēs, latvieši, malači! Lai tie citi brīnās, ko varam! Tas nekas, ka puse no ministra teiktā atgādina Ķīnas ābeci un latvietim – parastajam nav īsti saprotama, bet, ja reiz tik gudri pateikts, tad jau ir labi! Tiesa, tikai līdz brīdim, kamēr nenākas saskarties ar n-tajām programmām, datu bāzēm, kas pastāv mūsu mazajā valstī un kuras cita ar citu pārsvarā nav sinhronizētas.

Nezin, vai ministrs kā vienu no piemēriem min bēdīgi slaveno e-veselību, kurā tika iztērēti neskaitāmi miljoni, bet rezultātā čiks vien sanāca. Saeimas deputāti atzina, ka strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre šo sistēmu nosauca par nepareizi ieņemtu bērnu un apturēja tās tālāku attīstību.

Tikmēr cilvēkam mūsu digitālajā laikmetā, ejot no ārsta pie ārsta, jānēsā līdzi visi norīkojumi, analīžu izdrukas, diski ar datortomogrāfa datiem un vēl, un vēl, jo šī informācija nav pieejama vienotā e-veselības platformā. Vai te var runāt par vienotu ekosistēmu?

Arī sarunās ar pašvaldību speciālistiem, kuri strādā ar dažādu ministriju datu bāzēm, nākas dzirdēt, ka valstī absolūti nav vienotas pieejas. Pat veicot vienkāršas funkcijas, jāstrādā ar četrām piecām dažādām sistēmām, kur dati jāievada manuāli, jo tās nesinhronizējas. Daļu programmu uztur privātie uzņēmēji, daļu – valsts, katrai ministrijai ir savas programmas un datu bāzes, tas viss ir sarežģīti un laikietilpīgi. Lietotāja ērtības netiek ņemtas vērā.

Kā gan tas saskan ar ministra teikto: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības.”

Jāsecina, ja ministrs velk paralēles ar fizisko telpu un principiem, top skaidrs, kāpēc arī 30 gadus pēc neatkarības neesam pratuši sakārtot kaut vienu nozari. Tāpēc ka katrs to deķīti velk uz savu pusi, katram savs krēsls ir svarīgākais, katra ministrija funkcionē kā atsevišķa karaļvalsts, un tas viss summējas bardakā, ko tikai ministri var saukt par vienotu ekosistēmu.
Redzot, kā tapa e-veselība un citas ministriju programmas, rodas pamatots iespaids, ka tā ir iespēja apgūt Eiropas fondu naudu. Ja parēķinātu, cik šajā jomā nelietderīgi iztērēti līdzekļi, tā būtu baisa summa. Par to, ļoti iespējams, varētu noalgot pasaulē labākos programmētājus, kas spētu izveidot vienotu visu valsti, ministrijas aptverošu sistēmu, kas būtu droša, saprotama, vienkārša un ērti lietojama.

Bet nevar jau teikt, ka ministrs sapinies gudrās frāzēs un runā tikai nepatiesību. Nē, katrā runā jau ir grauds patiesības, kas ir ļoti pareizi pēc retorikas pamatiem. Ja cilvēks redz, ka viens fakts ir pareizs, viņš var iedomāties, ka viss teiktais ir patiesība.
Jo nevar apstrīdēt teikto, ka citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Taisnība, ir tikai jautājums, cik produktīvi mēs to protam izmantot? Protams, var jau nopirkt vismodernāko, jaudīgāko un dārgāko mobilo telefonu, sist sev uz pleca, redz, kāds es malacis, bet lietot to tikai zvanīšanas funkcijai, retos gadījumos nosūtot arī kādu īsziņu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *