Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Dabai nepatīk gaisā izšauts prieks

Līga Eglīte
10:50
09.01.2019
4

Kā svētki, tā salūts. Liela vai maza jubileja, knapi gadiņš kādam vai 100 gadi Latvijai, bet uguņošanai jābūt. Ar katru gadu vairāk, lielāka, skaļāka, krāšņāka, pārspējot kaimiņus un sajūsminot skatītājus. Tehnoloģijas attīstās, iespējams, ka jau sen ir citi veidi, kā radīt šovu uz debesu ekrāna, nepiesārņojot vidi.

Kopš seniem laikiem augst­maņu un karaļu dzīrēs aicināti bengālisko uguņu meistari, viduslaiku pilsētu svētkos no cietokšņu mūriem šautas ar lielgabaliem īpašās “salūta zalves”. Ugu­ņo­šana gan bērniem, gan pieaugušajiem ir ilgi gaidītā svētku kulminācija, emocijas un prieks. Tajā brīdī vien retais iedomājas, ka tūkštoš dzirksteļu puķes debesīs neizgaist bez pēdām un nav gluži nekaitīgas. Pēc Cēsu salūta gada nogalē pārsteidza netālu stāvošo skolēnu saruna par to, ka “ar šo ķīmiju, kas tika uzšauta gaisā un nobirs lejā, tiks piesārņota daba”. Varbūt viņi būs tie, kuri nākamajos gados sarīkos savai pilsētai alternatīvu un ne mazāk iespaidīgu uguņošanu ar pavisam citām metodēm, bez ausu bungādiņas tricinošā trokšņa, mājdzīvnieku biedēšanas, dūmu smakas un kaitīgajām vielām, kuru sīkās daļiņas nobirst ne tikai pāri svinētāju galvām, bet nonāk ūdenī un augsnē.

Vai pilsētas, ciemata un ko­merc­pasākumu salūts nodara lielāku postu nekā izmeši no kādas ražotnes skursteņa vai iedzīvotāju paklusām plītī un krāsnī ik dienas nokurinātie sadzīves atkritumi? Starp citu, Zviedrijā no 2019. gada privātpersonām būs aizliegts spridzināt pirotehniku. Arī Ķīnā, kura ir pasaulē galvenā pirotehnikas ražotāja, vairākās lielpilsētās vairs nedrīkstēs rīkot uguņošanu, jo tā pastiprina smogu.

Meklējot informāciju par sekām, kādas vidē izraisa pirotehnika, atklājas, ka sabiedrības uzmanība vairāk veltīta mājdzīvnieku glābšanai no trokšņa, diskusijas par neskaitāmiem no ķēdes pasprukušiem, no pagalma pazudušiem vai atrastiem suņiem un vet­ārstu padomi, kā ar nomierinošiem homeopātiskiem medikamentiem mazināt paniku. Nez kāpēc klusē lauksaimnieki. Nā­ka­majā dienā pēc svētkiem tikai viena zemniece sociālajos tīklos atzīstas, ka balsotu par šīs bīstamās izklaides aizliegšanu, jo viņas saimniecībā katru gadu aitas tiek pārbiedētas līdz nāvei, bet zirgi izlaužas no aploka un aizbēg mežā.

Kopš 2016.gada 1.janvāra stājies spēkā Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums, kurā noteikts, cik tālu no ēkām drīkst ierīkot salūta šaušanas vietu. Ņe­mot vērā mūsdienās arvien jaudīgāko raķešu radīto troksni, kur nu vēl ugunsbīstamību un piesārņojumu, 100 metri no ārstniecības iestādēm, pansionātiem, skolām, bērnudārziem, dažādām iestādēm, kā arī no zooloģiskajiem dār­ziem, zvēraudzētavām un lopkopības objektiem ir daudz par maz.

Salūtu kaitīgumu vairākus gadus pētījis ķīmiķis Andris Ansis Špats, apsekojot Bīriņu pils apkārtni, kur uguņošana notiek gandrīz katras nedēļas nogalē gan ziemā, gan vasarā. Nekvalitatīvi sagatavotu raķešu atliekas, kas krīt uz apkārtējo iedzīvotāju laukiem, ir ugunsbīstamas, pēc sadegšanas augsnē uzkrājas kaitīgas ķīmiskās vielas. Raķešu degšanas pamatmasa – magnijs un alumīnijs. Pētot tuvējā ezera ūdens kvalitāti, tajā konstatēta paaugstināta koncentrācija piesārņojumam ar arsēnu, hromu, niķeli, svinu, cinku un citām vielām, kas izmantotas salūta raķešu uguņu iekrāsošanai.

Slikto ūdens analīžu dēļ vietējiem iedzīvotājiem aizliegts nodarboties ar zivjaudzēšanu.

Pēc eksplozijas indīgās gāzes uzreiz nenonāk svinētāju plaušās, jo sadegšanas process notiek pietiekami augstu, atmosfēras piesārņojuma koncentrācija vairāk jūtama pilsētās, kur salūtu ir vairāk un jaudīgāki. Tomēr atkritumi paliek, jo zeme piebirst ar salūta bumbu čaulām, vadiņiem, izolācijas lentu gabaliņiem un nesadeguša pulvera paliekām. Rīgas pilsētas Gaisa monitoringa staciju mērījumi pierāda, ka pirotehnikas izmantošana bijis galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētā, it īpaši centrā. Naktī uz 1.janvāri un gada pirmās nedēļas nogalē pārsniegta norma cietajām daļiņām un putekļiem, kas ir 50 mikrogrami uz kubikmetru vidēji diennaktī. Pastipri­nošu piesārņojuma efektu radīja arī migla, kurā veidojas aerosoli – ļoti mazi ūdens pilieni, uz kuriem absorbējas slāpekļa oksīdi un smalkas kvēpu daļiņas.

Latvijā ir firma, kas piedāvā muzikālu “Lāzeru staru šovu” kopā ar gaismas efektiem un īpašu, datorgrafikā veidotu filmiņu, ko projicē uz dūmiem. Speciālisti apgalvo, ka dūmi ir nekaitīgi cilvēku dzīvībai un tos “palaiž gaisā”, izmantojot speciālu iekārtu. Tāpat par redzei nekaitīgu uzskata RGB lāzerprojektoru, ko izmanto daudzviet pasaulē, arī pie mums, gaismas festivālā “Staro Rīga”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi