Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Cilvēki grib dzīvot laukos

Sarmīte Feldmane
11:10
21.01.2019
4

Vai katru dienu dzirdams – lauki izmirst, viensētas stāv tukšas un pamazām brūk. Īpašnieki grib pārdot, bet nevar. Un kā katrā situācijā ir arī otra puse. Jaunās ģimenes grib iegādāties māju un dzīvot laukos. Taču cena tiek prasīta neadekvāta, mājas pamatīgi jāremontē. Ģimenes gatavas ņemt kredītu, taču bankas mājas pirkšanai laukos naudu neaizdod, jo darījums nav drošs.

Tā nu tie, kuri grib dzīvot laukos, pie īpašuma netiek, īrē par lielu naudu pilsētā dzīvokli un klausās saziņas līdzekļos, ka jaunā paaudze mūk no laukiem, ka province izmirst.
Tie, kuri vēlas iegādāties īpašumus laukos, tos atjaunot, jau vairākus gadus diskutē, dalās pieredzē feisbuka domubiedru grupā “Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos”. Tajā dalās informācijā par laukiem, lauku mājām, lauku dzīvi. Lai palīdzētu Mājai atrast savu Cilvēku un Cilvēkam savas Mā­jas. Lai meklētu kaimiņus, kontaktus un meistarus. Lai laukos atgrieztos dzīvība. Vieta neapdzīvotu māju fotogrāfijām un koordinātām. Vieta iedvesmojošiem stāstiem par savas Vietas atrašanu un atjaunošanu.

Kad par grupas dalībniekiem aktuālo tēmu – iespēju saņemt aizdevumu, lai nopirktu māju laukos, – televīzijā izskanēja arī stāsti, ka bankas nedod kredītu, ja grib pirkt māju patālākos laukos, savukārt baņķieri to īsti neatzina, domubiedri feisbukā sāka paust savus uzskatus un pieredzi. Grupas izveidotāja Inta Blūma rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai viensētu iegādi. Fondā grupas dalībnieki veiktu dalības maksu jēgpilniem mērķiem, piemēram, eiro mēnesī vai 12 eiro gadā, lai vismaz dažiem no grupas palīdzētu piepildīt sapni par māju laukos. Tikpat labi var būt arī loterijas veida projekts. Tā būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas, vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus.

Pēc tam, kad Inta Blūma izteica ierosinājumu, daudzi dalījās pārdomās, stāstīja par savām vēlmēm un pieredzi to īstenošanā.

Viedokli domubiedru grupā pauž Jānis Albertiņš: “Protams, var vainot bankas, ka tās nedod kredītus. Bet bankas var saprast. Tās uzrauga FKTK. Gluži tāpat, kā uzraudzīs jebkuru krājaizdevu sabiedrību. Un kredītu gribētāji lielākoties ir tādi paši kā tie, kuri “septiņos treknajos gados” sagrābās kredītus, kurus šobrīd cenšas atmaksāt, strādājot ārzemēs. Ban­kas nav ļaundari, hipotekāro kredītu likmes ir visai zemas. Tas, no kā bankas cenšas izvairīties, ir risks ciest zaudējumus no nepārdodama vai nolaista īpašuma. Krājaizdevu sabiedrībai nebūs citādi. Ja dos aizdevumus riskantiem īpašumiem, tad ātri vien izputēs.

Tādēļ vienīgais sakarīgais situ­ācijas risinājums ir ziedojumu sistēmas izveide, kur cilvēks iesniedz savu vajadzības aprakstu (+ attēli, saites uz nepieciešamo inventāru utml.), iemaksājot kaut kādu simbolisku samaksu, kas tiktu novirzīta lapas uzturēšanai un pieteikuma izvietošanai lapā. Un cilvēki var ziedot konkrētiem projektiem. Tādā veidā var dot iespēju arī daudzbērnu ģimenēm, no kurām gan bankām, gan krāj­aizdevu sabiedrībām būs jāpie­prasa visai augsti ienākumi.”

Lauris Galins vērtē: “Lauku īpa­šumu, tāpat kā arī visu citu īpašumu, cenas vairāk ir atkarīgas no novietojuma un infrastruktūras nekā no pašu īpašumu kvalitātes. Līdz ar to, kamēr valsts līmenī nedomās par infrastruktūras izveidi un ceļu uzturēšanu, situācija būs tāda, kāda tā ir, tādi ir kapitālisma principi. Tas nav normāli, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kurā nav autobāņu, valsts politiķi nesaprot, ka autobāņi nav vien pārvietošanās nepieciešamība, to pamatfunkcija ir darba tirgus un līdz ar to arī nekustamā īpašuma tirgus vērtību izlīdzinājums. Normālā valstī cilvēki dzīvo simts kilometru no darbavietas un katru dienu var nokļūt darbā. Secinājums ir bēdīgs, valsts politika ir novedusi pie situācijas, ka aizdevumus lauku sētu iegādei nav izdevīgi dot.”

Zane Rozenberga atzīst: “Tra­kā­kais jau ir tas, ka, ja vari nomaksāt tos 200 eiro par īri, tad varēsi arī bankai tikpat samaksāt kā ikmēneša maksājumu, bet tas bankas vispār neinteresē. Ja ģimene – divi bērni un divi pieaugušie – iztiek ar, pieņemsim, 1000 eiro mēnesī, 200 tērē īrei. Banka vērtē, lai pēc kredītmaksājuma nomaksas katram paliktu 300 eiro. Bet viņiem tāpat jau tādas nav. Tā vienkārši ir smieklīga kārtība. Kur tad lai dzīvo?!”

Anita Kreitenberga dalās pieredzē, ka, gaidot trešo mazuli, sapratuši, ka nevēlas īrēt, maksāt par svešu graustu. “Devāmies ātri noformēt bankā hipotekāro kredītu, kamēr vēl tikai ar vienu vīra algu bija jāapgādā divi bērni. Skaidrs, ka ar trim bērniem mums vairs kredītu nedotu. Šobrīd maksājam knapi 230 eiro par drīz jau savu mājokli,” stāsta Anita.

Mārtiņš Eizengrauds atklāj, ka banka piedāvājusi kredītu, ja māja atrodas ne vairāk kā piecus kilometrus no pilsētas, un vēl jābūt vismaz pieciem hektāriem zemes.
Daina Brila arī atzīst, ka, lai tiktu pie mājas laukos, vislabākais variants ir īre ar izpirkumu. “Kad māja iegūta īpašumā, to var pakāpeniski remontēt, arī neņemot kredītus. Bankas negrib dot kredītus – ļoti labi, mēs tos neņemsim! Bez procentiem iznāks lētāk, un nebūsim ielīduši banku verdzībā. Biznesam un birokrātijai ir izdevīgi, ka visi dzīvo Rīgā – veikalos ir daudz pircēju, biznesam klājas labi. Valstij (birokrātijai) arī labi – ceļi nav jālabo, jo laukos jau neviens nedzīvos. Taču es tādu valsti negribu!” viedokli pauž Daina.
Kā tikt pie mājas laukos? Variantu daudz, bet bieži vien iespēju ļoti maz. Būtiski, ka par to runā aizvien skaļāk, meklē risinājumus, nevis tikai vaimanā, ka lauki izmirst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi