Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

“Covid-19” dezinformācijas viļņos

Jānis Gabrāns
10:04
25.03.2020
1

Nav noslēpums, ka ikvienu krīzes situāciju izmanto tie, kuri uz to vēlas iedzīvoties, tā ir laba augsnei jau plaša mēroga dezinformācijai.

Sociālajos tīklos rodami raksti, komentāri, kas cenšas izplatīt dažādas sazvērestības teorijas, piemēram, ka “Covid-19” izraisošais vīruss ir mākslīgi radīts, un citas. Atrodama pat informācija, ka šo vīrusu radījuši “ļoti gudri biologi un farmaceiti Latvijā”, piesauktas arī citas valstis, kuru laboratorijās tas tapis.

Portāls “Sargs.lv” aicina būt īpaši vērīgiem, jo “Covid-19” pandēmija kļuvusi par efektīvu propagandas ieroci Krievijas valdošā režīma rokās. Izmantojot dažādus kanālus, tiek mērķtiecīgi izplatīti paziņojumi gan Latvijā, gan citās Rietumu valstīs, kuru mērķis ir mazināt sabiedrību uzticēšanos valdībām un valstu veselības aizsardzības sistēmām.

Kā teikts portālā, Krievijas propagandas mediji, atsaucoties uz “ekspertu” intervijām, sākuši izplatīt mītus, ka koronavīrusa radītās krīzes dēļ gaidāms Eiropas Savienības sairums. Propagan­disti izplata vēstījumu, ka Eiropas Savienība nodemonstrējusi nespēju rīkoties krīzes situ­ācijā, bet solidaritāte izrādījusies fikcija. Šie faktori aizsākšot Eiropas sairšanu.

Šie viedokļi tiek publicēti un pārpublicēti medijos, kas darbojas Latvijā, arī feisbukā fiksēts, ka kāds, visticamāk, gan tie ir viltus konti, troļļi, dalās ar informāciju, kas lasāma latviešu valodā. Tiesa, uzreiz gan pamanāms, kur šiem meliem aug kājas, jo redzama izteikta google tulkotāja lietošana, un tieši šīs specifiskās gramatikas kļūdas ir viena no pazīmēm, ka teksta autors nav latvietis. Laikam šoreiz jāteic – labi, ka pagaidām tulkotājam- mākslīgajam intelektam latviešu valodas gramatika līdz galam nepadodas. Šādas gramatiskas kļūdas parasti pieļauj Krievijas troļļi.

Vērtējot pret Eiropas vienotību vērstās Krievijas propagandas pieaugumu, politologs Andis Kudors portālam “Sargs.lv” atzinis, skatoties Krievijas propagandas televīzijas kanālus, redzams, ka visiem lielajiem medijiem    dota komanda runāt par to, ka globalizācija beigusies, Eiropas Savienībā vienotības nav, neviens nevienam nepalīdz, bet Eiropas Savienības deklarētās vērtības izrādījies vien joks.

Lai arī no vienas puses šādi Krievijas centieni vērtējami kā mēģinājums Eiropas Savienības pilsoņu vidū sēt neuzticību pret nacionālajām valdībām un    Eiropas Savienības institūcijām kopumā, eksperts norāda, ka vairāk šie vēstījumi domāti Krievijas iekšējam patēriņam: “To mērķis – “palīdzēt” – Krievijas auditorijai neuztraukties par Krievijas lielajām problēmām. Šādi Krievijas propagandas paņēmieni izmantoti kopš padomju laikiem, un to vadmotīvs ir gaužām vienkāršs    – sociālekonomiskās problēmas Krievijā nav nekas īpašs vai unikāls, jo citviet iet daudz sliktāk. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju nepārvalda svešvalodas un nav ceļojuši ārpus Krievijas, tie šādam vēstījumam notic bez jautājumiem.”

Arī citi politikas pētnieki ir līdzīgās domās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska portālā “Sargs.lv” atzīst, ka Krievijas centieni graut Rietumvalstu tēlu nav nekas jauns: “Ja palūkojamies vēsturē, astoņdesmitajos gados, Krievija īstenoja pret ASV vērstu kampaņu, stāstot, ka HIV infekcija ir izveidojusies slepenu un neveiksmīgu ASV bioloģisko ieroču eksperimentu rezultātā. Arī šoreiz ir centieni graut Rietumvalstu tēlu, mazinot uzticību Eiropas Savienībai, NATO un nacionālajām valdībām, taču tiem nav pamatojuma un tos nevajadzētu uzlūkot atrauti no plašākas Krievijas dezinformācijas izplatīšanas stratēģijas.”
Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka šādā veidā Krievija mēģina parādīt savu pārākumu pār demokrātisko valstu spēju organizēt pretdarbību vīrusa izplatībai: “Te dominē ideoloģiska pretdarbība – demokrātiskās valstis ir vājākas organizatoriskajā jomā, tās nav spējīgas pieņemt stingrus lēmumus, kā to dara, piemēram, komunistiskā Ķīna, kurā ir autoritāra sabiedrība. Kremlis apzināti mēģina iepotēt šo salīdzinājumu – lūk, mūsu sistēma ir labāka nekā rietumu. Tā ir parasta informatīvā kara stratēģija.”

Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks uzsver, Krievija pēdējo gadu laikā centusies izmantot teju jebkuru notikumu, lai pierādītu, ka dzīve Krie­vijā nav tik slikta, jo Rietumos ir vēl sliktāk. T. Rostoks gan    norāda, ka vīrusa izraisītajā situācijā Krievijas dezinformācijas centieniem nav nozīmes un tie panākumus negūs. Viņaprāt, lielāka nozīme ir valstu iekšējai spējai risināt jaunā koronavīrusa radītās problēmas.

Eksperti gan atzīst, tā kā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Krievijas informācijas jeb, pareizāk sakot, dezinformācijas telpā, tas var radīt zināmu problēmu un nopietni ietekmēt slimības ierobežošanas centienus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi