Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Cik ātri mainās cilvēku prāti

Andra Gaņģe
17:12
27.09.2021
6

Cilvēkus nedrīkst šķirot vakcinētajos un nevakcinētajos, visiem jānodrošina vienādas iespējas saņemt pakalpojumus, kur nu vēl runāt par pienākumu konkrētu nozaru pārstāvjiem vakcinēties pret kovidu, ja vēlas strādāt profesijā! To saka ne tikai radikāli vakcinācijas noliedzēji, tas dzirdams arī no sabiedrības daļas, kura visai toleranti un ar izpratni pilda ierobežojumus, lai samazinātu ļoti lipīgā “Covid-19” izraisītāja izplatību.

Protams, katram ir tiesības lemt par savu ķermeni, par tā veselības uzturēšanu vai – tieši pretēji – pieļaut saslimšanu. Taču līdztekus indivīda vēlmēm un interesēm ir sabiedrības intereses un vajadzības, jo citādi cilvēku kopība, ko saucam par valsti, nevar pastāvēt. Un, izrādās, nemaz ne tik sen, proti, 2018.gada decembrī, Latvijā visi to sapratuši.
“Druva” 2018.gada 12.decembra numurā rakstīja, ka “Cēsu klīnika savā mājaslapā paudusi informāciju, kurā teikts, ka sakarā ar gripas epidēmijas tuvošanos no šā gada 17. decembra Cēsu klīnikā plānveida operācijas tiks veiktas tiem pacientiem, kuri būs vakcinēti pret gripu. Izņēmums ir pacienti ar ģimenes ārsta apstiprinātām vakcinācijas kontrindikācijām. Šādos gadījumos ārstējošā ārsta vadībā tiks meklēti individuāli risinājumi”.

Toreiz mums ne kāds zvanīja, ne rakstīja, ne izteica viedokli feisbukā, protestējot pret nosacījumu. Atradām šo paziņojumu, pārlūkojot vietējo iestāžu tīmekļ­vietnes, un, protams, vēlējāmies, lai klīnikā izskaidro, kāpēc parādījusies prasība vakcinēties.

Ārstniecības iestādē mierīgi un saprotami skaidroja, ka prasība noteikta, rūpējoties par pacientu drošību un pēcoperācijas komplikāciju riska samazināšanu.

Gatavojot rakstu, uzzinājām arī, ka lielākajās Rīgas slimnīcās, dodoties uz plānveida operācijām, tāds nosacījums ir spēkā jau ilgāku laiku, jo slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena pacienta pie otra, gan arī tāpēc, ka pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts, pievienojoties vēl vīrusa infekcijai, operēto pacientu stāvoklis var krasi pasliktināties. Uzzinājām arī, ka prasība vakcinēties pret gripu ir viens no infekciju slimību ierobežošanas pasākumiem, līdz ar to ārstniecības iestādēm ir tiesības izvirzīt šādus nosacījumus plānveida pakalpojumu saņemšanai.
Redzot, kas patlaban notiek sais­tībā ar vakcināciju pret kovidu, tā vien jānopūšas, cik īsā laikā pilnībā spēj mainīties cilvēka prāts. Toreiz, 2018.gadā, šo kārtību pieņēma. Vai kaut kas tāds būtu iespējams tagad? Domāju, pat mediķi, sašutuma pilni, protestētu. Un ko teiktu tie veselības jomas darbinieki, kas atsakās vakcinēties pret kovidu, pat negribu iedomāties.

Pieļauju, skeptiķi pasmīnēs un iebildīs, ka gripas vakcīna ir sen pazīstama un pārbaudīta. Te nu jāatgādina, ka speciālisti skaidro – gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, tādēļ arī jāvakcinējas katru gadu no jauna.

Protams, pirms trim gadiem izvirzīto prasību var saistīt tikai ar tām pretkovida vakcīnām, kas veidotas pēc desmitgadēs pazīstamās vīrusa vektora tehnoloģijas, kuru izmanto arī gripas vakcīnās. Bet, kopumā par vakcīnām pret “Covid-19” runājot, der vēl viens atgādinājums – tās jau tiek izmantotas tik ilgi, ar tām potēti tik daudzi, ka tās saukt par nepietiekami pārbaudītām, visticamāk, vairs nav nekāda pamata pat ļoti piesardzīgajiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
27

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi