Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Digitālie līderi uz papīra vai dzīvē?

Jānis Gabrāns
13:09
20.10.2020
1

Baltijas valstu sasniegumi digitālās transformācijas pilnveidē vairākkārt minēti kā veiksmīgs piemērs Eiropas Savienībā (ES).

Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrs Juris Pūce ES telekomunikāciju ministru augsta līmeņa videokonferencē vakar iepazīstināja ar Latvijas pieredzi, kā veiksmīgi ieviest un pilnveidot digitālus risinājumus valsts pārvaldē un nodrošināt plašu digitālo pakalpojumu pieejamību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izplatītajā paziņojumā citēts ministra Jura Pūces teiktais: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības. Esam patiesi gandarīti un lepni, ka Baltijas valstis ir piecu labāko valstu topā publiskās pārvaldes pakalpojumu ieviešanā un lietošanā ES valstu vidū. Vācijas ekonomikas ministra ielūgums ir apliecinājums tam, ka esam digitālie līderi. Citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Mūsu iedzīvotājiem ir pieejama ērta un valsts nodrošināta digitālā identitāte, kā arī Baltijas valstis realizē veiksmīgu pārrobežu sadarbību vienotas digitālās vides izveidei reģionā, piemēram, nodrošinot iespēju saņemt kaimiņvalsts e-pakalpojumus, veicot pārrobežu dronu lidojumu testus, kā arī digitāli kopparakstot ministru līmeņa vienošanās. Latvija viena no pirmajām atbalstījusi gan Eiropas datu stratēģiju, gan harmonizētu pieeju ES datu telpas ietvara izveidei, kā arī veicinājusi mākslīgā intelekta regulējumu un plašāku lietojumu.”

Izlasot šo tekstu, varētu sist sev uz pleca, redz, kādi mēs, latvieši, malači! Lai tie citi brīnās, ko varam! Tas nekas, ka puse no ministra teiktā atgādina Ķīnas ābeci un latvietim – parastajam nav īsti saprotama, bet, ja reiz tik gudri pateikts, tad jau ir labi! Tiesa, tikai līdz brīdim, kamēr nenākas saskarties ar n-tajām programmām, datu bāzēm, kas pastāv mūsu mazajā valstī un kuras cita ar citu pārsvarā nav sinhronizētas.

Nezin, vai ministrs kā vienu no piemēriem min bēdīgi slaveno e-veselību, kurā tika iztērēti neskaitāmi miljoni, bet rezultātā čiks vien sanāca. Saeimas deputāti atzina, ka strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre šo sistēmu nosauca par nepareizi ieņemtu bērnu un apturēja tās tālāku attīstību.

Tikmēr cilvēkam mūsu digitālajā laikmetā, ejot no ārsta pie ārsta, jānēsā līdzi visi norīkojumi, analīžu izdrukas, diski ar datortomogrāfa datiem un vēl, un vēl, jo šī informācija nav pieejama vienotā e-veselības platformā. Vai te var runāt par vienotu ekosistēmu?

Arī sarunās ar pašvaldību speciālistiem, kuri strādā ar dažādu ministriju datu bāzēm, nākas dzirdēt, ka valstī absolūti nav vienotas pieejas. Pat veicot vienkāršas funkcijas, jāstrādā ar četrām piecām dažādām sistēmām, kur dati jāievada manuāli, jo tās nesinhronizējas. Daļu programmu uztur privātie uzņēmēji, daļu – valsts, katrai ministrijai ir savas programmas un datu bāzes, tas viss ir sarežģīti un laikietilpīgi. Lietotāja ērtības netiek ņemtas vērā.

Kā gan tas saskan ar ministra teikto: “Latvija digitālo telpu attīsta kā vienotu ekosistēmu, kas pielīdzināma mūsu fiziskajai telpai un attīstās pēc tādiem pašiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības.”

Jāsecina, ja ministrs velk paralēles ar fizisko telpu un principiem, top skaidrs, kāpēc arī 30 gadus pēc neatkarības neesam pratuši sakārtot kaut vienu nozari. Tāpēc ka katrs to deķīti velk uz savu pusi, katram savs krēsls ir svarīgākais, katra ministrija funkcionē kā atsevišķa karaļvalsts, un tas viss summējas bardakā, ko tikai ministri var saukt par vienotu ekosistēmu.
Redzot, kā tapa e-veselība un citas ministriju programmas, rodas pamatots iespaids, ka tā ir iespēja apgūt Eiropas fondu naudu. Ja parēķinātu, cik šajā jomā nelietderīgi iztērēti līdzekļi, tā būtu baisa summa. Par to, ļoti iespējams, varētu noalgot pasaulē labākos programmētājus, kas spētu izveidot vienotu visu valsti, ministrijas aptverošu sistēmu, kas būtu droša, saprotama, vienkārša un ērti lietojama.

Bet nevar jau teikt, ka ministrs sapinies gudrās frāzēs un runā tikai nepatiesību. Nē, katrā runā jau ir grauds patiesības, kas ir ļoti pareizi pēc retorikas pamatiem. Ja cilvēks redz, ka viens fakts ir pareizs, viņš var iedomāties, ka viss teiktais ir patiesība.
Jo nevar apstrīdēt teikto, ka citas ES valstis novērtē Latvijas iedzīvotājiem pieejamo ātrgaitas internetu un mobilo internetu, kas mūs ierindo ES un OECD valstu līderos mobilo pakalpojumu izmantošanā. Taisnība, ir tikai jautājums, cik produktīvi mēs to protam izmantot? Protams, var jau nopirkt vismodernāko, jaudīgāko un dārgāko mobilo telefonu, sist sev uz pleca, redz, kāds es malacis, bet lietot to tikai zvanīšanas funkcijai, retos gadījumos nosūtot arī kādu īsziņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi