Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Cilvēcība ceļā uz taisnīguma atjaunošanu

Līga Salnite
12:03
15.12.2020
7

Sabiedrības izpratne par izlīguma procesu kā iespēju risināt līdz noziedzīgam nodarījumam nonākušu konfliktsituāciju pamazām nostiprinās. Par to liecina pēdējā laikā ne tikai
likumu pārkāpušo, bet arī cietušo personu izteiktās vēlēšanās sākt sarunas ar konflikta otru pusi – savu ciešanu avotu.

Izlīguma process ir dialogs starp cietušo un likumu pārkāpušo personu, šo sarunu vadot neitrālam dalībniekam – starpniekam. Valsts probācijas dienesta (VPD) tīmekļa vietnē rodams – speciālista vadītu izlīguma sarunu var ierosināt jebkura konfliktā iesaistītā puse, taču tā iespējama tikai ar abu pušu brīvprātīgu piekrišanu. Praktiski šis “instruments” Lat­vijā tiek izmantots jau 15 gadus, taču izpratne par taisnīguma atjaunošanas principu un tieši izlīguma lomu šajā procesā veidojas palēnām. VPD Vidzemes reģiona struktūrvienības Cēsu nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš “Druvai” pavēstīja, ka dienests jau desmito gadu rudens nogalē organizē izglītojošo kampaņu “Izlīguma nedēļa”. Tajā norit specializēti pasākumi jau esošajiem šīs jomas ekspertiem un brīvprātīgajiem, kā arī plašākai auditorijai tiek stāstīts par šo taisnīguma atjaunošanas metodi. VPD Cēsu nodaļas vadošais probācijas speciālists arī atklāja, ka šoreiz Izlīguma nedēļā rīkotās tiešsaistes diskusijas centrālā tēma bijusi – vērtības un kā tās vada katra rīcību saskarsmē ar citiem. “Lai gan par to runājām tieši izlīguma procesa vadīšanas kontekstā, tomēr tā nenoliedzami ir aktuāla tēma arī pandēmijas dēļ nokaitētajā gaisotnē,” piemetina J.Zārdiņš.

Šāda konfliktā iesaistīto personu un viņu atbalstītāju, tostarp arī vecāku, radu un draugu, ārpustiesas tikšanās ir iespēja izrunāt un arī sadzirdēt notikušā ietekmi katra dzīvē, risinot dialogu drošā vidē. Starpnieks – VPD amatpersona vai sertificēts brīvprātīgais – savukārt ir tas, kurš rūpējas, lai emocijas tiktu uzklausītas, bet nenomāktu sarunas mērķi, lai di­alogs noritētu konstruktīvi, kā arī palīdz vienoties par abpusēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Rasto vienošanos vai pat tikai mēģinājumu risināt smago sarunu, tā arī nenonākot līdz rezultatīvam noslēgumam, kriminālprocesa virzītājs var ņemt vērā, pieņemot lietā tālākos lēmumus.

Likumdevējs paredzējis noteiktus un nepielūdzamus soda mērus par konkrētiem noziegumiem, tomēr nesniedz mierinājumu un arī atbildes, tostarp kāpēc tieši ar mani tas notika? Kā skaidro VPD – starptautiskajā praksē plašāk izmantotā taisnīguma atjaunošanas pieeja paredz visu ietekmēto personu iesaisti, lai veicinātu vienotu izpratni par notikušo un panāktu vienošanos, kā šis kaitējums varētu tikt mazināts vai novērsts, tā sasniedzot taisnīgu risinājumu.

Visi trīs “Druvas” uzrunātie izlīguma procesu starpnieki atzīst –šāda tikšanās un saruna var būt emocionāli dziedējoša visiem iesaistītajiem. Pirms pāris gadiem pensijā aizgājusī VPD speciāliste Anita Debeļska joprojām kā brīvprātīgā piedalās izlīguma sarunās. Viņai ir prieks par tām reizēm, kad tās beidzas ar vienošanos. “Taču ne vienmēr izdodas vienoties,” atzīst sarunu starpniecībā pieredzējusī A.Debeļska, uzsverot, ka gandarījums ir arī par tiem brīžiem, kad cietušais spēj ieklausīties pāridarītājā un kad likumpārkāpējs tiešām arī sadzird tās emocijas un sekas, ko atstājis nodarījums. Pēc viņas teiktā, izlīguma starpniekam jāmāk ieklausīties, vērot sarunas dalībniekus un jāspēj saglabāt neitralitāti. Kundze arī atzīst, ka šo sarunu pieredze, kā arī regulārās VPD rīkotās mācības palīdz ne tikai specifiskā darba veikšanā, bet arī pašas personības pilnveidošanā un pat ģimenisko attiecību stiprināšanā.

A.Debeļska pastāsta, ka Izlīgu­ma process ir iespējams pat tad, kad jau izciests piespriestais sods. “Jebkurā stadijā ir iespējams runāt,” teic bijusī VPD darbiniece, atzīstot, ka praksē gan viņai šādi gadījumi vēl nav bijuši, tomēr viņa pieļauj, ka tas varētu būt vajadzīgs pēc smagām autoavārijām, reibumā paveiktām slepkavībām, kad arī pēc izciestā soda nav rodams iekšējais miers. Turklāt šī atrisinājuma vajadzība attiecināma arī uz pašiem cietušajiem un viņu ģimenēm – ir jāspēj arī piedot.

Pavisam nesen, īsi pirms “Covid-19” ienākšanas Latvijā, sarunu starpnieka mācībās piedalījies Mālpilī dzīvojošais Juris Vītums. Viņš gan atzina, ka līdz ar pandēmiju aizkavējās viņa iespēja pēc teorētiskajām mācībām praktizēties kā novērotājam citu starpnieku vadītajos izlīguma procesos, taču patlaban viņš ir gatavs turpināt šo brīvprātīgo darbu arī tiešsaistes variantā, kad to pilnībā būs apguvuši jau pieredzējušākie kolēģi. Lai gan J.Vītums savulaik apguvis juridisko izglītību, tomēr atzīst, ka īsta priekšstata par šo risinājumu iepriekš nav bijis. “Tiesa tik un tā pēc tam notiek, bet tā ir vislabākā iespēja konfliktu risināt, ne vienkārši tikt sodītam,” pārdomās dalās jaunpienākušais starpnieks, apliecinot, ka bažas vai bailes par lēmumu šajā darbā iesaistīties nav bijušas nevienu brīdi.
VPD Cēsu nodaļā izlīguma starpniece ir vecākā probācijas speciāliste Indra Kļaviņa, kura stāsta, ka no izlīguma procesa dalībniekiem nereti uzklausījusi atziņas par šādu sarunu vērtīgumu pat tad, kad sākotnēji viņi paši bijuši pret tikšanos. Iniciatīvas par izlīguma procesa rīkošanu sākušas nākt arī no cietušajiem. Vairojas arī ticība par sarunas iespējamību drošā vidē bez iespējas dalībniekiem aizvainot vienam otru. Kā galveno principu gan probācijā, gan izlīguma vadīšanā I.Kļaviņa uzsver cilvēku kā vērtību. “Vispirms tas ir cilvēks, ne pārkāpējs vai cietušais,” teic VPD pārstāve, atzīstot izlīguma sarunās pieļaujamu empātiju, taču vienlaikus pienākumu nodrošināt neitralitāti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi