Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Deputāti un dzīvnieki cirkā

Jānis Buholcs
16:51
21.06.2017
4

Pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus. Veidi, kā daži deputāti mēģināja stā­ties ceļā šai iniciatīvai, bija visai krāšņi. Iniciatīva par savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā ceļu politiskajos koridoros sāka 2015.gadā. Tai pēc sarunām ar dzīv­nieku aizsardzības speciālistiem tapt palīdzēja Pārtikas un veterinārais dienests. Tajā pašā gadā Zemkopības ministrija izveidoja Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi, kurā bija pārstāvji gan no valsts iestādēm, gan zinātniskajām institūcijām, gan dzīvnieku speciālistiem. Tās paspārnē veidotā darba grupa izstrādāja likuma grozījumu priekš­likumus.

Šis ceļš bijis ilgs, tomēr pēc būtības iniciatīvā par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu cirkā nav nekā īpaši diskutabla. Savvaļas dzīvnieku dresēšana ir dzīvnieku mocīšana bez nozīmīga ieguvuma. Kāpēc gan lai lācim būtu jā­brauc ar divriteni un tīģerim jālec cauri degošam riņķim? Tikai tāpēc, lai cilvēks varētu papriecāties un gūt apmierinājumu par spējām pakļaut citas dzīvības formas. Cirka izrādes tiek veidotas skaļas, priecīgas, taču skatītāji nezina, kā dresētāji dzīv­niekus piedabū izpildīt attiecīgos trikus. Viņi cenšas stāstīt, ka pret dzīvniekiem izturas labi un ka dzīvniekiem šis darbs patīk. Taču grūti iedomāties, ka savvaļas dzīvniekus tiem neraksturīgas darbības varētu iemācīt vien ar maigiem vārdiem un glāstiem. Papildu tam šiem dzīvniekiem lielākā daļa mūža jāpavada šauros ie­žogojumos. Ceļojošā cirka gadījumā klāt nāk papildu neērtības.

Daļa līdzšinējā cirka atbalstītāju uzskata, ka šis viss ir ļoti labi. Ve­cā­ki ar bērniem varot cirkā skatīties dzīvniekus – viņiem va­jagot izrādes prieku, nevis domāt, kas paliek noslēpts skatienam. Tātad cilvēkam atļauts viss, ja vien tā lab­patīk. Dažas balsis dzīvnieku draugiem ir pārmetušas pārmērīgu zvēru cilvēciskošanu – tas ir, cilvēkam raksturīgu īpašību un emociju piedēvēšanu tām radībām, kas ko tādu nemaz nejūt. Tas ir absurds. Dzīvniekiem ir spēja just sāpes, stresu, bailes, dusmas.

Protams, cilvēki ne vienmēr ir uzskatījuši šādi. Līdz ar to viens no mūsdienu rietumu filozofijas tēviem, franču filozofs Renē De­karts savulaik dzīvu uzšķērda un izķidāja suni. Viņš uzskatīja, ka dzīvniekiem nav dvēseles, tādēļ tiem nav arī apziņas un tie nejūt sāpes – to reakcija uz sāpēm esot vien cilvēkiem raksturīgās sāpju reakcijas imitācija.

Taču diezin vai mūsdienās varētu atrast daudz cilvēku, kas piekristu šādai interpretācijai. Tādus mēs drīzāk uzskatītu par sadistiem. Mūsdienās zinām, ka sāpju jušanas fizikālie procesi zīdītājiem un cilvēkiem ir visai līdzīgi. Arī sāpju izraisītās uzvedības izmaiņās ir daudz līdzību: līdzīgi kā cilvēki, arī daudzi dzīvnieki lielās sāpēs mēdz izvairīties no sabiedrības, mazāk ēd, sirds ritms paātrinās un ciešanas izsaka ar bal­si.

Gluži tāpat kā mūsdienās par normu netiek uzskatītas izrādes, kurās skatītāju izklaidei tiek iesaistīti cilvēki ar fiziskām īpatnībām vai invaliditāti, ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvnieki nav plikas izklaides objekts. Ja ir vēlme uzzināt kaut ko par dzīvnieku pasauli, tie jāvēro dabiskajā vidē. Cirks par dzīvnieku dabu neko daudz pastāstīt nevar.

Dzīvnieku aizstāvju darbam ir visai savdabīgi pretinieki. Viena no šādām politiķēm ir Jūlija Ste­pa­ņenko, kas pārstāv partiju “Sa­skaņa”. Likuma grozījumu izskatīšanas reizēs Saeimā viņa sākotnēji mēģināja panākt, ka norma par savvaļas dzīvnieku aizliegumu cirkā tiek izslēgta, pēc tam cen­tās to būtiski mīkstināt. Pa­gā­ju­šajā ceturtdienā viņa pat stāstīja, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji esot šaura interešu grupa, kas citviet Ei­ropā saistīta ar iekšzemes terorismu. Saprāta balsi viņa raksturoja kā “deputātu terorizēšanu”.

Vēl viens “domas gigants” Saeimā ir Valdis Kalnozols (ZZS). Viņš Saeimas debatēs stāstīja, ka notiekot sociālais eksperiments ar Latvijas sabiedrību – sabiedrības vairākums piekrītot zvēru izmantošanai cirkā, bet Saeima tomēr nobalsojusi par aizliegumu. Šo situāciju viņš salīdzināja ar televīzijā redzētu raidījumu, kur sarunu gaitā tiek atrasti iegansti, lai sievieti pārliecinātu, ka krāpt vīru ir pieļaujami.

Ir grūti atrast loģikas ķēdi, kas paskaidrotu, kā publiska diskusija, kuras laikā lēmuma pieņēmējiem tiek sniegti argumenti par to, kāpēc būtu jāpieņem attiecīgs lēmums, ir uzskatāma par “sociālu eksperimentu”. Vēl grūtāk ir saprast, kā iestāšanos pret to, ka dzīvniekiem tiek nodarītas ciešanas, var sasaistīt ar ideju, ka krāpšana ir normāla.

Saeimas gala balsojums tomēr parādīja, ka šādu deputātu Saeimā ir mazākums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi