Raksti

Viedokļi

Depozītsistēma ir vajadzīga

Jānis Gabrāns

Aptaujas un pētījumi vēsta, ka iedzīvotāji pret depozīta sistēmu kopumā noskaņoti pozitīvi. Kāda pētījumu centra SKDS aptauja šī gada sākumā liecina, ka to atbalsta 84% respondentu.

Tiesa, citas aptaujas vēsta, ka lielākā daļa iedzīvotāju nepārzina, kādus iepakojumus sistēmā varēs nodot. Viņi uzskata, ka varēs nodot arī tādus iepakojumus, ko šobrīd nav plānots iekļaut sistēmā, tas varētu sagādāt zināmu vilšanos. Taču kopumā arī aptaujātie cēsnieki uz to raugās pozitīvi, lai gan zināšanas par šo sistēmu ir ļoti dažādas.

Beziepakojuma veikala īpašniece Agnese Gaidelione atzīst, ka nav iedziļinājusies Latvijā piedāvātajā depozīta sistēmas modelī, taču pārliecinājusies par tās priekšrocībām Vācijā: “Man ir pozitīva pieredze, atzīšos, bija dīvaini konstatēt, ka Latvijā pudele jāizmet atkritumos, kaut arī šķirošanai paredzētajos, ka to nevar atgriezt veikalā, lai saņemtu naudu. Ja ejam Vācijas modeļa virzienā, ja necenšamies izdomāt jaunu velosipēdu, rezultātam vajadzētu būt labam. Bet tiešām nezinu, kas visos normatīvajos aktos ierakstīts ar smalku druku, nezinu, kā šī sistēma tiks ieviesta un pielietota. Lai nesanāk pēc principa, ka gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.”

Par depozīta sistēmu runāts sen, taču tās pretinieku balsis vienmēr izrādās skaļākas, un process virzās ļoti lēnām. Aprīlī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera prezentēja pētījumu, kurā konstatēts, ka, ieviešot depozīta sistēmu Latvijā dzērienu iepakojumam, tajā nonāktu aptuveni tikai seši procenti no kopējās tirgū esošās iepakojuma masas. Tāpēc depozīta sistēmas ieviešana Latvijā negarantēs
nedz atkritumu apjoma sarukumu, nedz gudru to apsaimniekošanu. Uzliekot uzņēmējiem pienākumu sistēmā investēt vairākus desmitus miljonus eiro, valsts būs ieviesusi neefektīvu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

“Šī ir iespēja Latvijai nepieļaut citu valstu kļūdas, ieviešot depozīta sistēmu tikai nelielai daļai no dzērienu iepakojuma veidiem, bet nākt klajā ar jauniem, inovatīviem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ļautu patērētājiem atgriezt plašāku loku atkritumu,” prezentējot pētījumu, teica LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Norādīts, ka arī citu valstu pieredzes vērtējums atklāj – sistēmas ieviešanas izmaksas ievērojami pārsniedz ieguvumus atkritumu apsaimniekošanas rādītājos. Tāpat sistēma nav uzskatāmi palīdzējusi samazināt atkritumu daudzumu dabā.

Portālā irir.lv publicētajā Lietuvas depozīta sistēmas operatora padomes priekšsēdētāja Sauļus Galadauska viedoklī lasāms, ka taras depozīta sistēma Lietuvā darbojas kopš 2016. gada februāra un situācija arvien uzlabojas: “Ja pirmajā gadā iepakojuma savākšanas rezultāti bija 74%, 2017. un 2018. gadā šo rādītāju palielinājām līdz 92%, sasniedzot ES direktīvas noteiktos mērķus par 90% iepakojumu pārstrādi. Mums pat nenācās gaidīt līdz direktīvā noteiktajam 2030. gadam, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, ceram, ka arī šogad sasniegsim vismaz 92%.
Arī iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar esošo sistēmu. Veicot patērētāju socioloģiskās aptaujas, varam redzēt, ka 87% pamanījuši, ka apkārtējā vide kļuvusi tīrāka. Un kā gan ne – tie ir 360 miljoni savākto vienību, kas pirms tam tika apglabāti poligonā vai izmesti vidē. Turklāt sistēma mudinājusi Lietuvas iedzīvotājus uzmanīgāk šķirot arī citus atkritumus, to var izskaidrot pavisam vienkārši: ja agrāk daudzi
nešķiroja atkritumus, tagad viņi spiesti to darīt, finansiāla stimula vadīti, un līdz ar pudeļu šķirošanu iedzīvotāji sākuši šķirot arī citus iepakojuma veidus.”

Tātad sistēma strādā sekmīgi, arī cēsnieks Juris Bērziņš ir pārliecināts par to: “Ja tā labi darbojas Igaunijā, Lietuvā, kāpēc lai nedarbotos Latvijā? Man ir savas domas, kāpēc mums tās ieviešana notiek tik lēni, bet tā gan ir tikai mana versija. Proti, atkritumu apsaimniekotājiem ir izdevīga esošā sistēma, tiklīdz to cenšas mainīt, viņi ir neapmierināti. Bet tā ir normāla reakcija.

Manuprāt, šādai sistēmai vajadzētu būt jau sen, un tas jau nebūs nekas jauns. Varam atcerēties, ka savulaik piena pudeles nesām nodot uz veikalu, jo par tām maksāja vērā ņemamu cenu. Cilvēki grib šķirot atkritumus, ja viņiem par to vēl atlēktu kāds eiro cents, viņi būtu tikai priecīgi. Vajag šo sistēmu vienreiz sakārtot, palaist, lai strādā.”

Arī pensionāre Anita norāda, ka šī sistēma, visticamāk, palīdzētu dabu padarīt tīrāku: “Šīs sistēmas pretiniekiem vajadzētu pastaigāt par taciņu uz Dukuriem, tad atklāsies tās pārsteidzošais tukšo alus plastmasas pudeļu klājiens. Neticu, ka tie, kuri pudeles tukšo, nometīs tās turpat, ja par tām varēs saņemt kādus 10 centus. Viņi savāks ne tikai savas pudeles, bet apsekos apkārtni, vai kāds nav nometis savējo.”

Bet jebkuru sistēmu jau var nobremzēt, liekot to pilnveidot, uzlabot, papildināt, kā rezultātā tā tiešām kļūst neefektīva un pārlieku dārga. Līdzīgi ar vēlmi panākt, lai nodot varētu iespējami plašākus iepakojuma veidus. Tas, visticamāk, novedīs pie tā, ka neviens nevēlēsies šo sistēmu ieviest.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *