Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Cik labi ir būt Eiropas Savienībā

Sallija Benfelde
10:21
12.10.2016
4

Jāteic, ka aiziet no tās nav ne viegli, ne vienkārši. Terēzas Mejas valdība Lielbritānijā kuļas kā pa nātrēm, jo nav iespējams īstenot imigrācijas ierobežošanu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un reizē saglabāt brīvu pieeju ES iekšējam tirgum. Kā zināms, Eiropas Savienībā ir jāievēro četras iekšējā tirgus brīvības: brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība un jāsniedz finansiāls atbalsts Eiropas Savienībai, un jāpilda ES normatīvie akti. Briti nobalsoja par izstāšanos, jo grib nopietni samazināt migrantu plūsmu no ES dalībvalstīm, negrib maksāt lielo dalībmaksu un daudzi ES likumi viņiem nepatīk, it sevišķi lielajiem uzņēmējiem. Lai gan britu premjere ir paziņojusi, ka valsts noteikti izstāsies no ES, kavēšanās ar Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu bremzē ekonomiku, investori nogaida, un kopumā Lielbritānijai šī nenoteiktība nenāk par labu. Ir labi redzams, ka valdība patiesībā lāgā nezina, ko darīt, un ne stratēģijas, ne plāna par izstāšanos vēl nav. Pagājušajā svētdienā Terēza Meja beidzot precizēja laiku, kad valsts oficiāli paziņos par izstāšanos – nākamgad, ne vēlāk kā līdz marta beigām. Tiesa gan, pēc šī paziņojuma fondu biržās uzreiz notika mārciņas kursa lejupslīde, un premjere atkal sāka taisnoties, ka nekas pārāk slikts nenotiks un tiks slēgti tirdzniecības līgumi ar trešajām valstīm.

Britu prese ironizē par savu premjeri, sakot, ka pozitīvi ir tas, ka viņa vienmēr labi izskatās, un publicē Mejas foto ar jaunajām kurpēm tuvplānā – premjere ir slavena ar savu aizraušanos ar apaviem. Savukārt aptaujas liecina, ka 50% britu uzskata – valdības līdzšinējā darbība pēc balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības bijusi neveiksmīga, un tikai 32% respondentu teikuši, ka Meja viņiem patīk.

Lai kā arī būtu ar britu simpātijām pret savu premjeri, Eiropas Savienībā, arī Latvijā, izaugsmes tempi palēninās. Lielbritānijas lēmums izstāties no ES gan nav vienīgais iemesls, kura sekas var būt nopietna stagnācija. Krievijas un Ukrainas saspīlētās attiecības un sankcijas, bēgļu krīze rada populistu partiju “renesansi” Eiropā, bet tas situāciju tikai pasliktina. “Pašreizējā ekonomikas izaugsmes prognoze ES ir 1,8 procenti, bet, kā jau minēju, visticamāk, šī prognoze tiks pārskatīta uz leju novembrī. Tad arī tiks pārskatīta Latvijas ekonomikas prognoze. Kopumā var teikt, ka ekonomiskā izaugsme pēdējos gados turpinās 27 no 28 dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, bet tā ir samērā lēna,” skaidro Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Jāpiebilst, ka ES dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts parāds – 60 procentus no IKP. Šobrīd Francija atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, nākamgad tai budžeta deficīts ir jākoriģē. Problēmas ar budžeta deficītu ir arī Spānijai un Portugālei, turklāt valsts parāds Portugālei ir zem 130 procentiem no IKP, savukārt Itālijai ir otrs lielākais valsts parāds aiz Grieķijas, mazliet virs 130 procentiem. Grieķijai parāds ir aptuveni 180 procentu no IKP. Ar vārdu sakot, ārējie faktori, neprasme vai negribēšana saprātīgi saimniekot ne vienu vien Eiropas valsti “dzen stūrī”, un iedzīvotājiem dzīve kļūst skarbāka.

Latvija uz šī fona izskatās tīri pieklājīgi – budžeta deficīts normas robežās, valsts parāds ap 40 procentiem no IKP. Tomēr bažas raisa kas cits. Proti, ES ir ekonomiskās prioritātes, kuru mērķis ir paātrināt ekonomisko izaugsmi. Tās ir trīs: investīciju veicināšana; strukturālās reformas ekonomikas modernizācijai un valsts konkurētspējas veicināšanai; atbildīga fiskālā politika. Tās nav birokrātiskās Eiropas iedomas un papīru rakstīšana, jo ekonomikas stagnācija ir nopietns drauds labklājībai un cerībām dzīvot labāk. Ar investīcijām Latvijai iet kā pa celmiem, bet Ministru prezidents Māris Kučinskis uzskata, ka nekas nav jādara, gan jau viss noregulēsies pats no sevis. Par strukturālajām reformām runāt laikam būtu pat nepieklājīgi, jo, piemēram, ar tiesisko vidi viss esot kārtībā un tūlīt būšot pavisam labi. Un par dzelzceļu un ceļiem taču arī tiekot domāts un darīts, cik nu tas iespējams. Ja investoriem kaut kas nepatīk mūsu tik tiesiskajā valstī un traucē rūpīgi lāpītie ceļi, paši vainīgi.

Bezcerību reizēm vieš tas, ka visā tiek vainota Eiropas Savienība, bet ne mūsu pašu neizdarība vai savtīgums, ar kuru laba dzīve nebūs nevienā valstu savienībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
33

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi