Raksti

Viedokļi

Darītāji uz Eiropu raugās pozitīvāk

Līga Salnite.

Laikā, kad kaimiņu lielvalsts gatavojas Uzvaras dienas svinībām, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta diena, kad likts pamatakmens šīs savienības tapšanā.

Ik gadu 9.maijā arī Latvijā norit dažādi informatīvie pasākumi par un ap ES jautājumiem. Aug jau ES dzimusī paaudze, tomēr zemi apstrādā un saimnieko vēl viņu vecāki un vecvecāki, kuriem dalība ES ir nesusi kādas noteiktas pārmaiņas dzīvē. Vai pēdējos gados ir mainījusies lauku cilvēku attieksme pret ES, “Druva” vērtēja kopā ar sociologiem un lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju vadītājiem.

Gan statistiski, gan noskaņojuma ziņā vērojamas divas galējības, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. “Pēc iestāšanās ES lauksaimnieku vidū ir palielinājies pat miljonāru skaits, bet tajā pašā laikā kopš 2004.gada izzudis daudz mazo saimniecību, pat tūkstoši,” teic M.Cimer­manis. Tā nav tikai Eiropas politikas vaina, bet arī vietējo speciālistu nepietiekamā kapacitāte nodot un izskaidrot iespējas, kā arī lauksaimnieku piesardzība vai nespēja mācīties, investēt attīstībā, izmantot iespējas – reaģēt tā, lai ES piedāvāto izmantotu savā labā. “Varētu teikt, ka būtiskie rādītāji uzlabojas, jo īpaši ražošanā, bet sociālā nozīmē – kooperācijā, iesaistīšanās un iniciatīvu jomā – mēs, lauksaimnieki, kļūstam vājāki un esam kļuvuši pat par tādiem kā čīkstuļiem.”

Pēdējā laikā redzami kritusies lauksaimnieku interese par izglītojošiem pasākumiem. LLKC vadītājs neslēpj mulsumu: “Nevar saprast, vai tas ir tādēļ, ka viss ir pārāk labi, vai arī cilvēki ir atmetuši cerības saņemt palīdzību no Eiropas un paļaujas tikai uz saviem spēkiem.”

Arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmis­tre atzīmē, ka pozitīvāk uz Eiropas tēlu raugās tie, kuri ir aktīvāki un ātrāk spēj reaģēt uz pārmaiņām. Taču šajā ziņā viņa norāda tieši uz nacionāla līmeņa nekonsekvenci, ne lielo Eiropas politiku. “Eiropā patiesībā jebkādi grozījumi vai izmaiņas nenotiek tik bieži, tā ir mūsu pašu lieta – šeit gandrīz katru gadu kaut kas mainās,” komentē M.Dzelz­ka­lēja-Burmistre, norādot gan uz nepārtrauktiem mainīgajiem projektu atlases kritērijiem un pri­oritātēm, gan pieļaujamajiem minimālo vai maksimālo summu sliekšņiem. “Un tad jau arī rodas tā neapmierinātība, kad kāds nav paspējis atsaukties piedāvājumam,” secina organizācijas pārstāve, piebilstot, ka arī joprojām komplicētie birokrātiskie mehānismi ES struktūrās, tātad arī jebkurā lauksaimniekam nozīmīgā procesā, neuzlabo ES tēlu. “Bet nav jau viss slikti. Ir daudz kā laba, gan nauda, ko var saņemt projektu īstenošanai, gan atbalsta maksājumi. Lai nu kādi, bet tie ir!”

Līdzīgi arī sociologam Aiga­ram Freimanim šķiet, ka kopumā, kaut lēni, lauksaimnieku attieksme pret Eiropas vietu viņu dzīvē kļūst pozitīvāka. Specifiski pētījumi par noskaņojumu šajā sektorā gan nav bijuši, tomēr, vērojot notiekošo un izteikumus publiskajā telpā, attieksme kļūst labvēlīgāka, uzskata A.Freimanis. “Vismaz tiem, kas reāli strādā un zemi redz kā savas dzīves centru,” atzīst sociologs, piebilstot , ka nelielajam pozitīvisma vilnim gan ļoti palīdz sabiedrības tendence pievērsties bioloģiski radītiem produktiem un ekoloģisku principu ieviešanai dzīvesveidā. Tas sekmē bioloģisko saimniecību attīstību, ko tik labprāt atbalsta ES. Tāpat Eiropas klātbūtne, viņaprāt, līdzējusi izcelties tā sauktajiem nišas produktiem. Tomēr sociologs uzsver, ka pozitīvais apziņā dzīvo blakus ar neapmierinātību par citiem jautājumiem, galvenokārt nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem. “Pateicī­bas sajūta par šādu maksājumu esamību, protams, ir. Tomēr pamatota ir arī netaisnības sajūta – nu nevar jau vienā līmenī nolikt klimatiskos apstākļus un lauksaimniecību Latvijā un, piemēram, Francijā.” Tāpat so­ciologs atzīst, ka interneta vietnēs bieži mana sašutuma pilnus komentārus par intensīvajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem , kuri apgūst arvien lielākas platības un tās pretēji sabiedrībā pieaugošajai ekoloģiskajai domāšanai turpina miglot. “Šīs parādības, protams, nonāk pretrunā,” secina A.Freimanis.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš “Druvai” atzina, ka specifisks apkopojums par lauku cilvēku attieksmi pret ES patlaban nav bijis, tomēr ir pārliecināts – vismaz drošības aspektu ziņā iedzīvotāji laukos Latvijas esamību ES vērtē nesalīdzināmi augstāk nekā iepriekš. “Pēc pieredzētās Krievijas agresijas pret Ukrainu ļoti būtiski pieauga pozitīvais novērtējums tam, ka Lat­vija ir dalībvalsts Eiropas Sa­vienībā,” stāsta sociologs, uzsverot, ka uzticības lēciens bijis ļoti ievērojams, tādēļ ir pārliecināts, ka šī attieksmes maiņa notikusi arī lauku iedzīvotāju vidū. “Ja līdz tam bijām teju eiroskeptiskākā valsts, pēc šiem notikumiem Latvijas iedzīvotāji vairāk sāka domāt par drošības jautājumiem un tas procents, kuri atbalsta dalību ES, sasniedza rekord­lielumu,” norāda A.Kaktiņš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *